Blogs: Bagatskis uzcēla, bet šampanieti dzers citi?

Latvijas basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps sarunā ar Stambulā esošajiem Latvijas žurnālistiem pauda gandarījumu par bijušā komandas biedra, tagad valsts galvenās komandas galveno treneri Ainaru Bagatski, tomēr lika manīt, ka scenārijs, ka Bagija dienas pie izlases stūres ir skaitītas, nav nekas nereāls.

Ko vēlas LBS?

Valdis Voins un Edgars Šneps

Pēc Šnepa teiktā, saprotam, ka LBS sēdīsies pie galda un izvērtēs Bagatska iespēto šajā Eiropas čempionātā, tomēr vairāk kā skaidrs, ka atzinums būs pozitīvs. Arī LBS prezidents Valdis Voins (pēc profesijas policists), sagaidot basketbolistus Latvijā, medijiem pauda, ka ir apmierināts ar redzēto gan komandas, gan treneru izpildījumā. Sagaidāmais vērtējums – teicams, jo kā nekā, izcīnīta augstā 5.vieta.

LBS plānā ir atrast jaunu izlašu direktoru un tad lemt par Latvijas izlases galvenā trenera amata kandidātiem. No Šnepa saprotams, ka prioritāte ir, lai treneris būtu fokusēts darbam izlasei visas sezonas laikā, kas vairs īsti neatbilst Bagatska profilam. LBS ģenerālsekretārs arī minēja, ka pastāv variants ar treneri, kurš sezonas laikā strādātu Latvijā. Kas ļauj vaļu dažādām spekulācijām.

Kāpēc trenerim jābūt fokusētam darbam visas sezonas laikā? Paldies jaunajam FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas formātam!

Tas paredz, ka kvalifikācijas mači, kur Latvija ielozēta kopā ar Zviedriju, Ukrainu un Turciju, tiks aizvadīti aktīvās klubu sezonas laikā.

Pirmās cīņas notiks no šī gada 20.-28. novembrim, otreiz izlasei spēles paredzētas 2018. gada februārī (19.-27.) un trešais posms ir jūnijā – julijā (25.06.-03.07.), bet pēdējā, izšķirošā kārta jau septembrī.

Atgriežoties pie Šnepa un Bagatska. Kaut gan Šneps velta atzinīgus vārdus Bagatskim, atzīstot, ka izlase gadu no gada ir atzīstami progresējusi, var saprast, ka maciņa turētājs varētu izvēlēties iet ceļu bez senā drauga.

Atzīsim arī to, ka neskatoties uz itkā pozitīvo rezultātu, katra turnīra izšķirošākie mači, ar tiem domāts, tādi, kurus bija iespējams “paņemt” un sasniegt ko lielāku, zaudēti: 2013. – Beļģija, 2015. – Grieķija, spēle, kuru uzvarot (spēles gaitā bija teju +20), mājas čempionātā iekļūtu sešiniekā un pa taisno uz OS kvalifikāciju, pēc tam pēriens no čehiem par 7. vietu. 2016. – OS kval. un Puertoriko un 2017. – Slovēnija. Vai arī tad atzīstam, ka neesam vēl nemaz tik lieli… Tiem, kas nepiekrīt, oponēšu – ar to turnīru sastāviem (varbūt izņemot 2013. gadu) sliktāks rezultāts būtu jau neveiksme. Bet tas cits stāsts. Rezultāts šogad ļoti pieklājīgs. 5. vieta un augstākais sasniegums pēc neatkarības atjaunošanas. Ja ne jaunais formāts, lielas iespējas nokļūt uz Pasaules kausu jau caur šo čempionātu.

Līdz ar to būšana kopā ar Latvijas basketbolu sezonas garumā, visdrīzāk, Bagatskim ir neizpildāma misija, bet ja Bagijs tomēr vilinošu piedāvājumu no Eiropas klubiem nesaņem, tad atkal jautājums ir par naudu – Ainars nebūs tas lētākais prieks. Kaut gan runā, ka nekādu kosmosu (sveiciens Hārtlijam un LHF) speciālists no LBS nekad nav prasījis (+-2K, LBL vidusmēra trenera alga, tieši tādēļ, ka sezonas laikā bijis nodarbināts klubos). Pie tam, šī izlase ir Bagija lolojums.

Savā ziņā Šneps ar sevis teikto nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu – ar izlasi jābūt visu sezonu, bet Bagiju šādam mērķim atļauties nevaram. Netieši norādot, ka Bagatski pie izlases stūres vairs neredzēsim, jo tam nav naudas, bet treneris pats negrib visu gadu būt vidēji apmaksāta vērotāja ādā.

Tomēr tajā pašā laikā ķīlnieka situācijā ir pati LBS, jo nākamo izlašu komplektācija krietni atšķirsies no ierastās, jo Pasaules kausa kvalifikācijas mači pārklāsies ar ULEB Eirolīgas kalendāru, neļaujot izlases līderiem doties palīgā komandai. Tas pats attiektos uz treneri, ja Bagatskis tiku piesaistīts kādai Eirolīgas komandai. Vēl nav arī skaidrs par ULEB Eirokausa spēlētājiem. ULEB solījuši darīt visu, lai vismaz šī līmeņa spēlētājiem būtu iespēja piedalīties izlases spēlēs sezonas laikā, jo Eirokausa sacensībās ir mazāks kalendārais noslogojums, bet Eirolīgas gadījumā ir neiespējāmi palaist spēlētājus sezonas laikā.

Ko darīs Bagatskis?

Ainargs Bagatskis domās

Vēl pirms gada vai diviem Ainars gan formālās, gan neformālās sarunās bija paudis, ka par visām varītēm pie izlases krēsla neturās. Arī pavadītais laiks šajā krēslā bija gana solīds, bet šobrīd rit jau septītais gads. Bagatskis izlasi pārņēma, kad basketbola identitāte Latvijā tika stipri apšaubīta. Durvis parādītas talantīgajiem, bet nepaklausīgajiem.

Ainars saņēma grozu ar potenciālu, džekiem, kas varētu būt, bet vēl nebija. Pāris nenoslīpēti dimanti ar nākotnes vērtību. Nākotne un tās nestie augļi pienākuši, kādu pat nedaudz pārsteidzot. Šobrīd pat bijām situācijā, kad spēlētāji, kuri sākumā tika gatavoti kā izlases līderi, sasnieguši spēka gadus, kļuva par vecu. Pozitīvais ir tas, ja iepriekš varējām kost pirkstos, ka kāda pozīcija basketbola laukumā mums īsti nav Eiropas (Pasaules?) klases, tad tagad Bagatskim ir pilns komplekts.

Treneris redz, ka potenciāls ir milzīgs un augstākās vietas, vismaz Eiropas mērogā, ir vairāk kā reālas. Lai pēc visa, kam gājis cauri šos gadus, šampanieti ļautu dzert citam… Kaut kā negribās…

Kādas ir alternatīvas?

Artūrs Štālbergs – iepriekš bijis Bagija komandā un nu pats audzis

Pašķetināsim iespējamos variantus. LBS ar Bagatski varētu vienoties par kādu hibrīdrisinājumu, ļaujot viņam strādāt Eiropā, bet ar norunu, ka Bagijs tur roku uz pulsa un ir stratēģisks konsultants LBS vadībai un trenerim, ko nozīmēs izlases vadīšanai. Neloģiski, bet, lai Bagatskis paliktu pie savas komandas, kuru vadīt Pasaules kausā, risinājums maz ticams, bet visādi var notikt.

Kas tad mums vēl ir azotē?

Ja pieņemam, ka Bagatskis paliek kādā hibrīdformātā, tad variants ir Arnis Vecvagars. Šobrīd labā roka Ainaram. Darba modelis tāds – Bagijs viņu konsultē, dod vadlīnijas, kamēr pelna maizi Eirolīgā un tad jau ir klāt uz jūnija mačiem un aizved izlasi uz Pasaules kausu, bet preses konferencē visu kredītu atdod Vecvagaram.

Ir arī Artūrs Štālbergs. Neapšaubāmi talantīgs un spējīgs treneris. Derētu kā izlases vadītājs, bet klubs… Iepriekš Štālbergs darbojās Bagatska komandā, bet šovasar klubs, Lietuvas “Lietkabelis”, kur spēlēs arī Žanis Peiners, pateica, ka jābūt ar džekiem kopā jau no sākuma. Protams, ja Eirokausa spēlētājiem tiek dota zaļā gaisma startam un arī Lietuvas čempionātā būtu logs izlasei, Štālbergs ir labākā kandidatūra.

Pafantazējot – Štālbergs uzņemas galvenā trenera lomu, kamēr Bagijs trenē kādu Eirolīgas klubu un pievienojas izlasei kā galvenais vasaras logā un uz Pasaules kausu (ja tur tiekam). Bet šis ir diezgan futūristisks pieņēmums.

Tad mums ir Roberts Štelmahers. Labs speciālists, bet šogad maizi pelna Ventspilī. Ko par to teiks kluba šefs? Nē, ne jau Pleinics, bet Lembergs, nav zināms. Noteikti runātu tikai tad, kad būtu likts reāls piedāvājums galdā, Štelmaheram nepatīk filosofēt. Viņš ir darītājs!

Tad mums ir Jānis Gailītis un Nikolajs Mazurs. Tiešām daudzsološi speciālisti, kas būvē karjeru un pilnveido CV, bet, šķiet, šie ir par jaunu un nepieredzējušu vēl, lai uzņemtos vadīt izlasi tādā momentā.

Tad mums ir Kārlis Muižnieks. Šobrīd brīvs. Pats izteicies, ka šobrīd atrodās pozitīvā atvaļinājumā no aktīvā basketbola, pastiprināti sekojis līdzi Latvijas izlases gaitām, atpūties, bet tajā pašā laikā gadiem krātā pieredze, arī darbā ar izlasi, nav pazudusi. Pietiekami kvalificēts speciālists. Ja vēl piesaistītu Zvirgzdiņu, sanāktu labs jaunais-vecais tandēms. Tikai, vai Šneps ar Voinu būs ar mieru, tas ir jautājums. Un vai pats Muižnieks…

Viennozīmīgi, ka šīs visas ir tikai spekulācijas, bet būsim reāli, īsti citu alternatīvu mums nav. Ārzemnieks? Šaubos, vai tauta to akceptētu un saprastu.

Skaidrs, ka LBS šobrīd ir arī citas problēmas. Kā piemēram – divas nedēļas līdz augstākās līgas basketbola čempionāta sākumam Šneps publiski paziņojis, ka nezina, cik komandas spēlēs tajā. Par ko tad mēs varam runāt izlases trenera kontekstā.

Nav nepieciešams strebt karstu un LBS arī to nedarīs. Jāļauj vēl tautai pakaifot. Izbaudīt tās emocijas, ko mums “Eurobasket 2017” laikā sagādāja izlase. Tauta to ir pelnījusi. Un arī spēlētāji ar treneru korpusu un pārējām iesaistītajām pusēm ir pelnījuši vēl kādu laiku vienkārši atpūsties un saņemt tautas mīlestību. Bet kad tas būs beidzies, tauta būs arī pelnījusi stingru rīcību un skaidru plānu, kā mēs ejam tālāk. Jau šovasar LBS vasaram darbam nevar ielikt desmitnieku (ne tuvu!), bet izlase ar savu sniegumu pat izglāba LBS no kritikas. Gaidīsim, jo varu pačukstēt, Latvijas basketbolā ne viss ir tik balts un spīdošs, kā šobrīd varbūt no malas izskatās.