Blogs: “Dinamo” iebriduši purvā. Kurš vainīgs?

Rīgas “Dinamo” jauno sezonu sākuši gaužām bēdīgi. Gluži pretēji, kā optimistiem patika pareģot pirms kāda laiciņa. Labi leģionāri, Ozo faktors un cīņasspara atgriešanās uz “Arēna Rīga” ledus. Pirms sezonas deklamētā recepte šķita gaužām simpātiska, ja mazliet distancējamies no politiskā plīvura nepazūdošās klātesamības. Šoreiz arī viss ar naudiņām esot kārtībā, bet Ozo kā tautas mīlulis ir faktors, lai tribīnēs atgrieztos līdzjutēji.

Realitāte izrādījās gaužām pretēja. Rezultāts – antirekords ar deviņiem zaudējumiem pēc kārtas un vietu Rietumu konferences pagrabstāvā tā apakšējā plauktā. Arī profesionālā sporta dogma izrādījās nelaužama – skatītāji nāk vērot uzvarētājus, bet vienīgais latvju balēliņš, kas uzvarējis hokeja galveno trofeju, Stenlija kausu, objektīvu vai gluži pretēji, iemeslu dēļ, šobrīd ir lūzeru brigādes vadonis…

Vairāk kā saistoši iesāktais Ozo&Ankipāna romāns ar “Dinamo” ātri pazaudējis rozā briļļu stiklus. Kurš pie neveiksmīgi iesāktās jubilejas sezonas ir vainojams? Vai Ozo izrādījies negatavs KHL līmenim, kā pareģoja “eksperti”? Vai Ankipāna ģenerālmenedžera debijas iznācienā piedega pankūkas? Vai vienkārši zvaigznes sastājušās neveiklā pozā kopā ar komandas lazaretes sarakstu? Varbūt kādam atspēlējas karma?

Atbilde noteikti ir kaut kur pa vidu. Rādītais hokejs nav zaudējis savu agresivitāti, tomēr sportā milzīgu lomu spēlē pārliecība un tā šobrīd “Dinamo” hokejistiem trūkst. Kad zaudējums zaudējumam galā, savādāk nevar būt. Daudz agrāk nekā plānots tiek pārbaudīts Ozoliņa, kā trenera, mugurkauls un spēja izlīst no šīs grūtās situācijas. Medusmēnesis bija gaužām īss, tagad jāiemācās peldēt…

Foto: dinamoriga.lv

Ozo, kā īsts vilku bara vadonis, noteica – puikas neaiztieciet, ja meklējiet vainīgo – lūdzu, dīrājiet mani… Treneris arī atrada esošai situācijai lieliski pielīdzināmu vārdus – purvs no kura jātiek ārā.

Sandis ir redzējis dažādas situācijas dažādās ģerbtuvēs. Arī viņš ir bijis daļa no komandas, kas rezultātu nerāda. Par spēli to nevarētu teikt, jo brīžiem rādam tiešām skatāmu kvalitatīvu hokeju, iespiežot pretiniekus viņu zonā un liekot aizsargāties, bet tad ielaižam pavisam muļķīgus vārtus un jau jāmetas atspēlēties, tad seko noraidījumi, kļūdas.

“Dinamo” sezonu sāka ar zaudējumiem sastāvā, no ierindas izkrita vairāki līderi. Ja neskaita Rēdliha Miķeļa lauzto žokli, tad pārējie savainojumi bija no citas operas. Kuluāros pat parādījās runas, ka Ozo puišus pirmssezonā nodzinis pārlieku un rezultāts – traumas jau sezonas sākumā.

Slavenais Itālijas futbola treneris Fabio Kapello reiz ir teicis, ka treneris, patiesībā, ir tikai 10-15% no komandas, tādējādi, arī šāds ieguldījums ir panākumos vai vaina neveiksmēs. Treneris ir tik labs, cik laba viņam ir komanda, cik spējīgi ir spēlētāji. Atliek vien visu salikt pa plauktiņiem + iedot psiholoģisku lādiņu. Negribētos ticēt, ka Ozo priekšā esošais materiāls ir tik neveiksmīgi atlasīts, ka esam paši pēdējie līgā, bet vai pati komplektācija vērtējama pozitīvi?

Ozo pēc viena no zaudējumiem plašās kaimiņzemes ārēs izteicās, ka par komplektāciju komandā neatbild, ka strādā ar tiem spēlētājiem, kas nolikti viņam priekšā. Varbūt krievu žurnālisti neizprata Ozo vārdus un latviešu tulkotāji sapinās meistarībā, bet vasarā trenera&GM starpā valdīja labas attiecības. Spēlētājus abi it kā izvēlējušies kopistiski.

Komandā ir arī Sanda negribēts hokejists Vitālija Pavlova personā. Neskatoties uz vadības spiedienu (Vitālijam pavasarī (vēl pirms Ozo&Ankipāna) tika izteikts kvalifikācijas līguma piedāvājums) Ozo nebija ar mieru komanda pieņemt raženo centru, pat uz pārbaudes laiku, bet lazaretes un citu iemeslu dēļ, komandā nu ir arī #79.

foto: dinamoriga.lv

Runā, ka puse no uzvaras ir rokā, ja komandai ir labs vārtsargs. Ekspertiem gan allaž atsķiras vārda “labs” definīcija, tomēr Latvijas hokejs vienmēr pavilkts uz priekšu dēļ izcilas vārtsargu spēles, kas izlīdzina viļņaino laukuma spēlētāju spēli. Irbe, Masaļskis, Merzļikins – šķietami zaudētas spēles izvilkuši, ik pa brīdim stāvot vārtos uz galvas, proti, sasmeļot purva duļķaino ūdeni savām rokām. Ne vienmēr sanācis purvu sausu padarīt, bet reizi pa reizei gan tas izdevies.

Ankipāns par komandas vārtsargu Pītersu teica, ka veicot šī spēlētāja skautingu, galvenā pozitīvā atzīme liekama pie tā, ka vārtsargs spēles nešķiro. Gan NHL, gan AHL, spēlējis vienādi labā līmenī, tātad, ar psiholoģiju viss kārtībā. Diemžēl pirmā pieredze Eiropas hokejā Džastinam izrādījusies visai nestabila. Vai GM pieļāvis kļūdu?

“Dinamo” likme vārtos uz kanādiešu vārtu vīru Džastinu Pītersu nav atmaksājusies. Jo ātrāk “Dinamo” atbrīvosies no viņa, jo labāk. Pruseks, Holts, Telkvists – importa vārtsargi, kas mācēja laiku pa laikam pasusināt purvu un stāvēt uz galvas. Pītersa 12 spēles – 86,7% atvairīto metienu procents izsaka vairāk kā simtiem vārdu. Leģionāram ir jānes rezultāts, bet Džastins šobrīd neizskatās spējīgs to sniegt.

Svarīgs komandas pārliecības indikātors ir, ka tavs vārtu vīrs var izvilkt mirušas ripas, aizmālēt laukuma spēlētaju kļūdas. Antirekords vairāk ir galvās nevis laukumā. Tagad viss ir jaunā GM Ankipāna rokās – lauzt līgumu, izmaksāt kompensāciju un meklēt alternatīvas.

Viss pienāk pirmo reizi – arī līgumu lauzšana ar paša nolīgtiem hokejistiem. Par to Ģirtam vislabāk var pastāstīt viņa darba devēja stratēģiskais konsultants Normunds Sējējs, kurš spēlētājus atlaidis arī Ziemassvētku priekšvakarā. Nekas personīgs, tikai rezultātu bizness…

Ankipāns pirms sezonas veltīja labus vārdus arī vienam no saviem pirmajiem pirkumiem – aizsargam Karlam Stolerijam. GM pat nekautrējās teikt, ka aizsargs, ja būtu pāris centimetru garāks, noteikti, spēlētu jebkuras NHL komandas pirmajos divos aizsargu pāros. Līdz šim redzētais diemžēl neļauj Ģirtam piekrist. Ja tā, tad tādi miljons dolāru vērti aizsargi kā Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda katru gadu spēlētu NHL zvaigžņu spēlē.

“Dinamo” leģionāri vēl labā noskaņojumā (no kreisās, Gilīss, Lessio un Makmilens)
foto: dinamoriga.lv/K.Volonts

Līdz šim dividendes nenes arī piesaistīto uzbrucēju plejāde. Lukas Lessio ir labs slidotājs, kurš apveltīts ar labu ripas pārvaldīšanas tehniku, tomēr sausais atlikums no kanādieša darbībām ir visai niecīgs – 12 spēles, trīs punkti (2+1, -3). Lessio brīžiem atgādina auļojošu zirgu, kurš aizmirsis par uzstādīto galamērķi.

Mazākas pretenzijas ir pret Tediju Galiardi (8, 0+6) un Brendonu Makmilenu (10, 2+4), kuriem vēl azotē ir mazs handikaps par to, ka cīnījās ar mikrotraumām. Pozitīvas atsauksmes ir par vienīgo importa uzbrucēju, kam nebija NHL pieraksts – Deniju Kristo (13, 4+4).

Ja paskatamies uz latviešu spēlētāju kodolu, tad grūti pateikt, ka no kāda tiktu gaidīts krietni vairāk. Varbūt kāds goliņš nenāktu par sliktu, bet Čekeri – Meija, Skvorcovs, Bičevskis, Kulda, u.c, savu darbu padara. Neviens no viņiem vārtu gūšanu katrā spēlē nesagaida. Indrašis – izdara to, kas no viņa prasīts gadiem – ir rezultatīvs (13, 5+4).

Aizsardzībā pietrūkst granda Gunta Galviņa (bez kura komandas aizsardzības bastions izskatās ievērojami vājāk), bet vai no pārējiem tika sagaidīts krietni vairāk? Kriša Rēdliha, Žoras Pujaca un Jerofejeva labākie gadi un ātrums ir aiz muguras, bet Ališausks, Balinskis, Zīle vēl nav līdz galam nobrieduši, lai KHL līmenī no viņiem tiktu prasīts rezultāts katrā spēlē.

No purva nepalīdzēs izbraukt skaista spēle, skatāmi zaudējumi. “Dinamo” vajadzīgas neglītas uzvaras ar vienas ripas pārsvaru, kur pavelk uz priekšu vārtsargs. Sezonu vēl var glābt, bet to var izdarīt pieņemot lēmumus.

“Dinamo” vienmēr bijusi komanda, kas var zaudēt jebkuram pretiniekam, bet par to neviens lamāts netika, jo komandai bija pozitīvs niķis – ar zināmu regularitāti iekost grandiem – SKA, Maskavas “Dynamo”, Magņitogorskai, Kazaņai…

“Dinamo” jāpieņem lēmumi un jāsāk kost visiem pēc kārtas, jo spēlēt mākam!