Blogs: Rīgas “Dinamo” – divi soļi uz priekšu, četri atpakaļ?

Rīgas “Dinamo” devušies uz ikgadējo pirmssezonas treniņnometni Valmierā. Pirmo reizi komandas autobusa priekšējos krēslos sēdās Sandis Ozoliņš, kurš galvenā trenera lomā šovasar nonācis pirmoreiz.

Valmieras Olimpiskā centra ledu griež 2082 NHL spēļu pieredze. Labi, Ozo iespēto ieliekam iekavās, bet tāpat 480 spēles, solīds rādītājs. Salīdzinājumam – Ozolniekos treniņus aizvadošie Ābola “Lada” hokejisti savāc 299 spēles, no kurām 190 pieredzējušā Jirži Novotnija kontā. Ja rēķinam, ka hokeja meka vēljoprojām ir Ziemeļamerikā, tad mums ir tīri laba komanda.

Vidējam Rīgas “Dinamo” līdzjutējam, kas nedaudz mēģinājis norobežoties no kluba vadības un visas KHL politiskās epopejas, koncentrējot savu uzmanību uz hokeju, būtu grēks sūdzēties. Par galveno treneri kļuvis vienīgais latvietis, kas virs galvas cēlis Stenlija kausu. Tautā vairāk mīlēts nekā nīsts. Īsts kaujā saucējs, kas grimstošo “Dinamo” vārdu solījies nospodrināt. Kuram citam ir labāki reitingi Latvijas hokejā? Labi, Hārtlijam, bet no tautas frontes skatoties, Ozo nozīmēšana ir vērtējama pozitīvi. Neviens zviedrs vai horvāts neliktu tā saspicēt ausis garāmejošiem ekspertiem.

Visi kā viens, komandas leģionāri, intervijās atzīst, ka bērnībā sekojuši līdzi Ozo gaitām. Deviņdesmito nogalē un divtūkstošo gadu sākumā Sandis bija lielākā mēroga zvaigzne ne tikai Latvijas hokejā. Stolerijs, kurš nesen vēl vilcis Sanhosē “Sharks” un Kolorādo “Avalanche” krekliņus, atzinis, ka šajās pilsētās Ozo nav aizmirsts. Par motivācijas trūkumu šogad sūdzēties ir aizliegts. Arī no pagājušās sezonas mantotais leģionārs Gilīss uzsita naglai uz galvas: visu cieņu Normund, bet Ozo ir Ozo… Tādējādi norādīdams, cik ļoti liela loma komandas mikroklimata izveidē ir galvenā trenera harizmai un panākumiem CV. Nav vajadzīgi gudru semināru diplomi un atzinības raksti, par kuriem Beļavski lielīja Lipmans. Ar tādiem nelielās arī Znaroks, kura līdera prasmes kvalitatīvā taktiskajā risinājumā ietērpa Vītoliņš.

Savlaicīgā sastāva komplektācija, kas pēdējos gados bija vērtējama ar nesekmīgām atzīmēm, šogad izskatās krietni cerīgāka. Protams, sastāvā zvaigznes nav atrodamas un to arī nevaram atļauties, tomēr Ankipāns darbu līdz šim padarījis labi. Leģionāri – izsalkuši un sevi pierādīt alkstoši, kā solīts.

Arī kluba sociālās aktivitātes atgriezušās iepriekšējā līmenī. Armandam Simsonam un komandai nevar pārmest izdomas trūkumu, bet likās, ka pēdējos gados uguntiņa un entuziasms bija zudis. Kaut vai paziņojums spēļu laikā – par mača apmeklētību. Ja kādreiz Armands kādam jaunietim lika nolasīt skanīgus ciparus, tad tagad šāda aktivitāte šķita gaužām aplama.

Tapusi jauna mājaslapa. Aktīvāka ir rosība arī sociālajos tīklos, tiek iepazīstināts ar leģionāriem. Runā, ka līdzīgi kā HK “Riga”, arī Rīgas lielās komandas formas tērpi piedzīvos jaunus laikus, atdzīvinot kluba zīmolu.

Aizvadītajā nedēļā KHL vadība paziņoja, ka Rīgā varētu notikt “Ziemas klasikas” spēle, proti, mačs zem klajas debess. Datums – 20.janvāris, bet pretinieks Minskas “Dinamo”. Vēl nav skaidra spēles norises vieta, iespējams, tiks spēlēts uz Daugavas vai laukums taps Vecrīgā. Vēl izskanējis variants par “Skonto” stadionu, kur pirms kāda laiciņa rīdzinieki domājuši spēlēt ar SKA.

Šāds notikums pievērstu lielu fanu interesi. Ja vēl 20. janvārī komanda būs kaujas spēcīga un atradīsies play-off zonā vai tās tuvumā, tad interese tikai pieaugs.

Ja atmetam malā visus Jura Savicka izteikumus par Dukuru brāļiem un paskatāmies uz gaidāmās sezonas “Dinamo” modeli un darbību, kas tiek veikta ap komandu un iespējamo “Ziemas klasikas” spēlēšanu Rīgā, apetīte uz “Dinamo” spēlēm pamatoti aug. Tomēr medus burkā kāds sulīgi ir iespļāvis. Kā nu bez tā… KHL atlaidusi no darba televīzijā vienu no Latvijas hokeja pēdējās divdesmitgades ideoloģiskajām dvēselēm – Armandu Puči.

Varētu likties, ka tas nekādā veidā nav saistīts ar Rīgas “Dinamo” atdzimšanas mēģinājumu, tomēr lielākā daļa hokeja līdzjutēju savu viedokli par hokeju personalizē ar Pučes paustajām atziņām. Varētu teikt, ka žurnālists ir hokeja sabiedrības domas veidotājs. Varbūt ne pirmā vijole, bet savs svars Armanda viedoklim ir bijis vienmēr. Šajā gadījumā, kad “Dinamo”, kā izskatās, vēlas atgūt savu līdzjutēju, kas Rīgas arēnai met līkumu, šāds atpakaļgaitas solis ir nosodāms.

Kā KHL var atlaist žurnālistu? Ļoti vienkārši – izvirzot ultimātu televīzijai, kas no KHL iegādājās spēļu translēšanas tiesības. Ultimāts – atlaist korespondentu, kas vada Rīgas “Dinamo” spēļu studijas. Armands sliktu vārdu par līgu, vadot pārraides, nebija teicis, tomēr citos izpausmes līdzekļos un projektos viņš nevairījās KHL kritizēt. Šeit jārunā par vārda brīvības konceptu, bet acīmredzot par to runāt KHL kontekstā ir velti izšķiests laiks.

Protams, var sacīt, ka ne jau Rīgas komanda ir vainīga, ka Puče nevar savaldīt savu viedokli pēc Krievijas standartiem. Tomēr vairāk kā skaidrs, ka bez Jura Savicka ziņas, kurš arī viens no KHL padomes locekļiem, tas nebūtu iespējams. Rakstos parādījās arī Savicka vārds, bet naudas (un lielas naudas!) devējs ir nekur citur kā KHL gaiteņu tuvumā. Kas maksā – pasūta mūziku. Ir naivi domāt, ka KHL vadība tulko visus latviešu, slovāku un horvātu žurnālistu rakstus. Kāds ir parādījis pareizā virzienā un nosaucis attiecīgo bausli, kam Puče uzgriezis muguru.

Ar vienu roku Rīgas “Dinamo” (lasi – KHL, jo neaizmirstam, kas par to visu maksā) šovasar mums dod. Ir iedots iemīlēts Lāčplēsis Sanda Ozoliņa personā, nauda ir iedota savlaicīgāk, ir piesaistīti interesi raisoši leģionāri un tiek spodrināti “Dinamo” vārda uzpleči. Tomēr realitātē mūs atgriež KHL izvirzītais ultimāts MTG kompānijai, kurai nav izvēles un jāatbrīvo no pienākumiem tautā atzīts žurnālists. Puče par atlaišanu nepārdzīvo, ne jau naudas vai slavas dēļ viņš analizēja spēles, bet gan tāpēc, ka viņam tas vienkārši patika. KHL ne, bet hokejs gan. Bet hokejs ir lielāks par Puči, bet Armands ir viens no hokeja vides elementiem. Bet hokeja vide ir pats hokejs. Secinājumus izdariet paši.