Bolts – pasaules ātrākais cilvēks. 1. daļa

No 4. līdz 13. augustam Londonas Olimpiskajā stadionā sacentīsies pasaules labākie vieglatlēti, starp viņiem arī labākais no labākajiem – astoņkārtējais olimpiskais čempions Useins Bolts. Londonas stadionā pirms pieciem gadiem Bolts izcīnīja trīs no savām astoņām olimpiskajām zelta medaļām. Šeit arī Bolts aizvadīs savas pēdējās sacensības, tāpēc šis Pasaules čempionāts ir tik īpašs. Iepazīsimies tuvāk ar pasaules labāko vieglatlētu.

Bolta pirmie soļi vieglatlētikā

Valdensijas pamatskola

Viss sākās Trelonijā, kur 1986. gada 21. augustā piedzima Useins Bolts. Starp citu, tieši šajā Jamaikas apgabalā ir dzimuši arī pasaules čempions Vorens Veirs, divkārtējā olimpiskā un trīskārtējā pasaules čempione Veronika Kempbela-Brauna, olimpiskais čempions Maikls Fraters un četrkārtējā olimpiskā čempione (amerikāniete) Sanja Ričardsa-Rosa.

Lai gan bērnībā Bolts spēlēja arī futbolu un kriketu, vieglatlētikā jamaikietis sāka trenēties ne tikai tāpēc, ka bija ātrākais savā skolā, bet arī tāpēc, ka viņš zināja, ka šajā sporta veidā neeksistē viedokļi par to, vai esi labākais. Visu pasaka laiks. Vai nu tu esi ātrākais, vai nu neesi. Komandu sporta veidos viss balstās uz viedokļiem – viens treneris tevi var uzskatīt par labu, bet cits pilnīgi pretēji.

Pirmais stadions, kurā Bolts skrēja, bija Valdensijas pamatskolas stadions, kurš vēljoprojām atrodas turpat, kur vairāk kā pirms 20 gadiem skrēja Bolts. Pirmajos treniņos Boltu vienmēr apdzina puisis vārdā Rikardu Gedess, kurš, starp citu, bija divus gadus jaunāks nekā Bolts un vēlāk kļuva par futbolistu, aizvadot vienu spēli Jamaikas izlasē. Kādu dienu treneris Devers Nudžents apsolīja, ka izmaksās Boltam pusdienas, ja viņš apdzīs Gedesu. Useinam tā bija laba motivācija un tieši to viņš arī izdarīja – apdzina Gedesu un nekad viņam vairs nezaudēja. Todien Bolts pirmo reizi piedzīvoja sajūtu kā ir uzvarēt tuvāko konkurentu. Kopš tās dienas viņu pavada moto: “Tiklīdz kā es tevi esmu uzvarējis, tu mani vairs neapdzīsi.” Vienalga vai sacensības noritēs 91 000 skatītāju pārpildītajā putna ligzdā Pekinā, vai nelielajā skolas stadionā.

Karjeras sākums

Bolts junioru sacensībās

2002. gada martā Bolts ieguva savu iesauku – Lightning Bolt (zibens Bolts). Tas notika, startējot CARIFTA spēlēs, kuras togad norisinājās Bahamu salu galvaspilsētā Naso – Tomasa Robinsona vārdā nosauktajā stadionā, kur tagad notiek prestižās “World Relays” sacensības jeb pasaules čempionāts stafetēs. Togad Useins, startējot U-17 sacensībās, triumfēja gan 200 metros (21,12), gan 400 metros (47,33), turklāt abās disciplīnās uzstādīja čempionāta rekordu. Iesauka radās tad, kad pēc uzvaras 200 metru finālā, visi līdzjutēji sāka skandēt – “Lightning Bolt, Lightning Bolt!” Daudzi uzskata, ka iesauka radās tikai 2008. gadā Ņujorkā, kad kāds amerikāņu komentētājs šādi nosauca Useinu Boltu, tomēr patiesībā iesauka radās tālajā 2002. gadā.

Tāpat 2002. gadā viņš piedalījās pasaules junioru čempionātā, kas norisinājās tieši Jamaikā, Kingstonā. Bolts, uzvarot 200 metru sacensībās, kļuva par jaunāko pasaules junioru čempionu vēsturē – viņam bija 15 gadi un 332 dienas. Tiesa gan, šis rekords tika pārspēts 2010. gadā, kad lodes grūšanas sacensībās par pasaules junioru čempionu kļuva Jaunzēlandes pārstāvis Džako Gils.

200 metru finālā Bolts distanci veica 20,61 sekundē, tuvāko sekotāju Brendanu Kristiānu no Antigvas un Barbudas apsteidzot par 13 sekundes simtdaļām. Šajā pasaules čempionātā Bolts bija piecus gadus jaunāks nekā visi pārējie, taču nezinātājs to nevarēja pateikt, jo Bolta augums (1,95 metri) liecināja par pretējo. Čempionātā Bolts izjuta ļoti lielu spiedienu, jo par viņu un citu Jamaikas sprinteri Anīšu Makloflinu (Riodežaneiru olimpisko spēļu vicečempione 4×400 metru stafetē) runāja kā par nākamajām vieglatlētikas zvaigznēm. Pirms 200 metru fināla Bolts bija tik uztraucies, ka savas naglenes uzvilka nepareizi – kreiso apavu uz labās kājas, bet labo uz kreisās. Viņa rokas trīcēja. Pēc tam, kad skriešanas apavus bija apmainījis vietām, viņam bija ļoti sarežģīti iesildīties – tik uztraucies bija Bolts.

Pēc šī čempionāta Viljama Kniba augstskolā pret Boltu sāka attiekties daudz savādāk – viņam aizliedza piedalīties futbola un kriketa spēlēs, lai nesatraumētos. Tāpat, kad Bolts piedalījās CARIFTA spēlēs, sporta diena tika pārcelta tieši uz šo dienu, lai Useins tajā nepiedalītos. Vēlāk, kad skolotāji saprata, ka Boltam tajā dienā nav nekas ieplānots, viņi sporta dienu atcēla vispār. Tāpat pēc pasaules junioru čempionāta vietējos Jamaikas laikrakstos tika rakstīts par katru Useina Bolta jaunumu, proti, kad viņš saslima ar acs infekciju, ko Jamaikā sauc par rozā aci, tas bija visās Jamaikas avīzēs.

2003. gada aprīlī augstskolas čempionātā Bolts pārspēja galveno favorītu Džermeinu Gonzalesu 400 metru skrējienā un bez konkurences triumfēja 200 metru skrējienā, distanci veicot 20,25 sekundēs (!). Bolta uzrādītais rezultāts tobrīd bija trešais ātrākais laiks pasaulē – ātrāk par to bija skrējis tikai 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu čempions Šons Krofords no ASV (20,08) un Šervins Vrīss no Namībijas (20,20). Sezonas gaitā Bolts uzrādīja vēl augstvērtīgāku rezultātu – 20,13 sekundes. Viņam tad bija tikai 16 gadi!

2003. gadā viņš noslēdza savu pirmo lielo līgumu – vienošanos uz četriem gadiem ar sporta apģērba firmu ‘’Puma’’. Parastā darbā, lai pelnītu naudu, Bolts nav strādājis nekad.

2004. gada sākumā Bolts laboja 200 metru pasaules junioru rekordu CARIFTA spēlēs Bermudā, distanci veicot 19,93 sekundēs (!). Četrus mēnešus līdz Atēnu olimpiskajām spēlēm, tas bija labākais rezultāts pasaulē. Taču Bolts nebija priecīgs. Viņam nepatika treniņu režīms kādu piedāvāja tā laika treneris Fitzs Kolmens. Augstskolā standarta treniņš ietvēra, apmēram, piecus skrējienus pa 300 metriem, plus, protams, iesildīšanās un atsildīšanās. Savukārt Kingstonā, uz kurieni Bolts pārvācās, lai trenētos ar Kolmenu, nācās ļoti daudz laika pavadīt trenažieru zālē, bet stadionā nācās skriet lielākoties 700, 600 un 500 metru skrējienus.

Vēlāk atklājās, ka Boltam ir skolioze, kas izraisīja mugurkaula izliekumu un padarīja Useina labo kāju par kādu centimetru īsāku. Ārsti Boltam pateica, ka tā ir ļoti nopietna problēma un, iespējams, viņam būtu jāpārstāj nodarboties ar vieglatlētiku. Jamaikietis bija ļoti noraizējies, taču tad viņš tikās ar pazīstamo vācu ķirurgu Hansu Milleru-Volfārtu, kurš šobrīd, 74 gadu vecumā, strādā ar Vācijas futbola izlasi un savulaik pavadīja 38 sezonas Vācijas superklubā Minhenes “Bayern”.

Millers-Volfārts Boltam apsolīja, ka Boltu izārstēs un savu solījumu turēja. Kopš tā laika viņš Useinam ir palīdzējis vairākkārt. Bolts vēlāk savu Rio olimpisko spēļu zelta medaļu, ko izcīnīja 100 metru sprintā, veltīja Milleram-Volfārtam, kurš tajā vakarā atradās Žuana Avenlaži Olimpiskajā stadionā un Bolta triumfu vēroja klātienē.

Pirms 2004. gada Atēnu Olimpiskajām spēlēm Bolts guva vēl vienu traumu – sastiepa augšstilba muskuli. Tas nebija nekas nopietns, tomēr arī iepriekš minētās problēmas viņu psiholoģiski nomocīja. Grieķijā viņš ieradās ar bezcerības sajūtu. Bolts zināja, ka tā ir lieka laika izšķērdēšana, jo juta, ka tālāk par ceturtdaļfinālu viņam nav cerību tikt. No priekšskrējieniem ceturtdaļfinālam automātiski kvalificējās labākie četri skrējēji katrā skrējienā. Bolts skrēja ceturtajā priekšskrējienā un, tuvojoties finišam, bija piektajā vietā. Viņam pietika spēku, lai apdzītu ceturtajā vietā esošo Gezu Paueru no Ungārijas, taču Useins izvēlējās to nedarīt un finišēt piektajā vietā, distanci veikdams 21,05 sekundēs un nekvalificējoties ceturtdaļfinālam.

Ierodoties Jamaikā, Bolts saņēma lielu kritikas jūru ar pārmetumiem par neveiksmīgo olimpiādi. Viņš visiem izstāstīja par gūto savainojumu, taču Jamaikā cilvēki nesaprot attaisnojumus

Glens Milzs – īstais treneris

Bolts ar Milzu

Nepagāja ne ilgs laiks kā Bolta un trenera Kolmena ceļi šķīrās. Useins bija dzirdējis daudz labu lietu par Glenu Milzu. Tā viņš nolēma pamēģināt dažus treniņus aizvadīt viņa pavadībā. Viss izvērtās daudz labāk nekā Bolts bija gaidījis. Milzs ir unikāls ar to, ka viņš daudz komunicē ar saviem audzēkņiem. Viņš neliek kaut ko darīt darīšanas pēc. Katrs treniņš, vingrinājums vai skrējiens tiek kārtīgi izanalizēts. Bolts kopā ar Milzu strādā vēl līdz šodienai. Kā par Boltu izteicās Devers Nudžents (bijušais Bolta sporta skolotājs Valdensijas pamatskolā), ja Useins kādu cienīja un respektēja, tad viņš vienmēr bijis lojāls pret šo cilvēku par visiem 100 procentiem. Tieši tāpēc Bolta un Milza sadarbība ir izvērtusies tik sekmīga. Bolts ļoti respektē Glenu gan kā treneri, gan cilvēku un pilnībā uzklausa katru viņa viedokli.

Ceļš pretī zvaigznēm

2005. gada sezonā galvenās sacensības bija pasaules čempionāts Helsinkos. Tajā Bolts augstus mērķus neuzstādīja, jo sekas no visām gūtajām traumām joprojām bija jūtamas. Tomēr 200 metru distancē viņš spēja aizkļūt līdz finālam. Tajā gan Bolts palika pēdējais, jo 60 metrus līdz finišam viņa kāju sarāva krampī. Turklāt laikapstākļi bija šausmīgi – lietus un stiprs vējš.

Jamaikas līdzjutēji ar Bolta sniegumu bija ļoti neapmierināti, jo no 2002. gada pasaules junioru čempiona tika gaidīts kas vairāk. Daži minēja, ka Bolts nekad nesasniegs šī sporta veida virsotni dēļ regulārajām traumām. Bija pat runas, ka Boltam tika samaksāta krietna naudas summa, lai viņš finālskrējienā speciāli apstātos. Tomēr Boltam kopā ar treneri Milzu bija ilgtermiņa plāns. Tika liktas cerības, ka 2007. gada pasaules čempionāts Japānā būs sacensības, kurās Bolts beidzot parādīs, uz ko viņš ir patiesībā spējīgs.

Japānā Bolts ieradās ar augstiem mērķiem – uzvaru 200 metru sacensībās, jo no visām iepriekš gūtajām traumām viņš bija pilnībā atguvies. Taču īpaši liela uzmanība viņam netika pievērsta dēļ neveiksmīgajiem startiem iepriekš lielajās sacensībās. Lielākās cerības jamaikieši lika uz 100 metru sprinteri Asafu Pauelu, kuram bija nelielas veselības problēmas, taču viņš bija toreizējais pasaules rekordists un pirms pasaules čempionāta bija uzvarējis divos IAAF Zelta līgas (tagad IAAF Dimanta līga) posmos.

Bolts bez grūtībām aizkļuva līdz 200 metru finālam, kur viņa sīvākie konkurenti bija divi ASV sprinteri – Voless Spīrmons un, protams, Taisons Gejs. Kā pēc skrējiena Useinam stāstīja Glens Milzs, tik labu virāžu Bolts vēl nekad nebija veicis. Taču finiša taisnē Useinu tik un tā apdzina amerikānis Taisons Gejs, kurš distanci veica 19,76 sekundēs, kamēr Useins finišēja pēc 19,91 sekundes. Pēc finiša Bolts atzina, ka ātrāk nav varējis skriet, bet Taisons tajā dienā bija neuzvarams. Toties Bolts bija parādījis, ka var uzrādīt labus rezultātus arī lielajās sacensībās, un viņš bija ļoti apmierināts arī ar sudraba medaļu.

Osakā Bolts izcīnīja sudraba medaļu arī 4×100 metru stafetē, startējot Jaimakas izlasē kopā ar Marvinu Andersonu, Nestu Kārteru un Asafu Pauelu. Distanci noskrienot 37,89 sekundēs, Jamaika ar jaunu valsts rekordu piekāpās tikai ASV komandai par 11 sekundes simtdaļām. Jamaikas komandai bija liels ātrums (iespējams, lielāks nekā ASV komandai), taču stafetes kociņa nodošana bija ļoti slikta. Kā valsti ar tik lielām sprinta tradīcijām viņus var nosodīt, jo stafetes komanda pirms lielajiem čempionātiem kopā nekad netrenējas. Visa sagatavošanās notiek tikai dažas stundas pirms skrējiena. Tāpēc izcilu kociņa nodošanu no Jamaikas, iespējams, nekad nesagaidīsim – visas uzvaras balstās tikai uz ātrumu.

Vienīgā lieta, par kuru Bolts ar Milzu neatrada kopīgu valodu, bija Bolta otrā disciplīna. Treneris Milzs uzskatīja, ka viņam labāk padodas 400 metri, bet Bolts centās ieskaidrot, ka vēlas piedalīties 100 metros. Tāpēc abi sarunāja – ja Bolts aizvadīs labu 100 metru skrējienu sacensībās Grieķijas pilsētā Krētā, tad 2008. gada sezonā varēs regulāri skriet arī 100 metru distanci. Krētā viņš pirmo reizi skrēja 100 metrus oficiālās sacensībās un distanci veica 10,03 sekundēs. Tikai savās trešajās oficiālajās 100 metru sacensībās viņš distanci veica 9,76 sekundēs. Pēc tām viss bija skaidrs – 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs Useins skries 100 un 200 metrus.

Neilgi pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm, Bolts piedalījās “Reebok Grand Prix” sacensībās 100 metru skrējienā, kas norisinājās Ņujorkā. Tajās piedalījās arī Bolta sīvākais konkurents Taisons Gejs. Uzstādīt pasaules rekordu Useins neplānoja, taču kaut kā tas izdevās. Bolts, distanci veicot 9,72 sekundēs, par divām sekundes simtdaļām pārspēja viņa tautieša Asafas Pauela uzstādīto rekordu.

Un tad Bolta dominēšana sākas pa īstam…

Turpinājums sekos!