Divi hokejisti karjeras noslēgumā: piedalīšanās Olimpiādē un debija NHL

10/01/2018 15:31
Nokopēts

Sportā svarīga ir nepadošanās un ticība saviem sapņiem. Šajā rakstā izklāstīsim divus iedvesmojošus stāstus par hokejistiem, kuri tuvojoties karjeras noslēgumam, sasniedza to, kam ticēja. Proti, par uzbrucēju, kurš jau bija iedzinis vadzi sienā slidu pakāršanai, tomēr ziedoja vēl vienu sezonu, lai īstenotu sapni par Olimpiādi. Kā arī vārtsargu, kurš izturējis skarbo Krievijas hokeja vidi debitēja NHL 32 gadu vecumā.

Vadzis slidas pagaidīs, bet Olimpiādes pieredze ir tikai vienreiz dzīvē   

Bijušais Vinipegas “Jets” uzbrucējs Džims Sleiters kādu laiku dzīvo eiforijas varā, par pamatu tam bija iekļūšana Olimpiskās ASV izlases sastāvā. Savu valstsvienību uzbrucējs bija pārstāvējis U20 un divos pieaugušo pasaules čempionātos, bet Olimpiskās spēles rādījās tikai sapņos.

“Man ir 35 gadi, laika gaitā tu sāc apzināties, ka tas nenotiks,” medijā winnipegsun.com citēts bijušais NHL uzbrucējs. “Un tad sapnis realizējas. Tas ir apbrīnojami.”

Sleiters Fribūras komandas sastāvā.

Foto: Bote der Urschweiz

Sleitera izredzes iekļūt Olimpiskās izlases sastāvā pasliktinājās līdz ar 2014./15. gada sezonu, kad nepagarināja līgumu ar uzbrucēju. Protams, nokļūšana četrgades sporta notikumā hokejistam varēja rādīties tikai sapņos. 2002. gadā ar 30. kārtas numuru NHL draftā viņu izvēlējās Atlantas “Trashers” vienība, kuras sastāvā hokejists nospēlēja līdz 2015. gadam, kad klubs jau četras sezonas spēlēja jaunā izskatā.

Tā bija smaga vasara viņam un citiem NHL veterāniem. Nācās krietni pasvīst, lai noslēgtu pilnvērtīgus līgumus ar NHL klubiem. Daži spēlētāji noslēdza pārbaudes laika līgumus, bet Sleiters neizšķīrās par šādu soli.

“Pārāk daudz galvu par to nelauzīju, jo biju pārliecināts, ka pārbaudes laika līgumu neslēgšu. Es tomēr esmu desmit gadus vecs veterāns,” sacīja Sleiters.

Vasarai tuvojoties noslēgumam, viņš sāka nožēlot savu lēmumu. Tomēr beigās viņš noslēdza līgumu ar Šveices līgas klubu Ženēvas “Servette”.

“Atskatoties atpakaļ, tā bija labākā lieta priekš manis – nonākt Eiropā,” bilda hokejists. “Tas ir jocīgi, kā lietas strādā.”

Viņš nezināja, cik jocīgi lietas strādā līdz pagājušajai vasarai. Pēc divām sezonām Šveicē, Sleiters izlēma noslēgt karjeru, žēlodamies par pavadīto laiku prom no sievas un meitas, kuras palika mājās Mičiganā, kamēr viņš savas karjeras beidzamos mirkļus pavadīja Šveicē. Vasaras laikā parādījās ziņas, ka hokejisti ar NHL līgumiem nevarēs doties uz Olimpiskajām spēlēm. Sleiteru pārņēma divējādas izjūtas, kā hokeja fans viņš bija dusmīgs, bet tajā pašā laikā hokejists saskatīja potenciālu.

“Es domāju, ka man ir labas izredzes tikt sastāvā, ar manu pieredzi un to, ko varu sniegt komandai. Man vajadzēja izmantot iespēju. Vai arī es būtu to nožēlojis,” sacīja hokejists.

Veiksme vai arī liktenis bija Sleitera pusē. Ženēvas komanda zinot, ka hokejists noslēgs savu karjeru, jau bija parakstījusi līgumus ar importiem, bet uzbrucējs parakstīja līgumu ar Fribūras “Gottéron” vienību.

Savā trešajā sezonā Šveicē uzbrucējs sāka rādīt ļoti atzīstamu sniegumu, novembra mēnesī izpelnoties uzaicinājumu uz ASV izlasi pārbaudes turnīrā Vācijā. Nākamās sešas nedēļas uzbrucējs ar nepacietību gaidīja, vai viņš ir izvēlēts starp spēlētājiem uz sporta notikumu.

“Liela nezināšana un negulētas naktis,” tā hokejists raksturo sastāva paziņošanas laiku. “Pienāk pēdējā nedēļa, un tad patiešām tu nevari pagulēt. Uzzinot, ka esmu ticis sastāvā, sajūtas bija neaprakstāmas ne tikai man, bet visai ģimenei, cilvēkiem, kuri man palīdzēja nonākt līdz šim mērķim.”

Sleiters bija mājās Mičiganā Ziemassvētku pārtraukumā, kad uzzināja par iekļūšanu valstsvienības sastāvā.

Trīsgadīgā meita Vaina vairākkārtīgi atkārtoja, ka tētis ir ticis uz Olimpiskajām spēlēm. “Viņa to sacīja piecas reizes, lai mani vecāki to saprastu. Cik daudz cilvēki var patiesi teikt, ka ir piedalījušies Olimpiskajās spēlēs? Tas ir sapnis,” sacīja Sleiters.

Iekļūšana spēlētāju sarakstā ir karjeras augstākais panākums, blakus noliekot, draftu un pirmo NHL vārtu guvumu.

“Labākā lieta Olimpiskajās spēlēs šogad ir mistērija,” gaidāmo turnīru raksturo hokejists. “Ikvienam ir iespēja uzvarēt. Mums ir tikpat laba iespēja, kā jebkuram citam šajā turnīrā. Mums vajag iesaistīt domu spēku, ka varam izcīnīt zelta medaļas. Tas būs diezgan jautri, ko šīs spēles atnesīs.”

Ar KHL pieredzi debija NHL

Atšķirībā no stāstu sērijas pirmā varoņa, šī hokejista mērķis un karjeras līkloči iegrozījušies krietni līkumaināk. Debitēt NHL ir tikai vienreizēja dzīves iespēja. Lielāka daļa pasaules hokejistu to nekad nepieredzēs, pavadīt kaut neilgu laiku NHL ne katram izdodas. Vārtsargiem šis temats ir krietni sāpīgāks kā laukuma spēlētājiem, jo konkurence ir mežonīga.

Sezonas laikā komandā uzturas divi vārtsargi, kopumā tikai 62 vārtsargi sezonā tiek pie regulāra spēles laika. Lielākā vai mazākā mērā, pusei vārtsargu ir ilgtermiņa līgumi, kas vēl vairāk apgrūtina jauniem vārtu vīriem ielauzties līgā.

Un tad ir Džefs Glāss. Savu pirmo NHL uzvaru un debijas spēli, 2004. gada trešās kārtas izvēle, aizvadīja 32 gadu vecumā. Viņš gan nav pats vecākais vārtsargs, kurš debitējis NHL. Aptuveni pirms četriem gadiem debiju NHL piedzīvoja toreiz 33 gadus vecais vācu vārtsargs Robs Zeps, kurš pēc tās sezonas noslēdza karjeru.

Glāss “Blackhawks” vārtos.
Foto: Committed Indians

Glāss neizvēlējās būt KHL tūrists [septiņas sezonas KHL] un izmantoja savu iespēju NHL 13 gadus pēc draftēšanas. Laikā, kad Kanādas vārtsargu skola zaudēja savu radošumu, Glāss spēlēja Krievijā, kur viņam bija pieeja Eiropas treneriem un metodēm, kas bija atšķirīgas no Ziemeļamerikas hokeja.

Viņš nezaudēja saikni ar pārokeāna spēli, katru vasaru atgriežoties un strādājot vārtsargu nometnēs, lai uzturētu sevi formā un nezaudētu saikni ar pamatiem, kādus ielika karjeras sākumposmā. Katru vasaru nometnēs viņš strādāja ar Bostonas “Bruins” vārtsargu treneri Bobu Essensu, kurš gadu gaitā ir bijis Tukka Raska virzītājspēks.

Tagad Glāss strādā ar Pēteru Aubriju un Džimmiju Vaitu, dinamisku vārtsargu prātu tandēmu, kuri spējuši palīdzēt Korijam Kraufordam, Skotam Dārlingam, Antti Rāntam un jaunajam vārtsargam Antonam Forsbergam.

Dodoties uz Krieviju, Glāss iemācījās adaptēties vairāk kā tikai laukuma izmēriem. Viņš bija spiests ņemt vērā ikvienu oponenta kustību, atšifrējot spēles stilu “pielāgojies vai mirsti” vidē.

Ar Glāsu vārtos “Blackhawks” spēles pārliecība ir olu čaumalas izturībā, tā ir mazliet nedroša, bet pietiekami izturīga līdz vienam brīdim. Īstermiņā Džefs ir labākais Krauforda aizvietotājs, jo jaunā vārtsarga Forsberga spēle ir krietni nepārliecinošāka.

Šī nav pirmā reize, kad komandas pirmos divus vārtsargus aizvieto ar trešo numuru. 2015. gadā Otavas “Senators” zaudēja divus galvenos vārtu vīrus – Robinu Lehneru un Kreigu Andersonu, komanda pastiprinājās un aizvadīja iespaidīgu spēļu sēriju ar trešo vārtsargu Endrūju Hemondu.

Vēl netiek prognozēts, kad sezonu labi uzsākušais Čikāgas komandas pirmais vārtu vīrs Kraufords sadziedēs traumu, tikmēr Glāss var izmantot savas karjeras spožāko un, iespējams, pēdējo lielo iznācienu.

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām