Freimanis: Esmu labākajos gados un man viss vēl ir priekšā

Kā ziņots, šodien Latvijas basketbola savienība bija sarīkojusi atklāto izlases treniņu medijiem. Komandai nav daudz laika, lai sagatavotos gaidāmajām spēlēm, jo jau rīt tā dosies uz Turciju, kur piektdien tiks aizvadīta pirmā FIBA Pasaules kausa kvalifikāciajs turnīra spēle, tāpēc treniņos akcents likts uz taktisko zīmējumu apgūšanu.

Izlases rindās pēc neliela pārtraukuma atgriezies arī Rolands Freimainis. Sportazinas.com aicināja uzbrucēju uz īsu sarunu, lai noskaidrotu ar kādām emocijām Rolands atgriežas izlasē un lai gūtu ieskatu par citām aktualitātēm.

Pēc ilgāka laika esi atgriezies izlases nometnē. Kādas sajūtas?

Labas sajūtas, esmu ļoti priecīgs atkal būt kopā valstvienību. Tur pat īsti nav vairs ko piebilst.

Kas ir mainījies kopš pēdējo reizi biji izlases treniņprocesā?

Pat nezinu. Treneru štābs mainījies, spēlētāji plus mīnuss ir tie paši. Procesuāli arīdzan daudz izmaiņu nav. Profesionāli strādājam un izliksim visus spēkus, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu.

Tev sanāks diezgan daudz pārlidojumi (no Turcijas uz Latviju, tad izbraukuma spēle uz Turciju, atkal Latvija un pēc tam jāatgriežas kluba rīcībā). Kā tas ietekmē tavu ķermeni un fizisko kondīciju?

Tas ietekmē, viennozīmīgi. Man vispār sanāk daudz laika pavadīt pārlidojumos. Pēc tiem reizēm ir grūti. Ķermenis uz to reāģē – sāp potītes, mugura un ir vēl citi sīkumi. Lai pilnībā no tā atgūtos, šobrīd man vajag vismaz vēl vienu dienu, bet būšu gatavs. Kā jau teicu, tā man ir jau pierasta lieta un ar to ir jātiek galā. Tāpēc man prieks, ka lidojam uz Turciju jau trešdien, pati spēle būs tikai piektdien, tā kā būs pietiekami daudz laika sagatavoties un būt gatavam spēlei.

Sezonu iesāki VEF rindās. Pastāsti kādas ir atšķirības starp Turcijas augstāko līgu un VTB?

Manuprāt, Turcijā ir augstāks līmenis, jo, tā saucamās, otrā ešalona komandas ir daudz spēcīgākas. Tām ir lielāki budžeti, kas atsaucās arī uz sastāva komplektāciju, kad komandās ir vairāk labu spēlētāju. Arī ambīcijas līdz ar to ir lielākas. Ja budžets ir konkurētspējīgs, attiecīgi komandām ir iespējas piesaistīt meistarīgākus spēlētājus. No tā arī izriet, ka vidējais līmenis Turcijā ir augstāks nekā VTB un uzskatu, ka vispār kopumā arī Eiropā tas ir viens no labākajiem. Galvenā atšķirība, ka piekoptais spēles stils šajā līgā ir stipri individuālāks nekā daudzviet citur. Ir daudz amerikāņu spēlētāju, kas ir individuāli spēcīgi. Varbūt reizēm uz laukuma tiek spēlēts izteikti individuāls, arī fiziskāks basketbols (par to liecina kaut vai Freimaņa zilā acs, kas iegūta svētdienas Turcijas čempionātā spēlē – red.). Netiek spēlēts tāds basketbols, kā piemēram, Spānijā, kur ir daudz kombināciju un skaistu epizožu un kopumā tiek spēlēts ātrs un dinamisks basketbols. Bet līmenis ir augsts.

Statistika liecina, ka pats jūties labi šādā basketbola stilā?

Laikam jau (smaida). Pagājušā sezona man izvērtās individuāli veiksmīga. Arī šobrīd rādu labu sniegumu, vienīgi komandai neiet tā kā gribētos. Bet gan jau ar laiku arī uzlabosies tās sniegums.

Kad uzzināji, ka atkal tiksi izsaukts uz izlasi, pievērsi vairāk uzmanības tiem spēlētājiem, kuri varētu stāties pretī Turcijas izlases sastāvā?

Principā zinu jau visus spēlētājus, kas viņiem (Turcijai – red.) spēlēs. Tie ir labi spēlētāji. Visi ikdienā trenējās un spēlē augstā līmenī. Vienīgais ir tas, ka savos klubos viņiem tās lomas varbūt nav galvenās, jo tās jau aizņem ārzemju spēlētāji, bet meistarība ir pietiekoši augstā līmenī, tāpēc viegli noteikti nebūs.

Ņemot vērā, ka šajā izlases modelī esi viens no pieredzējušākajiem spēlētājiem, vai esi jau ar Vecvagaru runājis par savu potenciālo lomu šajā sasaukumā?

Šobrīd ne par kādu lomu sadalījumu vēl neesam runājuši. Arī pats par to nedomāju. Ir komanda un spēlētāji, kuri ir izlases rīcībā dotajā brīdī. Galvenais ir tas, kā mēs spēlēsim kopā kā vienots mehānisms. Kāda kuram būs loma, tas ir atvirzīts otrajā plānā. It sevišķi esošajā situācijā, kad uz izlases mačiem ierodamies katrs no sava kluba sezonas vidū uz pāris dienām. Jācenšās izpildīt trenera norādījumi un tam, kam labāk ies, tas arī spēlēs vairāk. Nevar būt tā, kad kāds te atbrauc un īpaši jāmēģina uz viņu spēlēt. Protams, mums ir kādas taktiskās iestrādnes un spēles zīmējums kā jāspēlē. Galvenais ir maksimāli izmantot katra spēlētāja labākās īpašības un jāklausa trenerim un tad jau arī redzēsim, kas no tā visa sanāks.

Nejūties izlasē kā veterāns?

Vispār nē (smaida). Labākajos gados esmu. Jūtos ļoti labi un viss vēl tikai priekšā.