Kāpēc čempione Vācija Pasaules kausā piedzīvoja fiasko?

Vācijas futbola izlase, sportazinas.com
Foto: AP

2014. gada čempionvienība Vācijas futbola izlase Pasaules kausa finālturnīrā trijās apakšgrupas spēlēs guva tikai vienu uzvaru, turklāt izraujot to tikai mača kompensācijas laikā. Kāpēc tik varenā Vācijas “mašīna” trijās spēlēs guva tikai divus vārtus, piedzīvojot totālu izgāšanos? Viss nav tikai baltiem diegiem šūts, jo sāpīgās neveiksmes pamatā ir vairāku faktoru kopums.

Neveiksmīga sastāva komplektācija?

Jau pirms čempionāta vētraini tika runāts par Joahima Lēva lēmumu valstsvienības sastāvā neiekļaut vienu no aizvadītās sezonas Anglijas premjerlīgas labākajiem spēlētājiem – Mančestras “City” pārstāvošo 22 gadus jauno uzbrūkošo pussargu Līroju Sanē, kurš par pasaules spēcīgāko līgu uzskatītajā premjerlīgā, 32 mačos guva desmit vārtus un atdeva 15 rezultatīvās piespēles.

Bet tai pat laikā izlasē tika paņemti tādi pussargi kā Sebastians Rūdijs un Leons Gorecka, kuriem bija daudz pieticīgāks sniegums savos klubos. Jautājumus arī izraisīja Leverkūzenes “Bayer” pussarga Jūliana Branta izvēlēšanās, taču vismaz Sanē vienaudzis savu lietderību pierādīja laukumā, parādot aktīvu un meistarīgu spēli.

Tāpat uz Krieviju netika paņemti 2014. gada fināla vienīgo vārtu autori – pussargi Andrē Širle un Mario Gece. Širle atdeva rezultatīvu piespēli Geces “zelta vārtiem”. Širle Dortmundas “Borussia” rindās 18 Bundeslīgas mačos guva vienus vārtus, taču izdarīja sešas rezultatīvas piespēles. Tikmēr 2014. gada fināla “zelta vārtu” autors Gece 23 dueļos divas reizes pārspēja pretinieku vārtu vīrus un četras reizes asistēja komandas biedriem. Vēl izlasē 23 futbolistu skaitā vieta neatradās “Liverpool” (tagad jau Turīnas “Juventus”) vidējās līnijas balstam Emrē Džanam, kā arī uzbrucējam Nilam Petersenam, kurš Bundeslīgā šosezon guva 15 vārtus.

Zvaigznes nespēja parādīt gaidīto

Daudz tika gaidīts no komandas līderiem – Mata Hummelsa, Žeroma Boatenga, Tonī Krosa, Mesuta Ezila, Marko Roisa, Tomasa Millera un Mario Gomesa (par Gomesu varētu vēl pastrīdēties, taču viņš bijis stabila izlases vērtība). Hummels ar Boatengu īsti nespēja saprasties aizsardzības centrā, kas maksāja zaudētus vārtus pret Zviedriju, turklāt Boatengs mačā ar skandināviem nopelnīja sarkano kartīti. Nedaudz varētu uzslavēt Tonī Krosa cīņassparu un skaisti gūtos vārtus, izraujot uzvaru pār Zviedriju, bet, piemēram, Marko Roisa spēlē bija vērojama pārcenšanās un liekas darbības. Londonas “Arsenal” līderis Ezils turnīrā izskatījās kā “pazudis”. Vācijas mediji Ezilu steidza salīdzināt ar “aizmigušu vulkānu”, kurš, iespējams, vairs nekad nepamodīsies…

Tas pats attiecas uz Tomasu Milleru, kurš brauca uz Krieviju, cerot noķert Miroslava Klozes Pasaules kausa rezultativātes rekordu – 16 vārti. 28 gadus vecais Minhenes “Bayern” futbolists līdz šim finālturnīros bija guvis 10 vārtus un arī pēc trim spēlēm un šī skaitļa palika. Tikmēr augumā raženais Gomess, kuram jūlijā apritēs 33 gadi, neaizvadīja sevišķi veiksmīgu klubu sezonu 28 mačos, gūstot vien deviņus vārtus. Vairākkārtīgi vācieši pārāk skaisti centās bumbu ieraidīt pretinieku vārtos, izšķērdējot iespējas. Kā to uzsvēruši sporta profesionāļi, tad visaugstākajā līmenī svarīgi ir spēlēt vienkārši, jo tas nes rezultātu.

Tomass Millers, Vācijas futbola izlase, Sportazinas.com
Foto: Getty Images

Pietrūka Vācijas poļu

Lai, cik ļoti grūti to būtu iedomāties, izlases modelī pietrūka visu laiku rezultatīvākā Vācijas  izlases uzbrucēja Miroslava Klozes, kā arī valstsvienībā allaž rezultatīvā Lukaša Podoļska, kuri beiguši karjeru izlasē, taču bija vieni no komandas panākuma atslēgām 2014. gadā Brazīlijā. Jaunais Vācijas talants Timo Verners un pieredzējušas Gomess, kuriem teorētiski vajadzēja aizvietot minēto duetu, trijās spēlēs neguva nevienus vārtus.

Sliktais komandas mikroklimats

Kā vēsta vairāki ārzemju mediji, tad turnīra laikā komandai nebija labs mikroklimats. Kopā turējās Minhenes “Bayern” un gados pieredzējušie futbolisti, tikmēr jaunie futbolisti bija citā “bariņā”. Dīvaini izteicās aizsardzības balsts Hummels, kurš uzsvēra, ka Sanē izlasē nav paņemts, jo ar valstsvienību neko kopā nav izcīnījis un viņam sava “vieta” vēl jānopelna, lai gan snieguma ziņā, Sanē spēlēja daudz veiksmīgāk par Ezilu, kuram 26 premjerlīgas spēlēs četri vārti un deviņas rezultatīvas piespēles.

Tāpat šķietami Lēvs “avansā” vietu iedeva Marko Roisam, kurš pēdējā pārbaudes spēlē pirms 2014. gada Pasaules kausa, iedzīvojās savainojumā, ar asarām acīs pametot laukumu. Tā ir tikai spekulācija, ņemot vērā, ka pēc traumas sadziedēšanas šosezon Roiss, aizvadot vien 11 Bundeslīgas spēles, parādīja teicamu sniegumu, gūstot septiņus vārtus. Tāpat laukumā bija vērojama acīmredzama nesaprašanās un roku plātīšana vienam uz roku pēc neprecīzām piespēlēm. Kaut kas komandā nebija labi…

Taktikas un pamatsastāva izvēle

Visas grupu turnīra spēles Vācijas izlase spītīgi aizvadīja pēc taktiskās shēmas – 4-2-3-1. Četri aizsargi ar diviem malējiem aizsargiem, kuri pieslēdzas uzbrukumiem – Džošua Kimmihs un Jonass Hektors. Divi balsta pussargi- Tonī Kross, Samī Kedira vai Sebastians Rūdijs. Tad trīs uzbrūkoša tipa pussargi – lielākoties, Marko Roiss, Mesuts Ezils un Tomass Millers, bet smailē Timo Verners. Vēl pie iespējām tika Jūlians Drakslers un Leons Goreca, bet no soliņa iesaistījās Jūlians Brands un Mario Gomess. Izvēlētā shēma nestrādāja un futbolisti savā starpā nesapratās, spēlējot gausi un pragmatiski. Iztrūka vāciešu ierastās asās un aktīvās spēles, turklāt nepalīdzēja Lēva stūrgalvīgā vēlme nemainīt “pārbaudītās vērtības”. Drīzāk Vācija pati sev aizlika kāju priekšā, ne tik daudz, cik pretinieku parādītais “supersniegums”.

Vācijas futbola izlase, Sportazinas.com
Foto: Getty Images

Čempionu nedienas

Visai savāds fakts, ko pamanījusi daudzi kājbumbas fani. Jau kopš 2002. gada iepriekšējie čempioni brauc mājās pēc grupu turnīra. Tas viss sākās, kad 1998. gadā Francijas izlase triumfēja Pasaules kausā, kas norisinājās viņu mājās, bet 2002. gadā Francija brauca mājās jau pēc trim spēlēm. 2006. gadā Vācijā čempionu laurus plūca Itālija, bet pēc četriem gadiem, Dienvidāfrikas Republikā, koferus krāmēja pēc apakšgrupas cīņām. 2010. gadā Spānija kļuva par turnīra uzvarētāji, bet 2014. gadā Brazīlijā “izgāzās”. Vācija prata iegūt ceturto titulu, uzvarot 2014. gadā, bet tagad brauc mājās. Savādā “tradīcija” turpinās…

Ko Vācijai sagaidīt tālāk?

Vācijas izlases stūrmanis Joahims Lēvs, kurš pirms turnīra pagarināja līgumu līdz 2022. gadam, pagaidām nesteidzas uz Vācijas Futbola federācijas galda nolikt atlūgumu. Vācijas valstsvienībā Lēvs strādā jau kopš 2004.gada, kad viņš divus gadus bija Jirgena Klinsmana palīgs, bet 2006. gadā viņš kļuva par galveno treneri, esot amatā arī šobrīd. Taču gala vārds (par Lēva palikšanu vai nepalikšanu amatā) piederēs federācijai. Pēc četriem gadiem, 2022. gadā Katarā, Vācijas ”mašīna” noteikti atkal būs viena no turnīra favorītem, pat neskatoties uz to, ka Krievijā piedzīvoja izgāšanos.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar