KHL zvaigzne Šipačovs neiederas NHL rāmjos

foto: nhl.com

Daudzkārt hokeja pasaulē vētīts temats ir līgu salīdzināšana. Viennozīmīgi, ka pirmo vijoli orķestrī spēlē Ziemeļamerikas brāļi ar Nacionālo hokeja līgu (NHL), šaipus krastam ir uzskatīts, ka otrs nozīmīgākais izpildītājs ir Kontinentālā hokeja līga (KHL). Vai maz iespējams salīdzināt līgas un kā to var izmērīt – svarā, pieredzē, naudā…? Nesenie notikumi parāda, ka mūsu kaimiņi nemaz nav tik vareni kā viņi to pasniedz.

Ziemeļamerikas hokejs ir pavisam cita pasaule, salīdzinājumā ar hokeja miestiem Eiropā. To skaitā, arī KHL ir liels miests, kurā nekārtību vairāk par saprašanu, bet hokejistiem tas netraucē attīstīt savu spēlētprasmi. Hokejs vairāk nesastāv tikai no ripas dzenāšanas pa laukumu, tam ir liela pievienotā vērtība ārpus laukuma. Dažbrīd pat ārpus pulciņa aktivitātes ir svarīgākās par pašu spēli, tur atkal jāizmanto citas prasmes, kas hokeja laukumā netiek izmantotas.

Viens no svarīgākajiem sporta elementiem ir savstarpējā komunikācija, tas attiecas gan laukumā, gan ārpus tā. Ziemeļamerikā sportistu integrēšanās mediju vidē ir plūstošāka kā tas notiek Eiropā. Atlētu komunikācija ar NHL žurnālistiem ir atvērtāka un profesionālākā, kas vēl vairāk nospodrina pasaules pirmās līgas tēlu. Savukārt, KHL virtuvē valda pavisam cita gaisotne, spēlētāji uz žurnālistu jautājumiem atbild sausi, pēcspēles preses konferences reti kad varētu nosaukt par produktīvām, uzlabojušās ir sociālās tīklošanas vietnes, bet zupā vairāk kaulu nekā gaļas.

Pagājušajā vasarā NHL pievienojās jauna komanda Vegasas “Golden Knights”, kurai debijas sezonā paredzēja pastarītes lomu. Jā, viņi dabūju labus spēlētājus paplašinātajā draftā, bet ar pāris hokejistiem nepietiek, lai paceltu komandas sniegumu. Šobrīd izskatās, ka pietiek. Ar 16 gūtiem punktiem 11 spēlēs komanda ierindojas sestajā pozīcijā līgas tabulā. Ņemot vērā to, ka Vegasas sastāvā ir daudz traumēto spēlētāju, to skaitā komandas pirmie trīs vārtsargi. Pagājušajā spēlē treneriem no WHL nācās izsaukt 19 gadus vecu vārtsargu, kuru Vegasa šogad draftēja ar 194. numuru un šosezon 13 spēlēs censonis vidēji ielaidis 4.05 vārtus spēlē. Galvassāpes ar vārtsargiem nav vienīgie migrēnas simptomi, komandai arī jārisina jautājumus par KHL zvaigzni, kurš Ziemeļamerikas rāmjos īsti neiederas.

Pirms pagājušā pasaules čempionāta 30 gadus vecais Sanktpēterburgas SKA centra uzbrucējs Vadims Šipačovs parakstīja divu gadu līgumu ar līgas jaunpienācēju Vegasas “Golden Knights”. Līguma kopējā summa sastādīja deviņus miljonus ASV dolāru, plus, divu miljonu bonuss par kontrakta parakstīšanu ar komandu. Vegasa nebija vienīgā komanda, kas izrādīja interesi par talantīgo krievu hokejistu. 2016./17. gada sezonā uzbrucējs 50 regulārās sezonas spēlēs sakrāja 76 (26+50) rezultativitātes punktus, bet 17 izslēgšanas mačos atzīmējās ar 19 (4+15) punktiem. Kam līdzi seko divi Gagarina kausi, līdera loma Krievijas izlases sastāvā pēdējos trīs čempionātos un citi panākumi. Respektīvi, stabils lietaskoks lielajai skatuvei. Tomēr scenārijs nebūt neīstenojās, kā tas bija plānots.

Šipačovs sezonas sākumu pavadīja Vegasas fārmklubā Čikāgas “Wolwes”. Tomēr krievu hokejista mērķis nebija spēlēt AHL, klubs ar Šipačovu rēķinājās kā pirmo divu maiņu un vairākuma brigādes spēlētāju. Neaizvadot nevienu maču AHL, hokejists saņēma izsaukumu uz NHL. Debijas spēlē Šipačovs izcēlās ar vārtiem, bet nākamajās divās rezultativitātes punktus neguva. Katrā no trijām spēlēm, uzbrucējs laukumā pavadīja mazāk kā 11 minūtes. Centra uzbrucējs neuzrunāja trenerus ar savu sniegumu, tāpēc sekoja atpakaļ brauciens uz Čikāgu. Uz ASV hokejists devās ar visu ģimeni, lai vieglāk būtu adaptēties jaunajai videi. Kamēr ģimene dzīvoja Lasvegasā, uzbrucējs trenējās Čikāgā. Saprotot, ka izaugsmes iespējas Ziemeļamerikā hokejistam vēl tikai jāizcīna, Šipačovs devās atpakaļ Lasvegasu, lai būtu kopā ar ģimeni. Nevienam komandas pārstāvim nepaziņojot, hokejists neieradās uz Čikāgas komandas treniņu un tikai divas stundas pirms spēles informēja trenerus par neierašanos. Pēcāk Vegasas komanda diskvalificēja krievu hokejistu.

“Līdz šim nav izdevusies sadarbība, adaptēšanās laiks Ziemeļamerikas hokejam prasījis ilgāku laika posmu,” Šipačova situāciju komentēja Vegasas “Golden Knights” ģenerālmenedžeris Džordžs Makfī. “Mēs cenšamies būt pacietīgi, tomēr kluba sistēmā ir daudz spēlētāju un daudzi hokejisti ir parādījuši labu sniegumu, tāpēc dodam viņiem spēlēt. Vienalga, cik lielu naudu tu saņem, no kurienes tu nāc, ja hokejists smagi strādā, tad viņi arī spēlē.”

Vegasas komanda deva atļauju hokejista aģentam runāt ar citām līgas komandām, bet daļēji arī ietiepīgais raksturs krievam aizvēra durvis uz daudzām komandām. Tagad hokejista plānos ir atgriezties Krievijā. Sākumā gan hokejistam jāatmaksā divu miljonu bonuss, lai draudzīgi pārtrauktu saistības ar līgas jaunpienācēju. Krievijas hokeja funkcionāri Šipačova došanos uz Ziemeļameriku uztvēra kā tēvijas nodevību, tāpēc hokejists mājās netiek gaidīts ar lielu eiforiju.

Šipačovs ir tehnisks hokejists, bet spēka spēlē ir pārāk “mīksts” priekš NHL.
Foto: nhl.com

Sanktpēterburgas SKA prezidents un Krievijas hokeja federācijas valdes loceklis Genādijs Timčenko atzīmēja, ka uzbrucējs, aizbraucot uz NHL, izdarīja savu izvēli ne par labu nacionālajai komandai. “Savu izvēli Šipačovs ir izdarījis. Es ar viņu ilgi runāju, skaidroju Vadimam, ka viņam nav jēgas braukt uz NHL, jo labāk, tomēr ir spēlēt Olimpiādē,” Timčenko sacīja Krievijas medijam R-Sport. “Mēs ar viņu ilgi runājām un runājām ne vienu reizi vien. Viņš ir pieņēmis lēmumu, un tagadējā situācija ir viņa problēma. Mēs nevaram uz viņu paļauties olimpiskajā Krievijas izlasē.”

Kā ziņo krievu mediji, tad Oļegs Znaroks ir gatavs komandā uzņemt Šipačovu. Harijs Vītoliņš arī apstirpināja informāciju, ka veiks pārrunas ar hokejistu, kad viņš atgriezīsies Krievijā. Tomēr interese ir arī no citām KHL vienībām, līgas otras turīgākās komandas Maskavas CSKA, pagājušā gada Gagarina kausa iegūvējiem Magņitogorskas “Metallurg” un Kazaņas “Ak Bars”. Pieprasījums pēc hokejista nav zudis, bet Olimpiāde hokejistam laikam ies secen.

Ne visām bijušajām KHL zvaigznēm izdodas adaptēties NHL, liels šķērslis bija arī valodas barjera. Komandā nebija neviens krievu spēlētājs, kas uzbrucēja adaptācijas periodu padarīt vieglāku. Ovečkinam pirmajās NHL sezonās Vašingtonā adaptēties palīdzēja Daiņus Zubrus, Pitsburgā Malkinam bija Sergejs Gončars, Artēmijam Panarinam Čikāgā – Aņisimovs un sarakstu varētu turpināt. Citas klubu vadības bija parūpējušās, lai hokejisti vieglāk iedzīvotos jaunajā vidē. Vegasa vēlējās, lai Šipačovs pierod Ziemeļamerikas hokejā caur AHL gaļasmašīnu. Pēc šī gadījuma klubi piesardzīgāk vērtēs nobriedušu krievu produktu pievienošanos NHL.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar
wpDiscuz