Koziols: Kritika ir čempionu brokastis

19/09/2017 08:17
Nokopēts

2016. gada septītajā oktobrī, jaunatklātajās Latvijas hokeja federācijas telpā norisinājās ikgadējais kongress. Tas ir datums, kurā Viesturs Koziols ar savu komandu gāza iestagnējušo federāciju ar Kirovu Lipmanu priekšgalā. Pēc nepilna mēneša būs pagājis gads kopš jaunās federācijas vadības darba uzsākšanas. Kas ir paveikts 346 dienās un kādi darba pienākumi vēl priekšā? Sportazinas.com taujāja LHF ģenerālsekretāru Viesturu Koziolu.

-Oktobrī būs pagājis gads kopš jaunās hokeja federācijas darba uzsākšanas. Kā vērtējat federācijas paveikto šajā laikā?

-Vērtējums parādīsies ar gadiem, ir lietas, kuras ir redzamas un nav nepieciešamība paiet ilgam laika posmam. Viens no darbiem ir logo maiņa, kas ir padarīts modernāks, otrs ir “Lauvas Sirds” projekts. Tāda veida pasākumi ir bijuši daudz, federācijā tas ir ātri pamanāmi. Labi, ka esam dabūjuši U18 čempionātu Rīgā [pirmā divīzija A grupa] un 2021. gada pasaules čempionāts. Sakārtotas administrācijas lietas, esam sākuši intensīvu treneru apmācības programmu. Pēc tam seko ilglaicīgās lietas, kas parādīsies pēc diviem, trim, četriem vai pieciem gadiem. Sportā nevar dabūt ātrus rezultātus, varam mainīt procesus. Uzsākts darbs pie treneru rokasgrāmatas, tai vajadzētu būt gatavai martā, lai visiem treneriem varētu iedot metodiskos materiālus, kā plānot treniņu darbu. Regulāri notiek komitejas sēdes, bērnu un jauniešu komiteja, tiesnešu komiteja, medicīnas komiteja, norisinās darbi, kas agrāk nenotika. Visas federācijas lietas tiek darītas ilgtermiņā. Vienojāmies ar “Optibet” par trīs gadu sadarbību, ar Hārtliju par piecu gadu līgumu. Nedrīkst pieļaut tādu māžošanos, ka maijā ir pasaules čempionāts, bet martā mēs nezinām, kas ir treneris.

-Daudziem nepatīkot hokejistu jaunie pārejas noteikumi. Kā Latvijas hokeja saimniecības uzņem pārmaiņas?

-Kritika ir čempionu brokastis. Ja tu nevari uzņemt kritiku, tad nekad nebūsi čempions. Līdzšinējā sistēma daudziem patika, jo tā bija lēta, spēlētāji varēja salīdzinoši brīvi staigāt no viena kluba uz otru, vai tas sekmē klubu patriotismu un Latvijas hokeja izaugsmi? Vai tas ir pareizi, ka viens klubs ilgtermiņā iegulda laiku, darbu vienā hokejistā, bet viņš pēc tam aiziet uz citu klubu? Visam ir izskaidrojums, kāpēc pārejas noteikumi kļuva striktāki. Pirmkārt, lai samazinātu spēlētāju staigāšanu. Otrkārt, mēs gribam pieradināt spēlētāju būt lojālam savam klubam. Patriotisms sākās no ģimenes, sētas, skolas un komandas. Nepiedzimst neviens cilvēks par Latvijas valsts patriotu, piedzimst par mammas pupa patriotu. Spēlētāju pāreju maksa noteikta tik liela, nevis tāpēc, ka mēs gribam palikt bagāti, bet gan, lai nenotiktu spēlētāju staigāšana. Maksai ir jābūt vēl augstākai, lai apturētu spēlētājus no klubu maiņām. Protams, ir izņēmumi, ja mainās dzīvesvieta, klubs pārstāj eksistēt, bērnam nav vecuma grupa, kurā spēlēt. Esmu gatavs runāt un strīdēties ar cilvēkiem, kuri kritizē šos noteikumus. Kritika ir tāpēc, jo cilvēki nav iedziļinājušies procesos. Daudzi arī atbalsta, ka noteikumiem ir jābūt stingrākiem. Tie saucās pagaidu pārejas noteikumi, mēs tos esam ieviesuši uz gadu. Top jauni noteikumi, kuri jau ir faktiski gatavi. Gada laikā skatīsimies, kas būtu jāmaina.

-Pārejas noteikumi savā ziņā ir plus provinces komandām, kuras izaudzina hokejistus, bet pēcāk spēlētāju savāc galvaspilsētas komandas.

-Tas attiecās uz jebkuru komandu, arī Rīgā klubiem. Sarežģītākais process ir iemācīt nostāvēt uz slidām. Ja paņemsi tos pašus 500 eiro, 25 procenti paliek hokeja federācijai, tas ir 125 eiro, bet atlikušie 375 eiro plānojam atdot komandai, kas spēlētāju ir sagatavojusi. Tā summa attiecas uz 12 gadīgu puiku. Viņš trenējās vismaz piecus gadus, izdalām 375 ar 5, tad iznāk, ka gadā par izaudzināto hokejistu klubs saņem 75 eiro. Tā ir tikai neliela kompensācija komandām, kas ir izaudzinājušas puiku.

-Pēdējais lielais federācijas panākums ir līguma pagarināšana ar Bobu Hārtliju. Kanādiešu trenerim darba saraksts tagad ir plašāks. Kā norisinājās pārrunas par jauno līgumu?

-Jūlija beigās biju devies uz Kanādu, lai runātu par jaunā līguma noteikumiem, mēs vienojāmies par principiem un trīs dienas strādājām pie rokasgrāmatas satura. Aldis Āboliņš, kas bija Hārtlija asistents Latvijā, ar treneru padomi liek kopā saturu. Grāmatas skelets ir gatavs, tagad ir jāaudzē gaļa apkārt tam. Federācijā ir cilvēks, kas ikdienā nodarbojas ar grāmatas veidošanu. Mēs Bobam rādām padarīto, viņš tikai parāda, kuras nianses būtu jāpapildina vai jāuzlabo. Galvenā doma ir tāda, ka būs drukātā versija ar video pielikumiem. Visi U18, U20 un pieaugušās izlases treniņi tiks filmēti, griežam ārā svarīgus momentus, kuriem treneris vēlās pievērst uzmanību. Mums sākumā ir jārada noteikumi, lai varētu no treneriem prasīt rezultātu.

-Vienā no intervijām minējāt, ka Hārtlijs veicot pārrunas ar kādu Kvebekas hokeja līgu par apmaiņas programmu jaunajiem Latvijas hokejistiem. Cik tālu tas ir attīstījies?

-Bobs dzīvo Kvebekas provincē un tur viņam ir labi kontakti. Pagaidām negribu atvērt iekavas. Ar Kalvīša kungu apbraukājām 30 hokeja federācijas un prezentējām, kas mēs tādi esam. Kvebekas hokeja līga ir viens no starptautiskajiem sadarbības virzieniem. Mēs labprāt veidojam sadarbību ar Kanādu, jo tā ir nācija no kuras var mācīties. Turpinot par darbu sarakstu, mēs spēlējam “Baltic Challenge cup” un Latvija ir līderis šajā hokeja reģionā. Mums ir pienākums palīdzēt kaimiņiem attīstīt hokeja saimniecības. Uz visiem hokeja semināriem tiks aicināti igauņi un lietuvieši, viņi jau piedalījās iepriekš rīkotajos treneru apmācības kursos.

-Piemērs Latvijas hokeja sistēmas izveidei tiek ņemts no Kanādas skolas. Vai nebūtu bijis izdevīgāk piemēru ņemt no Zviedrijas hokeja? Piemēram, kā to dara Dānijas hokeja saimniecība.

-Nav tā, ka no Kanādas ņemam visu simtprocentīgi. Mēs iepazīstamies ar vairākām sistēmām, tad izveidoja to, kas Latvijai būtu pieņemamāks. Nevaram pilnībā pieņemt Kanādas vai ASV hokeja sistēmu, jo mums nav tik daudz iedzīvotāju. Kanādā ir pavisam cita sistēma par kuru mēs pat nevaram sapņot. Mums ir plānā radīt savu Latvijas hokeja attīstības modeli – programmu, kura mums ir vispiemērotākā. No Zviedrijas arī aizgūstam kādas nianses, vienā no treneru semināriem uzstājās Zviedrijas hokeja speciālists un stāstīja, kāda viņiem ir bērnu apmācības sistēma. Tā ir slidotprasme, metodiskie materiāli, ledus un sauso treniņu proporcijas.

-Pievēršoties Latvijas 1. līgai, esat minējis, ka laika gaitā tā varētu pārtapt par studentu līgu. Cik reāls ir tas variants?

-Ideālajā variantā mēs varētu izveidot studentu komandas. Negribētu teikt, ka līga varētu pārtapt, jo mēs nevaram mākslīgi radīt līgu, kur spēlē tikai studenti – par maz ir šo spēlētāju. Es būtu dikti priecīgs, ja tur būtu studentu komandas no Jelgavas, Valmieras, Daugavpils, no Rīgas divas komandas. Ticamākais variants varētu būt, ka 1. līgas komandās būtisku lomu spēlē studenti, kuri mācās augstskolās.

-1. līgas pulkam pievienojušās četras komandas, tagad kopējais komandu skaits ir deviņas. Hokeja saimniecības paplašinās?

-Latvijā ir daudz hokeja fanātiķu, federācijas uzdevums ir apvienot šos entuziastus un atbalstīt viņus. Tas ir tikai pierādījums, ka hokejs Latvijā ir sporta veids numur viens.

-Starpsezonā jaunievedumus pieredzējusi arī Latvijas Virslīga, sākot ar vārtu video tiesāšanas funkciju un beidzot ar jaunu hokeja mājvietu – Kurbads ledus halli.

-Visas “Optibet hokeja līgas” komandas bija ieinteresētas, lai hallēs būtu video goal sistēmas. Tehniskās iespējas ir nodrošinātas un visās hallēs vārtu video var apskatīties. Tā ir maza hokeja nianse tiesnešu kvalitātes uzlabošanai. Vēl viens papildinājums ir statistikas radītāji – iemetieni, spēka paņēmieni, tādi papildinājumi agrāk nebija.

-HK “Kurbads” organizācijai ir pievienojies Artūrs Irbe, pie Rīgas “Dinamo” stūres trenera karjeru veido Sandis Ozoliņš. Latvijas hokeja leģendas dod savu ieguldījumu pašmāju hokejā, tā ir liela vērtība, ka tādas personības sniedz savu pieredzes skolu mājās?

-Būtu visnotaļ muļķīgi, ja viņi strādātu par grāmatvežiem. Tas ir nepieciešams, ka viņi savas zināšanas nodod tālāk jaunajiem hokejistiem. Mums jāizmanto šo hokeja leģendu pieredze un zināšanas. Fantastiski, ka Sandis un Artūrs ir aktīvā hokeja apritē.

-Pagājušajā sezonā tika runāts, ka abi personāži varētu pievienoties darbā ar Latvijas izlasi. Šogad ir plānots viņus uzrunāt vēlreiz?

-Ļausim abiem diviem izbaudīt darbu, lai viņi tiek galā ar pašreizējiem pienākumiem. Sandim gan tagad nav īsti baudāms posms. Latvijas hokeja federācijas durvis vienmēr ir un būs atvērtas, vienmēr esmu par sadarbības veidošanu un pieredzes izmantošanu no tādu cilvēku puses. Nav viegli vienā vai divās sezonās pārtapt no spēlētāja par treneri, tas ir ilgs process kļūt par treneri. Artūram esmu izteicis piedāvājumu – tā bumba ir viņa pusē.

-Tas ir saistībā darbā ar Latvijas izlasi?

-Saistībā ar viņa pieredzes nodošanu treneriem.

-Noslēdzot par izlasi, kādus norādījumus Hārtlijs ir devis saistībā ar asistentu izvēli?

-Izvēle vēl nav izdarīta, esmu uzrunājis Žaku [Klutjē] un Arti [Ābolu]. Jābūt mazliet gudrākiem un jāskatās, kā bija ar Arti pagājušajā sezonā. “Lada” nelaida prom Arti, jo līgums bija līdz aprīlim, viņš faktiski nīka Toljati. Jāskatās, kāda būs konkrētā situācija, tuvojoties čempionātam maijā. Man ir prieks, ka KHL par treneriem strādā Sergejs Naumovs, Viktors Ignatjevs, Pēteris Skudra, es nerunāju par Znaroku un Vītoliņu, kuriem ir lieliski kontrakti un citi darba pienākumi Krievijas izlasē. Domāju, ka nav zviedru un kanādiešu treneru KHL, cik ir latviešu speciālisti.   

TOP notikumi
1
X
2
2.43
4.65
2.54
3.9
5.27
1.74
1.71
-
1.97
1.88
-
1.79
2.49
4.59
2.49
4.8
3.75
1.72
1.12
-
6.5
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām