Latvijas hokeja izlase ar maču pret Vāciju turpinās cīņu par ceturtdaļfinālu

Latvijas hokeja izlase, turpinot cīņu par iekļūšanu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, šodien aizvada maču pret Vācijas valstsvienību.

A apakšgrupas piektās kārtas mačs “O2” arēnā Prāgā sāksies plkst.21.15 pēc Latvijas laika. Spēli tiešraidē pārraidīs kanāli TV3, TV5, “Viasat Sport Baltic” (VSB) un virszemes bezmaksas kanāls OTV.

Kā zināms, šī gada pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija ar 1:6 piekāpās olimpiskajai čempionei Kanādai, bet sestdien ar 2:4 atzina mājinieces Čehijas pārākumu. Savukārt pasaules čempionāta trešajā spēlē Latvija pirmdien ar 1:8 kapitulēja Zviedrijas priekšā. Tomēr pēc divām dienām Latvijas valstsvienība izcīnīja pirmo uzvaru čempionātā, kad papildlaikā ar 2:1 pārspēja Šveici.

Tikmēr Vācijas hokejisti čempionātu iesāka ar uzvaru 2:1 pār Franciju, bet nākamajā dienā piedzīvoja sagrāvi ar 0:10 pret Kanādu. Otrdien vācieši ar 0:1 piekāpās Šveicei, bet ceturtdien ar 3:4 atzina Zviedrijas izlases pārākumu. Cīņā ar Zviedriju rupju spēka paņēmienu pret pretinieku komandas spēlētāju pielietoja Vācijas izlases aizsargs Stefans Dašners, kura dalība nākamajā spēlē ir apdraudēta.

Gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas izlase Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu, bet Vācija ar trim panākumiem pamatlaikā ieņēma septīto pozīciju.

Vācija elites divīzijā atgriezās 2007.gadā. Kopš tā brīža Latvija ar Vācijas hokejistiem tikusies četras reizes.

Pēdējo reizi abas komandas tikās pagājušā gada pasaules čempionātā, kad Latvijas izlase piedzīvoja zaudējumu ar 2:3. Pērn uzvaru vāciešiem ar realizētu soda metienu četras ar pusi minūtes pirms cīņas beigām atnesa Tomass Openheimers, kurš ir komandas pieteikumā arī šī gada pasaules čempionātam.

Arī 2013.gada pasaules čempionātā apakšgrupas mačā vācieši bija labāki, uzvarot Latvijas izlasi ar 2:0. Togad Vācija čempionāta kopvērtējumā palika devītajā vietā, kamēr Latvija ierindojās 11.pozīcijā. Latvija pēdējo uzvaru pasaules čempionātos pret Vāciju izcīnīja 2012.gadā, kad triumfēja ar 3:2. Taču vēl vienu zaudējumu pret Vāciju latvieši piedzīvoja 2008.gadā, kad piekāpās ar 3:5.

Vācieši 2009.gada pasaules čempionātā ierindojās priekšpēdējā vietā – 15.pozīcijā, taču elites divīziju nepameta, jo bija nākamā gada turnīra mājiniece. Augstākais panākums vāciešiem pēc atgriešanās elites divīzijā bija tieši 2010.gadā, kad hokejisti savās mājās izcīnīja ceturto vietu.

A apakšgrupas galvgalī ar maksimāli iespējamajiem 12 punktiem četrās spēlēs atrodas Kanāda, bet 11 punkti ir Zviedrijai. Astoņi iegūti punkti ir Šveicei, bet septiņus punktus izcīnījusi Čehija, kam ar trim punktiem seko Vācija un Francija. Tikmēr septīto un astoto vietu apakšgrupā ieņem attiecīgi Austrija un Latvija, kam pa diviem punktiem.

Pēc spēles ar Vāciju, nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs jau sestdien, kad spēkosies ar Austriju, bet otrdien, pēc divu dienu pauzes, stāsies pretī Francijas valstsvienībai.

Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkosies Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas – pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei. Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Šobrīd izlases rīcībā ir 26 spēlētāji, turklāt vienība joprojām saglabā cerības arī uz Ziemeļamerikā esošo vārtsargu Kristeru Gudļevski, kuram noslēgusies sezona Amerikas Hokeja līgā (AHL). Tikmēr kļuvis skaidrs, ka komandai nepievienosies NHL komandas Vankūveras “Canucks” uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā.

Pasaules čempionātā debiju šogad piedzīvo aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, “domājot par nākotni”, treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un “O2” arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā – bukmeikeru kantoris “viensviens.lv” prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs “vienā vai divos” mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī “Optibet” un “Olybet” bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes – 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Avots: LETA

Foto: LETA