Lauva par izlases komplektāciju: Tas ir dīvaini…

Mārtiņš Lauva, sportazinas.com

Latvijas Basketbola savienība novembra beigās paredzētajām FIBA Pasaules kausa izcīņas 2019 kvalifikācijas turnīra pirmajām spēlēm ar Turcijas izlasi (24. novembrī Bursā) un Zviedrijas izlasi (26. novembrī plkst.17 “Arēnā Rīga”) reģistrējusi 24 spēlētājus

Kandidātu saraksts izsaucis plašas diskusijas publiskajā telpā. Savs viedoklis ir arī VEF skola direktoram un basketbola funkcionāram Mārtiņam Lauvam, kurš kopā ar Kasparu Ciprusu bija izlases ģenerālmenedžera posteņa kandidāts. Sportazinas.com sazinājās ar Lauvu uz nelielu sarunu.

“Vispirms vēlētos teikt, ka man ir grūti komentēt, kāpēc izlases galvenais treneris brutāli iet pret LBS pieņemto lēmumu, iekļaujot kandidātu sarakstā Rodionu Kurucu, kas, manuprāt, ir atklāts spļāviens sejā Latvijas basketbolam. Zinot ar kādām problēmām jauniešu izlasēs šovasar mums nācās saskarties, proti, kad masveidā tika saņemti atteikumi aizstāvēt izlases rindas. Rezultātā mūsu abas izlases palika pēdējā vietā savos čempionātos. Tagad pieaugušo izlases kandidātu sarakstā tiek iekļauts spēlētājs, kurš ir šīs nespēlēšanas simbols. Viņš gadiem sūtījis piecas mājas tālāk visa vecuma nacionālās izlases. Un tagad pēkšņi, kad viņa karjerā iestājusies katastrofa, viņš saka – jā, lūdzu, es vēlos spēlēt Latvijas izlasē. Kādi ir Vecvagara argumenti, es nezinu. Tas jāskaidro ir viņam pašam, kāpēc viņam tik maz rūp Latvijas basketbols. Skatoties no šāda viedokļa, kandidātu saraksts, maigi izsakoties, ir neadekvāts.

Ja skatāmies konkrētus uzvārdus, tad sarakstā ir arī [Rihards] Lomažs, kurš atgriezies pēc smagas traumas. Esmu redzējis visas viņa spēles šosezon. Viņš nav gatavs pat Ventspils līmenim, kur nu vēl izlases. Tajā pašā laikā [Arnis] Ate, kurš VEF sastāvā rāda stabilu sniegumu VTB līgā, izsaukts netiek. Ir virkne jautājumu. Tāpat arī par Eirolīgas spēlētājiem. Es nesaprotu, kāpēc atkal brutāli tiek melots, ka viņi ir gatavi ierasties uz 24.novembra spēli. Pirmkārt, viņi nav tam gatavi, otrkārt, tas nemaz nav fiziski iespējams. Tikmēr medijos mēs varam lasīt, ka visi kā viens apstiprinājuši, ka ir gatavi ierasties. Tie ir meli,” ievadā teica Lauva.

Minējāt LBS valdes lēmumu par Kurucu. Lūdzu, pakomentējiet to.

Detaļas precīzi nepateikšu, bet situācija bija tāda, ka pagājušajā decembrī U-18 izlase piedalījās Eiropas čempionātā (EČ) Turcijā, bet Kurucs paziņoja, ka viņš ir traumēts un piedalīties nevarēs, bet tieši divas dienas pēc čempionāta mierīgi spēlēja 20-25 minūtes Spānijas otrajā līgā. Pie tam, pēc tam arī videomateriālos bija vērojams, ka Kurucs spēlē ļoti pārliecinoši, agresīvi un sevi netaupot. Nekas neliecināja, ka šim jaunietim ir kādas traumas, kas traucētu spēlēt basketbolu, izņemot viņa nevēlēšanos spēlēt. Kā mēs atceramies, tad šī izlase bija viena zaudējuma attālumā no izkrišanas uz B divīziju. Un LBS, redzot Kuruca demonstrēto attieksmi, toreiz pieņēma lēmumu, ka viņa iekļaušana pieaugušo izlases kandidātu sarakstā ir iespējama tikai ar atsevišķu LBS valdes lēmumu. Šāds lēmums šobrīd nav pieņemts, par to esmu informēts. Interesanti būs redzēt, kāda būs LBS rīcība šajā situācijā. Šobrīd Vecvagars ir nostājies brutālā pozīcijā pret LBS. Interesanti būtu zināt, kuri tad bija tie viņa padomdevēji.

Kandidātu saraksts izveidots sadarbībā ar LBS Treneru komisiju.

Par sadarbību to ir grūti nosaukt. Esmu redzējis kā tas notiek. Bagatskis sagatavo sarakstu, aiznes uz komisiju, 10 minūtēs noziņo, komisija atbalsta, jo, diemžēl, reti kurš ir gatavs konstruktīvi piedalīties diskusijā par kandidātiem, par ko arī liecina attiecīgā saraksta kvalitāte, un tas arī viss – paldies un uz redzēšanos.

Ko es iepriekš vēl aizmirsu pieminēt, prognozēju Anžeja Pasečņika ķermeņa pēkšņo nostiprināšanos, redzot kā šī sezona viņam ir izvērtusies. Tā nav labāka par pagājušo, tāpēc izlase viņam ir ļoti nepieciešama, lai sevi parādītu NBA cilvēkiem. Zinot vēl kā Bagatskis savā ziņā upurēja olimpisko kvalifikācijas turnīru Pasečņika labā, nešaubos, ka arī šobrīd notiks koncentrēšanās vairāk uz viņa izcelšanu nevis uz izlases uzvarām.

Tāpat pēc manā rīcībā esošās informācijas, viens garā gala atslēgas spēlētājs, pateicoties neskaidrajiem kandidātu saraksta veidošanas principiem, un apzinoties, kāda būs Pasečņika un viņa loma šajā modelī, nolēmis izlasei atteikt.

Notiek tas, ko prognozēju – brīdī, kad izlase tiek komplektēta un veidota pēc nesaprotamiem principiem, ieguvēji būs atsevišķi spēlētāji un aģenti, bet noteikti ne komanda, kuru sauc par Latvijas izlasi. Un visas šīs dīvainības, kas notiek ap izlasi, nedomāju, ka novedīs pie kā laba. Pavisam drīz, vecajā labajā Bagatska stilā, sāksim skaitīt Eirolīgas spēlētājus pretinieku komandās. Sāksim teikt, ka gatavojamies gaišajai nākotnei, lielajām uzvarām kaut kad, nezinu kad, jo tā iepriekšējā paaudze, ko Bagatskis audzināja lielajām uzvarām, tūlīt jau beigs spēlēt. Tagad laikam atkal ir plāns audzināt 10 gadus nākamo paaudzi kaut kādām mistiskām lielajām uzvarām, ko redz tikai Bagatskis. Kā arī priecāsimies par skaistiem zaudējumiem un stāstīsim, ka netikām uz Pasaules kausu, jo mūsu grupā ir Maķedonija, Spānija un Slovēnija (pretinieki, kas var nākt pretī otrajā kvalifikācijas turnīra fāzē – red.). Diemžēl, bet šāds pesimistisks scenārijs iezīmējās ļoti skaidri un tas ir balstīts uz tām acīmredzamajām dīvainībām, kas vērojamas komplektācijas procesā. Cerēju, ka šādi brīnumi būs beigušies, bet kā jau teicu – Kuruca, Lomaža un vēl dažu iekļaušana sarakstā, plus meli, ko aktīvi tiražē Šneps, Vecvagars un Bagatskis, norāda uz to, ka šobrīd esam tur, kur bijām pirms neilga laika.

Vecvagars gan izteicies, ka šis saraksts arī kalpo kā ziņa vairākiem spēlētājiem, ka viņi ir pamanīti.

Kas tie par signāliem – “pamanīti”? Es domāju, ka visiem spēlētājiem būtu jāraida viens konkrēts signāls – mēs gribam uzvarēt! Un kandidātos jābūt tiem spēlētājiem, kas novembra sākumā ir labākie. Nevis jāiekļauj sarakstā tādi vārdi, kas visiem, pat pašiem spēlētājiem, liek šaubīties par izlases mērķiem un motivāciju. Tad jau jātaisa saraksts no 50 spēlētājiem. Kāpēc, piemēram, [Rinalds] Mālmanis nevarētu tur atrasties? Ja tajā sarakstā ir Lomažs, tad tur noteikti vēl var iekļaut 30 spēlētājus, kas šobrīd spēlē Lomaža līmenī.

Kad, jūsuprāt, bija pirmie signāli, ka izlases darba stils nemainīsies?

Kad Vecvagars uzstājās LBS valdes sēdē, godīgi sakot, pat palika bēdīgi dzirdot visas tās muļķības, kuras viņš tur runāja, turpinot tiražēt kaut kādus līdzšinējos Bagatska viedokļus. Tas arī bija signāls, ka, visdrīzāk, nekas nemainīsies. Cerēju, ka viņam pietiks saprāta un mugurkaula, lai domātu par to, kā ar šo izlasi kaut ko uzvarēt nevis turpinat iespēlēt atsevišķu aģentu spēlētājus un mēģināt glābt viņu karjeras.

Runājot par Bagatski, publiski tika minēts, ja viņš būs pieejams, noteikti palīdzēs izlasei kā var. Kā Jūs uz to skataties?

Tas nav normāli. Ir taču elementāra menedžmenta teorija un tas, kas šobrīd notiek izlasē, nonāk pretrunā ar jebkuriem vadības principiem. Nenotiek nekad tā, kad galvenais kļūst par palīgu, bet palīgs par galveno un organizācija normāli funkcionē. Mēs jau redzam, kas šobrīd notiek – Vecvagars izliekas, ka ir galvenais treneris, bet Bagatskis izliekas par palīgu, bet skaidrs, ka praksē viss ir otrādi. Kā šādi pārvaldīta organizācija var normāli funkcionēt, man grūti iedomāties. Acīmredzot, LBS valde uzskatīja, ka var. Skatīsimies kāds tam būs rezultāts. Jautājums nav par to, ko Bagatskis var vai nevar palīdzēt. Tas ir fundamentāli nepareizi no jekburas organizācijas vadības viedokļa un tas šobrīd notiek visā skaistumā. Diemžēl, tas parāda LBS valdes vājumu. Ja galvenais treneris nosauc sev pēcteci, pēc tam vēl ieceļ sevi asistenta lomā, tad tas ir vienkārši… Ja tas nebūtu tik bēdīgi, tas īstenībā būtu smieklīgi. Mēs esam sašutuši par to, kas notiek Baltkrievijā, Krievijā valstiskā līmenī, tajā pašā laikā par normu uztveram kas notiek ar, iespējams, Latvijas svarīgāko sporta komandu, kad tiek iecelti mantinieki, u.t.t. Tas vēl būtu pieņemami, ja tiktu sasniegti rezultāti, bet ar visu laiku labāko izlasi mēs kārtējo reizi izkritām ceturtdaļfinālā un tad mums kāds mēģina iestāstīt, ka tas ir milzīgs sasniegums un visi ir baigie malači. Nerunāju par spēlētājiem, visu cieņu viņiem. Runāju par vadību un tās stilu, kas, diemžēl, atsaucās arī uz rezultātiem.

Viss notiekošais var novest pie tā, ka visa vecuma izlases mums spēlēs B divīzijā. Labi, mums būs 10 spēlētāji Eirolīgā, pieci NBA, bet neviens nebrauks uz izlasi, jo tā atradīsies B divīzijā. Un šāds scenārijs nav izslēdzams, ja mēs turpināsim izmantot izlasi kā tirgus placi. To uzskatāmi parādījis futbola piemērs. Savulaik Indriksons izveidoja sistēmu, kad izlasē priviliģētā statusā bija “Skonto” spēlētāji, lai pēc tam viņus varētu labāk pārdot. Un kur šobrīd atrodas mūsu futbols?

Jau astoņus gadus Bagatskis runā, ka gatavo izlasi lielajiem panākumiem. Kāds varētu viņam pajautāt, kad tad viņš ir ieplānojis šīs uzvaras? Jo, atkal, pēc manā rīcībā esošās informācijas, Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns ir pateikuši, ka nākošajā EČ vairs nespēlēs, jo gluži vienkārši viņi šādas slodzes vairs fiziski nevar izturēt. Visu cieņu abiem šiem spēlētājiem, to cik daudz veselības viņi ir upurējuši un atdevuši izlasei, bet tad atgriežamies pie jautājuma, kad būs tās solītās uzvaras. Skaidrs ir tas, ka bez izla,su, ar to domāju arī jauniešu, nav iespējama basketbola attīstība valstī. Un mani tas uztrauc un man ir iebildumi pret pastāvošo lietu kārtību šobrīd.

LV basketbolam vajag uzvaras, un ja tās būtu, lai arī kā man tas nepatiktu, man nebūtu nekādu iebildumu, bet ar tiem lēmumiem, kas šobrīd tiek pieņemti, tiek konkrēti sačakarēta lietu kārtība kādai tai būtu jābūt.

*Sportazinas.com sazinājās arī izlases galveno treneri Arni Vecvagaru. Saruna tiks publicēta tuvāko dienu laikā.

3 KOMENTĀRI

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here