Muižnieks: serbi izmantoja mūsu vājās vietas labāk nekā mēs viņu

Latvijas basketbola izlase dalību 40. Eiropas čempionātā uzsāka ar spēli pret esošajiem Olimpisko spēļu vicečempioniem Serbiju. Gala rezultāts – 82:92. Pēc spēles sazinājāmies ar bijušo izlases galveno treneri Kārli Muižnieku, lai uzzinātu viņa domas par aizvadīto spēli un kopējām tendencēm izlases sniegumā.

Kādi pirmie iespaidi pēc aizvadītās spēles?

Iesākām ļoti labi. Svarīgi ir tieši pašu čempionātu iesākt labi, ar to domāju demonstrēto sniegumu. Pirmā ceturtdaļa bija laba un tas arī iedeva pārliecību turpmākajam darbam, jo spēlētāji sajuta, ka ir labā formā, var spēlēt un tādā ziņā viss ir kārtībā. Bet, protams, tā ir Serbijas izlase un arī viņu līderi Bogdanovičs un Marjanovičs spēles gaitā atrada savu spēli, kas arī izlīdzināja tās ritējumu. Komandai jau iepriekš bija zināmas tās vājās vietas. Mūsu centra spēlētāji, salīdzinājumā ar serbu centriem, ir fiziski vājāki, varbūt atlētismā neatpaliek, bet spēka spēlē serbiem bija priekšrocības. Tas arī izpaudās nevajadzīgajās piezīmēs, kas arī atsaucās uz mūsu spēli, it īpaši Porziņģi, jo viņš ir mūsu līderis. Viņš kļuva nedaudz nervozs un dabūja arī ceturto piezīmi otrajā puslaikā, līdz ar to nespējot parādīt to sniegumu, kuru viņš var parādīt, un kuru viņš šodien arī epizodiski rādīja.

Komanda ceturtajā ceturtdaļā parādīja, ka var spēlēt labi. Sākām spēlēt, tā saucamo, open game, kad centra spēlētāji nāk ārā uz trīspunkta līnijas un tas deva rezultātu. Salīdzinoši īsā laikā atspēlējām serbu ilgi krāto handikapu un likās jau, ka spēle ir izlīdzināta. Bet šādās spēlēs katrs sīkums ir svarīgs. Divi neveiksmīgi mūsu uzbrukumi un serbi aizskrēja pretuzbrukumos, gūstot vieglos punktus, kas arī noslieca svaru kausus par labu viņiem, principā arī iznīcinot mūsu labi uzņemto tempu.

Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka šādās spēlēs kļūdīties nedrīkst, jo tik augstas klases pretinieks uzreiz to izmantos. Mums arī jāprot saglabāt visus savus līderus līdz spēles beigām, lai izvairītos no piezīmēm, kas traucē viņiem spēlēt un tad jau viss būs kārtībā. Ja ņemam, ka šī spēle bija grupas fināls, vismaz pēc esošajiem spēku samēriem un gribam vērtēt savu komandu maksimāli augstu, tad domāju, ka kopumā nav ko pārdzīvot. Galvenās spēles vēl priekšā un jābūt gataviem uz tām. Visi nākošie pretinieki ir uzvarami, bet mums ir jāuzvar pašiem, demonstrējot pārliecinošu sniegumu.

Ja ar serbiem spēlētu piekto nevis pirmo spēli, tā daudz atšķirtos?

Man patika tas, ka labi nospēlēja arī mūsu rezervisti kā Žanis Peiners un Aigars Šķēle. Arī Porziņģis spēlēja labi, bet viņu no ritma izsita tā ceturtā piezīme. Tas bija serbu spiediena rezultāts, ko viņi tendenciozi centās izdarīt visas spēles laikā. Varētu teikt, ka tā iemesla dēļ viņam bija grūti cīnīties bez piezīmēm. Bet sevi labi parādīja Dāvis Bertāns, epizodiski arī spēlējot kā vieglais centrs. Pārsteidza viņa pārliecinošās darbības aizsardzībā, jo pārbaudes spēlēs viņš tik labi neizskatījās šajā komponentā. Bet šodien viņš nospēlēja labi abos laukuma galos. Protams, brīžiem kaut kur iekrita cīnoties ar Mavčanu, bet centās to kompensēt ar savu aktivitāti, kas daļēji arī izdevās, redzējām pāris efektīvus blokus viņa izpildījumā un arī uzbrukumā bija labas epizodes.

Šī spēle parādīja, ka Jānis Strēlnieks vēl nav tādā formā, kādā mēs viņu gribētu redzēt, bet pārējie spēlētāji principā nospēlēja savā līmenī, tāpēc man grūti pateikt kā būtu, ja ar serbiem spēlēto pēdējo nevis pirmo spēli grupā.

No kalendāra viedokļa uzskatu, ka nebija nemaz slikti, ka pirmo spēli aizvadījām pret Serbiju. Mums bija iespējas uzvarēt, šoreiz neizdevās, jo Serbija tomēr ir piecu zvaigžņu komanda, kas kļūdas nepiedod. Mēs arī viņas paši nevajadzīgi pielaidām, bet kopaina izskatās pozitīva.

Runā, ka Latvijas izlase ir viena no spēcīgākajām sastāva ziņā, ja runājam par līderu kodolu. Ja paskatamies uz Serbijas izlasi, tad arī tās 11 un 12tais spēlētājs ir ar skaļu kluba pierakstu un visi spēlētāji pieraduši spēlēt augstā līmenī jau no 18-19 gadiem. Vai, Jūsuprāt, tas kaut kādā veidā neizpaudās šajā spēlē?

Loģiski, ka serbu basketbola skola ir labākā Eiropā un visi šie spēlētāji, kas ir sapulcējušies izlases sastāvā, šo skolu ir izgājuši no pamatiem. Jau jauniešu izlasēs viņiem ir šī pārliecība, ka jācīnās ir tikai par uzvaru. Savukārt mūsējiem šī mentalitāte nav tik ļoti iesakņojusies, jo mēs neesam jau no sešpadsmit gadiem cīnījušies par augstākajām vietām. Bet tas nebija izšķirošais, jo es nevienā brīdī neredzēju, ka kāds no spēlētājiem nebūtu mentāli gatavs.

Protams, serbi pazīstami kā fiziskas un arī nedaudz netīras spēles piekritēji. Visu spēli viņi centās provocēt mūsu emocionālākos spēlētājus kā Porziņģi, Dāvi Bertānu un Timmu, kas arī viņiem daļēji varbūt izdevās, kad pēdējās spēles sekundēs Timma ar nesportisko piezīmi atbildēja, nezinu, tīši vai netīši, uz to, ka visu spēli viņš tika grūsts mugurā, ko tiesneši kaut kā ignorēja. Bet katrā ziņā nevarētu teikt, ka nebijām mentāli gatavi uzvarēt. Bijām, šoreiz vienkārši neizdevās viss, ko plānojām.

Paradoksāli arī ir tas, ka it kā mūsu septītais, astotais un devītais spēlētājs, pēc šodienas spēles skatoties, ir ar daudz lielākiem nopelniem basketbolista karjerā nekā dažiem spēlētājiem, kas šobrīd spēlē tās pirmās vijoles, bet es domāju, ka Janičenoks un Blūms vēl parādīs šajā čempionātā, uz ko viņi ir spējīgi.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka mūsdienu basketbolā jebkuru pretinieku var uzvarēt tikai parādot savu labāko sniegumu. Tā būs arī rītdienas spēlē pret beļģiem. Bet no šodienas spēles var izdarīt secinājumu, ka mūsu komanda ir gatava to parādīt, tā kā viss vēl ir priekšā šajā čempionātā. Šodien vienkārši pietrūka pacietības un serbi izmantoja mūsu vājās vietas labāk nekā mēs viņu.

Beigsim ar 4-1?

Es domāju, ka tas ir reāli. Viss, ko esmu redzējis līdz šim, atstāj labu iespaidu. Var redzēt, ka komanda cīnās, ir gatava sisties un grib uzvarēt. Komandai ir pietiekami daudz talanta, lai spēlētu daudzveidīgi. Arī aizsardzībā spēlējām labāk nekā pārbaudes spēlēs.

Bet tajā pašā laikā 92 ielaisti punkti, ja gribam finišēt augstā vietā turnīra noslēgumā, arī pret Serbiju ir par daudz…

Jā, bet kopējās tendences ir pozitīvas. Varbūt tas neatspoguļojās tik daudz skaitļos, bet veiktās darbības aizsargājoties parādīja, ka arī tur varam spēlēt labi. Principā, arī tie spēlētāji, kas it kā uz papīra neskaitās tie labākie aizsardzībā, sevi labi parādīja.

Pirmajā puslaikā varbūt aizsargājoties kaut kur iekritām uz atlēkošajām bumbām, bet otrajā spēles pusē to uzlabojām. Serbi izmantoja savas priekšrocības, daudz spieda uz apakšu, kas viņiem daļēji arī izdevās. Daļēji, jo Marjanoviču vienā spēles nogrieznī nevarējām apstādināt, bet to var sasaukt ar Porziņģa un Meiera piezīmēm, bet nebija tā, ka groza apakšā mums nebija variantu. Domāju, ka turpinājumā būs vieglāk, jo pārējām komandām nav tik stipri centra spēlētāji, tāpēc varbūt treneru korpuss riskēja un šoreiz nepaņēm kādu klāt šajā pozīcijā.

Principā tīrs centrs mums ir tikai Meiers, bet mūsdienu Eiropas basketbolā, arī pat NBA, komandas tā var spēlēt. Mums ir kur uzlabot savu sniegumu gan cīņā par atlēkošajām bumbām, gan aizsardzībā, tāpēc domāju, ka viss būs labi un izlase parādīs, uz ko ir spējīga.