Rīgā būvēs mākslīgā ledus laukumu!

Fotoattēlā Latvijas hokeja izlases (tumšākā tērpā) spēle pret Čehoslovākijas valstsvienību pasaules čempionātā Cīrihē, 1939. g. 4. februārī. Foto: Polijas Nacionālais digitālais arhīvs.

PIRMS 79 GADIEM, 1939. gada 8. martā, Latvijas Ziemas sporta savienības valdes sēdē tika nodibināta MĀKSLĪGĀ LEDUS SLIDOTAVAS IERĪKOŠANAS KOMISIJA. Līdz šim hokejisti, ātrslidotāji, daiļslidotāji bija atkarīgi no laika apstākļiem, bet tagad Latvijas ledus sportistiem bija gaidāma sava arēna!

20. gs. 30. gadu gaitā sporta aprindās bieži vien izskanēja viedoklis, ka bez mākslīgā ledus Latvijas ātrslidotāju, daiļslidotāju un hokejistu progress būs salīdzinoši niecīgs un iespējas sagatavoties dalībai starptautiskās sacīkstēs – ļoti ierobežotas. Tāpat arī starptautisko sacensību plānošana Rīgā, paļaujoties tikai uz laika apstākļu labvēlību, bija ļoti apgrūtināta.

Jāpiebilst, ka 20. gs. 30. gadu beigās Latvijas ziemas sportā bija jūtams pacēlums un skatītāju intereses pieaugums. 1938. gadā Latvijas hokeja izlase aizvadīja ļoti labu sezonu. 1938. un 1939. gadā Rīgā viesojās hokeja komandas no Polijas, Rumānijas, Ungārijas. Un Latvijas hokejistus trenēja kanādietis! Īpašs sportistu un skatītāju intereses pieaugums bija pēc 1939. g. februārī Rīgā notikušā Eiropas ātrslidošanas čempionāta, kurā zeltu izcīnīja mūsu pašu Alfons Bērziņš. Eiropas čempiona piemēram sekoja un ar ātrslidošanu sāka nodarboties arvien lielāks sportistu skaits. Turklāt 1940. gads bija olimpiskais, un uz Latvijas olimpiešu startu tika liktas cerības.

Mākslīgā ledus slidotavas ierīkošanas komisija nekavējās uzsākt darbu, tika piesaistīti dažādu sporta veidu speciālisti un pašvaldības pārstāvji. 1939. gada 20. aprīlī laikraksts “Rīts” ziņoja: “Komisija ievadījusi sarunas ar dažādām ārzemju firmām par projektu iesniegšanu un noskaidros vietu, kur slidotavu varētu iekārtot.”

Tā bija lieliska ziņa sportistiem. Beidzot sportisti varēs pienācīgi trenēties un startēt! Taču drīzumā visām iecerēm svītru pārvilka karš… Vācijas un Padomju Savienības iebrukums Polijā 1939. g. septembrī nozīmēja gan Otrā pasaules kara sākumu, gan sporta plānu un ieceru apturēšanu. Kā Latvijā, tā visā pasaulē…

1940. g. janvāra sākumā avīzei “Sporta Pasaule” nācās konstatēt: “Atnācis olimpisko spēļu gads… Un tomēr, tai vietā, kur šodien pāri zemēm un tautām vajadzētu atskanēt cilvēces miera un saticības saucieniem, dun lielgabali un asinīs saļimst cilvēku stāvi…”

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar