Rīgas “Dinamo” topošie olimpieši

Džastins Pīterss vārtos un Karls Stolerijs #10 cīnās vārtu priekšā. Foto: hcsochi.ru

Ziemeļamerikas spēlētāju emigrācija uz Eiropu šogad ir novērojama lielos apmēros. Galvenais iemesls ir 2018. gada Ziemas Olimpiskās spēles, kurās dalību nedrīkstēs ņemt spēlētāji ar NHL līgumiem. Sajaucu, svarīgāka tomēr ir vieta, kur pelni naudu iztikai, tātad – komanda. Tomēr hokejisti patur prātā, ka viņi var izmantot iespēju, un pārstāvēt savu valstsvienību četrgades lielākajā sporta notikumā.

Rīgas “Dinamo” komandā šosezon iepeldējuši veseli astoņi ziemeļamerikāņi, lai gan komandas galvenais treneris Sandis Ozoliņš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka spēlētāji netiek dalīti pa nacionalitātēm, jo visi ir viena komanda. “Mums nav leģionāru, mums ir jaunie spēlētāji, kas spēlē komandas sastāvā,” sacīja Ozoliņš. “Katram ir sava atbildība un katram ir sava pozīcija, kurā no viņa tiek gaidīts pienākumu izpildījums. Neatkarīgi no tā, kāda ir viņa nacionalitāte, pases krāsa un pilsonības piederība.”

Pirmajā pārbaudes turnīrā Minskā, vairāk tika pārbaudīti hokejisti, kuri cīnās par vietu komandā. Sastāvs bija tālu no optimālā, tāpēc zaudējumi visos mačos nav nekas traģisks. Zaudētos mačos, vieglāk saprast vājās vietas, un treneru kolektīvam bija vieglāk atsijāt liekos spēlētājus. Rīgas “Dinamo” sponsora “Wingass” rīkotajā turnīrā Vācijā, komanda arī nav optimālajā sastāvā, jo trīs spēlētāji bija izsaukti uz Kanādas izlasi pārbaudes turnīrā “Sochi Hockey Open”. Optimālo sastāvu rīdzinieki atrādīs “Latvijas Dzelzceļa kausa” izcīņā, kas no 13. līdz 17. augustam norisināsies “Arēnā Rīgā”.

Kamēr “Dinamo” piedalās pārbaudes turnīrā Vācijā, trīs “Dinamo” hokejisti Sočos pārstāvēja Kanādas izlasi – vārtsargs Džastins Pīterss, aizsargs Karls Stolerijs un uzbrucējs Brendons Makmilans. Gatavojoties 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, Kanādas izlase aizvadīja pirmo pārbaudes turnīru, meklējot pēc iespējas labāko sastāvu no Eiropā spēlējošajiem hokejistiem. Nekādus lielos kalnus dinamieši pārbaudes turnīrā negāza, no mūsējiem labākais izskatījās vārtsargs Džastins Pīterss.

Pirmajā spēlē pret turnīra rīkotāju HK “Soči” komandu, Pīterss atvairīja visus 23 pretinieku metienus. Spēlē uzvaru izcīnīja kanādieši, toties kā uzvarēja. Mājiniekiem bija iespēja spēlēt septiņos vairākumos, nevienu no tiem neizmantojot. Mačs noslēdzās papildlaikā, kad vienīgais precīzais raidījums padevās Pekinas “Kunlun Red Stars” pārstāvim Džesijam Blekeram. Otrajā spēlē kanādiešiem pretī stājās Krievijas Olimpiskā izlase. Kanāda pret Krieviju hokejā vienmēr ir gaidīts derbijs, vienalga, vai tas ir junioru līmenis vai šajā gadījumā Eiropas pārstāvju iznāciens. Spēles intensitāte bija augsta, mača karstasinīgums bija salīdzināms ar Sočos valdošajiem laikapstākļiem. Spēles otrajā periodā, kanādiešu hokejists dodoties uz nomaiņu, nogāza Krievijas izlases hokejistu. Tad gan abu komandu hokejisti kā Zvejnieksvētkos ap rīta pusi, metās viens ar otu plūkties.

Mačā uzvaru izcīnīja krievi ar 3:2, lai gan kanādiešiem arī bija daudz neizmantotas iespējas. Spēlē par trešo vietu, Kanādas izlase spēkojās ar Magņitogorskas “Metallurg” komandu, tāpat kā turnīra pirmajā mačā, arī šoreiz viens no uzvaras kaldinātājiem bija Pīterss. Kanāda izcīnīja uzvaru ar 2:1.

Nomināli, šī varētu būt astotā Kanādas izlase, ja ne pat zemāka. Pēc viena turnīra būtu muļķīgi izteikt galīgus secinājumus, bet komandā nebija neviena līdera, kas varētu uzņemties spēli uz sevis. Spēlē pret Krievijas izlasi dinamietim Makmilanam bija pāris labas vārtu gūšanas iespējas, vismaz momenti veidojās, bet noslēgums nesekoja. Pret krieviem spēles trešajā periodā, Kanādas hokejisti iespieda pretiniekus aizsardzības zonā uz trim minūtēm. Kamēr kanādieši bija veikuši jau trīs spēlētāju maiņas, Krievijai aizsargājās viens virknējums. Lai gan sastāvs Kanādas izlasei bija tālu no realitātes, komandā bija hokejisti, kuri spēja izveidot momentus, pietrūka tikai viens spēlētājs, kas epizodi varētu noslēgt ar precīzu metienu vārtos.

Vienīgais no dinamiešiem, kas pārliecināja ar savu sniegumu bija Pīterss. Divās spēlēs viņš ielaida tikai vienus vārtus. Uzbrucējs Makmilans uz pārējo hokejistu fona diži neizcēlās, toties aizsargs Stolerijs vēl mazāk pārliecināja. Dažās spēles epizodēs aizsargs nespēja tikt līdzi savam pretspēlētājam. Ja vārtu priekšā atradās augumā mazliet raženāks spēlētājs, tad Stolerijam bija jāpieliek gana liels spēks, lai izkustinātu pretspēlētāju no vietas. Noliekot malā negatīvos aizsarga spēles aspektus, Stolerijs labi pārredzēja laukumu – varēja atdod labu pirmo piespēli un pats pieslēdzās uzbrukumam. Pretinieku zonā kanādiešu aizsargs darbojas kā saspēles vadītājs, bet aizsardzības zonā pretspēlētāju lielie rumpji mēdz sagādāt problēmas.

Trīs kanādieši ir pārbaudīti, bet “Dinamo” sastāvā ir vēl pieci Ziemeļamerikas hokeja pārstāvji, kuri labprāt sevi pierādītu. Atlikuši ir vēl divi kanādieši, kuri teorētiski varētu saņemt uzaicinājumu, bet vai viņi ir Olimpiskās čempiones redzeslokā? Kanādas izlases vadība noteikti netērēs laiku, lai pārbaudītu kādā kondīcijā ir kādreizējais NHL drafta 16. numurs Koltons Gilīss. Viņš ir spēka uzbrucējs, tik īsam turnīram, kā Olimpiskās spēles nav vajadzīgs tāda tipa spēlētājs. Otrs kanādiešu uzbrucējs Lukass Lesio tagad ir iedzīvojies nelielā savainojumā, bet arī viņa pakalpojumi Kanādas izlasei nebūtu vajadzīgi. Pēdējās sezonās hokejistam vairs nav tā uguntiņa, kāda bija spēlējot Ziemeļamerikā. Viņš arī nav pats strādīgākais hokejists, kāds toties ir Gilīss.

ASV izlases komplektācijas atlase ir krietni mazāka kā kanādiešiem, tāpēc iespēja ir gana liela, ka kāds no “Dinamo” leģionāriem tiks pārbaudīts. Kandidāts numur viens ir Denijs Kristo, talantīgs hokejists ar labu slidojumu un veiklu roku tehniku. Treniņos darbojās ļoti aktīvi un ir motivēts sevi pierādīt. 2013. gada pasaules čempionātā Helsinkos jau pārstāvēja ASV valstsvienību. AHL vienmēr uzrādījis augstus statistikas rādītājus, tomēr izsaukumu uz NHL  uzbrucējs tā arī nesagaidīja, viennozīmīgi, Kristo ir izsalcis pēc augstākās klases hokeja, vienalga, tā ir Olimpiāde vai NHL. Viens no labākajiem Rīgas “Dinamo” starpsezonas papildinājumiem. Otrs uzbrucējs Tīdžejs Galjardi pagājušajā sezonā aizvadīja tikai 16 spēles, tāpēc hokejista izredzes tik izsauktam uz izlasi ir šaubīgas. Nule, kā pievienojušajam aizsargam Viljamam Renam ir labi auguma parametri, bet arī viņa loma ASV komandā ir zem lielas jautājuma zīmes. Neskatoties uz to, ka hokejists ir bijis ASV U18 izlases kapteinis, viņa pakalpojumu nepieciešamība ir vērtējama zem nulles.

Mazu lomu hokejistu atlasē spēlēs sezonas laikā iekrātie statistikas rādītāji, jo abas Ziemeļamerikas izlases spēlētājus skatīsies arī otrpus okeānam. Kāds pāraugušais prospekts junioru vai koledžas hokejā, sevi jau labi pierādījušais Eiropā spēlējošs hokejists, vai jebkāds cits gadījums var izrādīties vērtīgāks par nepārliecinošu izbijušu labu spēlētāju. Līdz šim tikai viens “Dinamo” leģionārs ir pārstāvējis savu valstsvienību Olimpiskajās spēles, Rīgas bombardieris Marsels Hosa. Gaidīsim nākamos.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar
wpDiscuz