Rīgas “Dinamo” vairs nav joka lieta

Rīgas "Dinamo" mēdz gūt vārtus. Foto: dinamoriga.lv

Sportā notiek visādi brīnumi. Interneta portāla vox.com komanda veica pētījumu par tematu: kāpēc hokejā nenovērtētās komandas ir labākas nekā basketbolā. Īsais secinājums: jo hokejs ir neprognozējams sporta veids. Vai pirms sezonas varējām prognozēt, ka pēc 14 spēlēm Rīgas “Dinamo” atradīsimies tik zemu? Droši vien, ka nē. Tomēr kluba vadība uzsāk pasākumus, lai komandu izvilktu no purva.

Pirmssezonas sakarā purva horizonts bija knapi manāms, jo savāktā leģionāru blice izskatījās solīda, komandas rādītais sniegums pārbaudes spēlēs nebija peļams, arī nepieredzējušais treneru korpuss viesa uzticību. Pēc 14 aizvadītiem mačiem rīdzinieki ar izcīnītiem pieciem punktiem ieņem pēdējo vietu gan Rietumu divīzijā, gan visā līgā. Desmit barankas pēc kārtas ir pārāk zems rādītājs, lai neliktos ne zinis par beķerejā notiekošo. Pēdējās desmit spēlēs dinamieši ir iemetuši tikpat vārtus cik spēles aizvadījuši. Toties ielaiduši 38 ripas.

Komandas vājās vietas un objektīvākos secinājumus var izdarīt pēc zaudētām spēlēm, jo uzvarētos mačos kļūdas parasti tiek notušētas. Kādus secinājumus varēja izdarīt pēc pēdējā izbraukuma? Daudz nevarēja, jo komanda turpināja spēlēt stabilu hokeju, kādu rādījusi līdz šim.

Spēles zīmējums rādās haotisks, jo dažbrīd izskatās, ka apjūk arī paši hokejisti. Bet kā var izpildīt uzdoto rasējumu, ja nevar tikt galā ar spēles pamatelementiem. Piespēļu kultūra ir zem katras kritikas, aizsardzības zonā nevaram sadalīt savus pretspēlētājus un vienīgais, ko varam izveidot pretinieku zonā ir saspēlēšanos laukuma stūros. Spēles nianšu neizpildīšana būtu mazākais ļaunumus, salīdzinājumā ar to, ka hokejistiem vairs nav degsme. Spēlētājiem ir zudusi uguntiņa cīnīties, tāpēc daži no pēdējās desmit spēlēs zaudētajiem 38 vārtiem ir ielaisti paviršā veidā.

Leģionāri balsta “Dinamo” aizsardzību. Foto: dinamoriga.lv

Ko šajā laikā ir paveikuši leģionāri? Vienīgais ieguldījums no viņu puses ir sastāva aizpildīšana, nekāds lietaskoks no viņiem neveidojas. Laika posmā kopš iepriekšējā “Dinamo” rakstu, punktu ailīti hokejisti nav krasi papildinājuši. Ar astoņiem (4+4) punktiem 14 spēlēs rezultatīvākais leģionārs ir Denijs Kristo, ar sešiem (2+4) punktiem uzreiz seko Brendons Makmilans, tikpat punkti arī Galjardi (tikai piespēles) un Lukas Lesio sakrājis trīs (2+1) punktus. Aizsardzības līnijas balsti Karls Stolerijs sakrājis divus (1+1) punktus, bet Viljams Rens atdevis vienu rezultatīvu piespēli. Kamēr vārtsargs Pīterss 12 spēlēs vidēji ielaidis 3.54 vārtus un atvairīs 87.2% pretinieku metienu.

Priekš uzbrucējiem šīs drupačas punktu vietā nav liels ieguldījums komandas spēlē, lai gan ko mēs gribam sagaidīt no otrās šķiras leģionāriem. Runā, ka komandu varētu pamest divi uzbrucēji, proti, Galjardi un Lesio. Komandā nav vajadzīgi leģionāri – melnā darba darītāji. Ātro kāju īpašnieks Lesio rāda aktīvu hokeju, bet ar agresivitāti vien nepietiek, lai izcīnītu punktus. Šodien sastāvā atgriezīsies sevi jau pierādījušies uzbrucējs Koltons Gilīss, kurš pilda tādu pašu lomu kā Lesio. Tāpēc loģiski, ka labāk sliekties uz hokejistu, kurš ir sevi pierādījis no labākās puses. Turklāt Galjadi ir atšķirīgs hokejists, var pieturēt ripu, atdod pa kādai precīzai piespēlei, bet vārtu guvumu nav.

Aizsardzības līnijas hokejisti Stolerijs un Rens krasi neatšķiras no pašmāju aizsargiem. Slavētais Stolerijs vispār nav redzams, hokejista degsme un azarts ir palicis pirmssezonā. Tikmēr Rens ar vienu piespēli arī nepārliecina savu leģionāra statusu. Savukārt vārtsargs Pīterss vēl līdz galam nav apradis ar šaipus krasta hokeju, viņa spēles stils vairāk pielīdzināms Ziemeļamerikai. Starp vārtsargu un komandas spēlētājiem laukumā nav izveidojusies vienbalsīga sadarbība, katrs spēlē kā viņam pa prātam.

Kamēr komanda nerāda cienīgu hokeju – kluba vadība rīkojās. Nedēļas nogalē sadarbība tika pārtraukta ar galvenā trenera asistentiem Rodrigo Laviņu un Aleksandru Ņiživiju. Jau pirms sezonas šis treneru korpuss neizskatījās pārliecinošs. Nekādā gadījumā nav vēlme nopelt šos trenerus, bet Ozoliņam vajag pieredzējušus asistentus. Ozoliņš ir trenera ceļa pašā sākumā, arī nule, kā atlaistie treneri nav tikuši tālāk par “Dinamo” galveno treneri. Tāpēc treneru korpusā vērtīgi ir iesaistīt pieredzējušus speciālistus, kuri varētu palīdzēt Ozoliņam pieņemt lēmumus un varbūt ieteiktu citu veidu, kā darboties konkrētajos spēles momentos. Ozo ir jāgūst treneru mācību skola, jo pussezona asistenta lomā ir pārāk īss laiks, kurā nevar apgūt visus pamatus.

Līdz ar līdzšinējo treneru atbrīvošanu, asistenta posteni ieņēma Ģirts Ankipāns, kuram pieredze šajā lauciņā ir pietiekami ilgu laiku. Jau pirms sezonas Ankipāns piedalījās treniņu procesā uz ledus, palīdzot ne tikai spēlētājiem, bet arī treneru korpusam. Tagad aktuāls ir kļuvis jautājums par jauna asistenta piesaisti. Iespējams variants šim postenim varētu būt Artis Ābols, kura vadītajai Toljati “Lada” komandai ar rezultātu nesekmējās labi.

Artis Ābols būtu labs papildinājums “Dinamo” treneru korpusam. Foto: hclada.ru

Toljati “Lada” viceprezidents pirms divām spēlēm izteicās: “Cik daudz laika tiek dots treneru štābam situācijas labošanai? Domāju, trīs līdz četras spēles, ne vairāk.” Kopš domas izteikšanas ir pagājušas divas spēlēs, abos mačos komanda piedzīvoja zaudējumus. Domājams, ka kluba viceprezidents savu vārdu turēs, jo Krievijas komandu vadības ir diezgan naski uz treneru atlaišanu. Pavisam loģiski, ja nav rezultāta, tad jāsaka paldies. Ja šāds scenārijs piepildās, tad Ābola pievienošanās Rīgas “Dinamo” treneru korpusam būtu ļoti vērtīgs papildinājums. Tikai viena lieta, vai Artis būs gatavs pildīt asistenta pienākumus. Katrā ziņā, šāds variants komandai nāktu par labu.

Hokeja kuluāros arī pavīdējusi ziņa par Hārtlija uzrunāšanu “Dinamo” sakarā. Neskatoties uz to, ka Savickis vienu kurvīti no kanādiešu speciālista jau saņēma, trenerim varētu tikt piedāvāti citi darba pienākumi. “Ar asistentu darbu mēs bijām daļēji neapmierināti, Ozoliņam bez Ankipāna būs vēl palīgs, šobrīd tas jautājums ir procesā,” portālā la.lv citēts Juris Savickis. “Bobs Hārtlijs? Jā, viņa uzrunāšana ir viens no variantiem, tomēr negribu atklāt, kādā ampluā es viņu komandā redzu.” Viens no iespējamajiem darba pienākumi varētu būt komandas konsultanta loma, proti, Hārtlijs varētu sniegt savus ieteikumus par niansēm, kurās saskatāmas paviršības vai nepilnības pazīmes.

Komandai negribētos novēlēt turpināt savu zaudējumu sēriju. Jāpamaina spēles detaļas, kāda pozīcija ir jāpapildina un jāattīra, bet kopumā sastāvs ir konkurētspējīgs. Pieredzējušu treneru vadībā komanda var izrāpties no purva, kurā pašlaik iestiguši. Cerēsim uz sekmīgu turpinājumu.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar
wpDiscuz