Rīgas “Unionam” – 125. Izcili vieglatlēti, hokeja celmlauži

PIRMS 120 GADIEM, 1898. gada 5. aprīlī (pēc vecā stila – 24. martā), tika reģistrēta atsevišķa “Riteņbraucēju biedrības “UNION”” Rīgas nodaļa (Radfahrer-Vereinigung “Union”, Abtheilung Riga). Tiesa, tas bija tikai juridiska statusa noformējums, jo Rīgas “Union” darbību uzsāka piecus gadus iepriekš – 1893. gadā. Bija izveidojies viens no tradīcijām bagātākajiem sporta klubiem Latvijā, kas startēja dažādos sporta veidos un arī kļuva par pirmo Latvijas hokeja čempionvienību.

Rīgas “Union” 1893. gadā izveidojās kā Vācijas riteņbraucēju organizācijas “ARU” (“Allgemeine Radfahrer-Union”) atzarojums Krievijas impērijā, bet jau 19. gs. 90. gados kļuva par nozīmīgu un lielā mērā patstāvīgu sporta organizāciju. Kā jau saprotams no nosaukuma, biedrības pirmais sporta veids bija riteņbraukšana.

Pakāpeniski “Union” (latviskoti sauca arī “Unions”) savu darbību papildināja arī ar citiem sporta veidiem un jau 20. gs. sākumā lietoja nosaukumu “Rīgas sporta biedrība “Union””, ko arī vēlāk noformēja juridiski. “Union” atlēti 20. gs. 20.-30. gados ar panākumiem startēja dažādos sporta veidos, tostarp riteņbraukšanā, boksā, futbolā, tenisā, galda tenisā.

“Union” pārstāvji ievērojamus panākumus guva Latvijas vieglatlētikas laukumos. Starp izcilākajiem unioniešu vieglatlētiem bija tādi sportisti kā Georgs Ālers, Sergejs Frēlihs, Haralds Girgensons, Gvido Jekals, Nikolajs Maleiko, Johans Oja, Nikolajs Švedrēvics, kā arī izcilās vieglatlētes Anna Daukša, Marija Jurēviča. “Union” līdzdarbojās handbola ieviešanā un arī kļuva par Latvijas čempionvienību. Turklāt “Union” rīkoja starptautiskas sacīkstes dažādos sporta veidos, un arī unioniešiem bija savas nodaļas ārpus Rīgas, piemēram, Daugavpilī, Ventspilī.

Īpaši nopelni sporta klubam “Union” bija uz ledus spēlēto sporta veidu ieviešanā. Jau 20. gs. sākumā “Union” bija viena no pirmajām bendija komandām Rīgā. Tieši “Union” bija viena no tām pirmajām divām vienībām, kuras aizvadīja pirmo zināmo hokeja spēli Latvijas teritorijā. Tā notika 1909. gada februārī (uzvarēja “Union” ar 4:3).

Kad 20. gs. 30. gadu sākumā Latvija sāka pievērsties hokejam, “Union” Rīgā bija vieni no pirmajiem, kuri pilnībā pārgāja no bendija uz hokeju. Unioniešu nopietnā pievēršanās jaunajam sporta veidam arī vainagojās ar panākumiem pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs. “Union” bija pirmie valsts čempioni un šo titulu izcīnīja trīs reizes pēc kārtas (1931, 1932, 1933).

“Union” organizatori un hokejisti aktīvi līdzdarbojās Latvijas hokeja izlases izveidē un tās deleģēšanā uz pirmajiem starptautiskajiem turnīriem – Eiropas čempionātu Berlīnē (1932) un pasaules čempionātu Prāgā (1933). Latvijas valstsvienības pirmajos pastāvēšanas gados tieši no “Union” sastāva nāca liela daļa ievērojamu valstsvienības hokejistu, t.sk. izcilais vārtsargs Herberts Kuške, izlases kapteinis Indriķis Reinbahs, spēcīgais uzbrucējs Johans Skadiņš.

Sporta biedrība “Union” beidza pastāvēt 1939. gada rudenī, kad saskaņā ar Latvijas-Vācijas līgumu Latvijā tika slēgtas vācu biedrības un norisinājās t.s. repatriācija – vācu tautības Latvijas pavalstnieku atbrīvošana no pilsonības un pārcelšanās uz Vāciju. Tā arī beidza pastāvēt “Union” vienības dažādos sporta veidos, ieskaitot unioniešu komandas hokejā.

Jāpiebilst, ka “Union” krāsas pārstāvēja ne tikai vācieši, bet arī latvieši, dāņi, norvēģi. Sporta biedrību “Union” savulaik pārstāvēja daudzi latviešu sportisti, tostarp Jānis Bebris, brāļi Indriķis un Jānis Reinbahi. Jāpiebilst, ka vēlāk, dzīvojot Vācijā un citviet aiz “dzelzs priekškara”, bijušie “Union” sportisti un viņu tuvinieki uzturēja ciešus kontaktus, rīkoja kopīgus pasākumus.

Vairāk par “Union” gaitām un pienesumu Latvijas hokejā lasāms šajā izdevumā: http://hokeja-vesture.simplesite.com/