Trīs zvaigznes: maestro Porziņģis un radošā grupa

17. jūlijā uz pirmo treniņu kopā sanāca Latvijas vīriešu basketbola izlases kandidāti, lai sāktu gatavoties Eiropas čempionātam, kam starta šāviens tiks dots 31. augustā. Čempionāts norisināsies līdz 17. septembrim. Daudz apkārt tiek runāts, ka šim modelim ir pa spēkam piedalīties turnīrā līdz septembra padsmitajiem datumiem. Kvēlākie optimisti pat uzskata – līdz maģiskajam 17. septembrim, kas nozīmētu, ka esam finālā. Arī izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pirmajā preses konferencē ieminējās kaut ko par finālu… Par to, protams, runāt par agru, tāpēc sākumā paskatīsimies uz sastāvu un fonu, ar kādu iesākās valstvienības darbs.

Garais gals – bez Freimaņa, Bērza un Pasečņika

Rolands Freimanis un Kaspars Bērziņš aizstāvot izlases rindas, foto: basket.lv

Ainars Bagatskis pirmdien apstiprināja, ka treniņprocesā neiesaistīsies iepriekš paplašinātajā kandidātu sarakstā iekļautie Rolands Freimanis un Kaspars Bērziņš, aizbildinoties ar šādām frāzēm: “Paldies Bērziņam un Freimanim par to, ko viņi paveikuši iepriekšējos gadus. Viņi paveica lielas lietas. Tomēr, ja pieredzējušam spēlētājam nevari dot pienācīgu spēles laiku, labāk iespēju izlasē dot gados jaunākiem basketbolistiem, kuri var spēlēt tikai labāk.”

It kā jau taisnība. Tomēr situācijā, kad izlasei atteicis Latvijas Basketbola līgas MVP Mareks Mejeris, kurš meties uz izlases treniņnometni jau no pirmās dienas kopš 2010. gada (šogad Mareks esot kā vīrs pateicis – manam ķermenim vajag nedaudz atpūtas) un par nespēlēšanu paziņoja arī nule kā draftētais Anžejs Pasečņiks, šāds lēmums sākumā var likties nedaudz nesaprotams.

Ja ieskatās dziļāk, var nonākt pie atziņas, ka viss tāpat ir kārtībā. Bagatskis jau sezonas laikā bija ieminējies, ka Porziņģi redz kā centru izlases rindās. Ja ne piezīmju problēmas, Kristaps spēlēs ap savām 30 minūtēm spēlē. Arī Mārtiņš Meiers uzskatāms par stabilu vērtību izlasē, jo viņš sevi jau ir pierādījis nevienā čempionātā vien, tāpēc centra pozīcija arī bez Pasečņika uzskatāma par nokomplektētu.

Tad mums ir Dāvis Bertāns spēka uzbrucēja pozīcijā. Nacionālā basketbola asociācija, Sanantonio “Spurs”. Komentāri lieki. Bez viņa mums ir arī Eirokausa gada uzlecošā zvaigzne Ronalds Šmits un soli pa solim progresējošais Andrejs Gražulis. Kas vēl? Ā, un Klāvs Čavars.

Nenoniecinot Čavaru, liekas, ka viņam šī iespēja trenēties ar lielajiem večiem ir jāizmanto katru mīļu sekundi, kad vien mugurā ir apģērbs ar Latvijas simboliku. Jā, arī ejot uz ēdnīcu kopā ar džekiem. Viņam jāsajūt šis gaiss. Tas dos motivāciju. Un kāpēc gan lai viņš neprogresētu un neielektu divpadsmitniekā, kā to piemin Bagatskis par jaunajiem spēlētājiem? Dzīvē gadās visādi.

Pēc idejas labs materiāls, bet tomēr prasītos kāds pieredzējušais spēlētājs garajā galā. Bet Bagatskis ir vecis. Viņš uzņemas atbildību un zina ko dara. Tāpēc nav šaubu, ka arī bez šiem vīriem risinājums tiks atrasts. Un ja tā paskatās, tradēģija nav notikusi. Varēja būt arī sliktāk.

Vieglie uzbrucēji

Ojārs Siliņš, foto: basket.lv

Trešā numura pozīcijā mums ir Jānis Timma – neapšaubāmi Eirolīgas līmeņa spēlētājs un viņa loma būs liela. Aizstāt viņu var Ojārs Siliņš, kurš epizodiski var nospēlēt arī spēka uzbrucēja pozīcijā. Tāpat mums ir Žanis Peiners, kurš, šķiet, ar veselības problēmām būs ticis galā uz visiem laikiem un beidzot varēs sākt parādīt savu potenciālu pilnībā. Peineru lieku šajā kategorijā, jo aizvadītajā sezonā Grieķijā viņš visvairāk tika izmantots tieši šajā pozīcijā. Izlases rindās gan iespējama Peinera izmantošana dažādos veidos.

Norakstāms nav arī Jānis Bērziņš, bet vieta reisā uz Turciju noteikti neatradīsies visiem četriem. Bērziņa izredzes ieraudzīt savus iniciāļus uz aviobiļetes, kas paredzētas reisam uz Stambulu, vērtējamas kā viszemākās. Bet patīkami ir tas, ka ir kvalitāte arī šajā pozīcijā.

Laicīgi arī tika paziņots, ka izlases treniņdarbā nepiedalīsies Rodions Kurucs, bet viņa gadījumā tas ir saprotams. Traumatisks spēlētājs un viņam viss vēl priekšā. Viņa gadījumā ir saprotams lēmums vasarā strādāt individuāli, iepriekš nopietnas veselības problēmas un nepieciešama sava pieeja, jo Kurucs tiek uzskatīts par nākamo (lai piedod man Anžejs) patiesi spožo dimantu aiz Porziņģa.

Backcourt

Arī šogad Bertāns ar Strēlnieku cīnīsies plecu pie pleca izlases rindās, foto: basket.lv

Nonākam līdz aizsargu pozīcijai. Arī Ingus Jakovičs esot zvanījis un lūdzis Bagatski ar viņu nerēķināties, jo viņš vasarā trenēšoties individuāli. Tikai kam viņš gatavosies, īsti nav skaidrs. Situācijā, kad savulaik par mazo spēlētāju paradīzi uzskatītā Latvijas izlase ir nonākusi līdz tam, ka palicis viens kārtīgs saspēlnieks, Jakovičs izdomā trenēties individuāli. Visu cieņu, katram savs ceļš ejams, bet iespēja uzsist divus kārtīgus zemnieku sodus Teodosičam vai kādam no Eirolīgas džekiem, atpūtinot Strēlnieku, liekas nesamērīgi vērtīgāka nekā visu vasaru apdriblēt konusus un krēslus.

Basketbola cilvēks Guntis Šēnhofs gan izteicās, ka viņš zinot kam Jakovičs gatavojas. Iespējams, kaut kam lielam.

Protams, ar Jakoviča “atteikumu”, pēdiņās, jo viņš nebija stabils divpadsmitnieka spēlētājs, dzīve nebeidzās. Mums ir izteikti favorīti aizsargu pozīcijās. Jānis Strēlnieks ar Dairi Bertānu iznesīs lielāko smagumu, pulveris arī vēl sauss Blūmam. Pie tam gan Bertāns, gan Blūms uz pāris minūtēm var arī novadīt saspēli.

Janičenoks paziņojis, ka pēc šī finālturnīra (ar nosacījumu, ja tikšot sastāvā – malacis, vārds vietā) beigs savas gaitas izlasē. Daudz tiek spekulēts par to, vai nevajadzēja ātrāk. Bet ne jau spekulanti pieņem lēmumus, to dara Bagatskis. Janičenoks, attiecīgā fiziskajā formā, ir noderīgs un aizvien var iemest kādu metienu, kas pretiniekiem pēc tam rādīsies sapņos atkal un atkal, tāpēc būtu neadekvāti viņu nenovērtēt.

Un tad mums paliek Artūrs Ausējs, Šķēle jaunākais un Dāvis Lejasmeijers. Vistacamāk, šie trīs arī cīnīsies par vienu vietu uz Turciju, jo uz finālturnīru braukt ar četriem aizsargiem būtu riskanti. Starp šo trio priekšroka šobrīd būtu jādod Šķēlem, jo viņš šo gaisu jau ir apostījis, kas var nospēlēt izšķirošo lomu.

Kāds ir kopsaucējs?

Spēlētāji klausās trenera norādījumos, foto: basket.lv

Klusāk nekā citus gadus (2009), bet daudz tiek runāts, ka šī ir visu laiku labākā Latvijas izlase. Uz papīra. Par šo var strīdēties. Nav Pasečņika, pieredzējušie Freimanis un Bērziņš. Arī 2009. gadā netika savākta tobrīd potenciāli labākā pieejamā komanda. Atcerēsimies, ka par interesantas humora izjūtas izpausmēm no izlases tika atskaitīts Bērziņš, savukārt vienā no pēdējām pārbaudes spēlēm plecu savainoja Sandis Valters, kurš toreiz bija savos spēka gados.

Arī šogad varēja būt pavisam cits fons. Neaizmirsīsim, ka Porziņģis izlasē nebūtu spēlējis, ja “Knicks” būtu tikusi NBA play-off un Filam Džeksonam nesāktu uz āru lauzties vecuma marazms. Ja ne tas, pat nevajadzētu tikt play-off, lai Jānis, atvainojos, Kritaps, pateiktu – šovasar plānā konusu programma.

Te arī jāmin Porziņga eposs – pieļauju, ka būtu vēl kāds, kuram šogad lielāka interese būtu apdriblēt krēslus nekā liet sviedrus kopā ar izlasi, ja Kristaps nebūtu pateicis – es būšu!

Daudziem līdzjutējiem Porziņģis asociējās ar burvju nūjiņu, trūkstošo elementu, lai Latvija beidzot pēc neatkarības atjaunošanas izcīnītu godalgu kādā no lielajiem turnīriem. Bet ne jau Kristaps vienīgais māk spēlēt klavieres. To pieprot lielākā daļa komandas. Un ar to es domāju – gandrīz jebkurš spēlētājs savā klubā spēlēja vadošās lomas. Protams, katrs savā līmenī, bet izlases spēlētāju vidējais līmenis šogad tik tiešām ir viens no augstākajiem pēdējā laikā.

Tāpēc nevajadzētu pārdzīvot par kāda atteikumu vai neizsaukšanu. Paskatoties uz sastāva komplektāciju, iespējams, tā pat ir labāk. Komanda būs mobilāka. Ja ieskicējam iespējamo taktiku, mums patiešām ir ļoti līdzvērtīgs (potenciālais) lomu sadalījums. Ne par velti Bagiju pie sevis pasauca viens no Eiropas basketbola lielākajiem vārdiem Deivids Blats un pēc tam pie sevis paņēma Eiropas grands “Maccabi”, kas nozīmē, ka nu jau ar spiedienu Bagatskis noteikti zina kā tikt galā.

Šobrīd tālejošus secinājumus izdarīt atliksim. Neskatoties uz to, ka treniņi sākušies vien nesen un sākotnējais fons (veterānu atskaitīšana, biļešu cenu politikas farss, parakstītās vēstules LBS) nebija pateicīgs, šķiet, tas pāris dienu laikā jau ir aizmirsies. Visi ir koncentrējušies savam darbam, lai trīs zvaigznes atkal spoži iemirdzētos pie basketbola debesīm!