Vai Gulbis atgriezīsies ranga pirmajā simtniekā?

Mūsu tenisists Ernests Gulbis nupat kā izstājies no Vimbldonas čempionāta, trešajā kārtā zaudējot titulētajam Novakam Džokovičam no Serbijas. Pēc šī turnīra daudziem sāk parādīties cerības stars, ka Gulbis vēl spēs atgriezties tādā līmenī, kādā viņš bija pirms pāris gadiem – stabilā ATP ranga simtniekā un vienu brīdi pat desmitniekā. Desmitnieks varbūt arī šobrīd izskatās pārāk nereāli piepildāms sapnis, taču ambīcijas tikt atpakaļ simtniekā ne.

Gulbja gūtie savainojumi

Jāsāk ar to, ka šobrīd Gulbis atrodas ATP pasaules ranga 589. vietā ar nopelnītiem 50 ranga punktiem, bet aizkļūstot līdz Vimbldonas trešajai kārtai, ir iekrājis pietiekami daudz punktu, lai nākamnedēļ publicētajā rangā ieņemtu jau aptuveni 350. vietu. Vienu brīdi Ernests pat bija noslīdējis līdz valsts otrās raketes pozīcijai, jo priekšā viņam jau atradās 24 gadus vecais Miķelis Lībietis. Gāja grūti…

Visas Gulbja problēmas ir saistītas ar gūtajām traumām. Veselus septiņus mēnešus Gulbis neaizvadīja nevienu maču plaukstas locītavas un pleca savainojuma dēļ. Viņa ķermenis vējoprojām līdz galam nav pilnībā atguvies un to ļoti labi varēja redzēt arī aizvadītajā mačā pret Džokoviču, kad pēc otrā seta tika pieprasīts medicīniskais pārtraukums. Taču labā ziņa ir tā, ka pēc šī pārtraukuma Gulbis atgriezās laukumā un aizvadīja ļoti pieklājīgu setu pret divpadsmitkārtējo “Grand Slam” čempionu.

Ernesta 2017. gads

Šogad kopumā Gulbis ir aizvadījis tikai 12 spēles, turklāt astoņās no tām viņš ir zaudējis.

Kopējais periods, kuru nācās izlaist traumu dēļ, bija no pērnā gada jūlija līdz šī gada februārim.

11. februārī viņš aizvadīja savu atgriešanās spēli Nīderlandē notiekošajā Roterdamas turnīra kvalifikācijā, kur tikās ar ukraini Sergeju Stahovski. Ukraini izdevās uzvarēt ar 6-7, 7-5, 6-3, taču, lai iekļūtu pamatturnīrā bija jātiek galā arī ar Jevgēņiju Donskoju no Krievijas. Tas neizdevās un Gulbis viņam trīs taibreiku mačā piekāpās ar 7-6, 6-7, 6-7. Turpinājumā Ernestam neizdevās pārvarēt arī Indianvelsas un Maiami “Masters” kvalifikācijas turnīrus, kuros attiecīgi zaudēts Aleksandram Bubļikam no Kazahstānas un pieminētajam Stahovskim.

Tad sākās māla sezona, kur ATP tūres turnīros neizdevās uzvarēt nevienā no trim mačiem. Barselonas atklātā čempionāta kvalifikācijā Gulbis divos setos piekāpās Čungam Hjonam no Dienvidkorejas, bet Eštorilas kvalifikācijā Ernests pēc pirmā seta izstājās pret Žoao Domingesu, kurš pārstāv Portugāli. Tas noticis vecās kaites dēļ – plaukstas locītavas savainojums. Savukārt māla sezonas svarīgākajā turnīrā, “Roland Garros” čempionātā Parīzē, Gulbis trijos setos ar 3-6, 3-6, 3-6 piekāpās spēcīgajam horvātam Marianam Čiličam. Pēc tam Ernests spēlēja Čehijā notiekošajā Prostejovas “Challenger” sērijas turnīrā. Pirmajā kārtā viņam izdevās uzvarēt ranga pirmā simtnieka spēlētāju Norbertu Gombosu no Slovākijas. Savukārt otrajā kārtā vajadzēja spēlēt pret pieredzējušo spāņu tenisistu Tomiju Robredo, taču Ernestam kārtējo veselības likstu dēļ nācās atsaukt savu dalību no turnīra. Un tā arī viņš nevienā sagatavošanās turnīrā uz zālāja seguma pirms Vimbldonas čempionāta nepiedalījās.

Jāatrod iedvesma

Ernests karjerā ir izcīnījis sešus ATP titulus. Lai gan tie visi ir 250 punktu (zemākie pēc nozīmes), tomēr arī tas ir ievērojams fakts. Tāpat “Roland Garros” pusfinālu ne visi ir spējīgi sasniegt. Pēc tik daudz mēnešiem bez tenisa, Gulbim noteikti ir radies motivācijas trūkums, kas var ļoti nopietni ietekmēt viņa atkārtoto ceļu līdz ranga simtniekam.

Ja mēs paskatāmies kā Ernests spēlēja pirms dažiem gadiem, tad noteikti ļoti daudzi pievērsa uzmanību Ernesta paradumam lauzt raketes, par ko daži, iespējams, arī klusībā pasmīkņāja. Taču tieši šī emocionalitāte bija viens no faktoriem, kas parādīja Gulbja attieksmi spēles laikā. Aizvadītajā Vimbldonas čempionātā tādu degsmi nevarēja redzēt. Protams, varbūt nemaz nebija iemesla lauzt raketi.

Tomēr arī intervijās bieži varēja dzirdēt vai lasīt par to, ka Gulbis sāk apspriest jautājumus, kas ir saistīti ar karjeras beigšanu. “Domāju, ka manā karjerā ir vēl palikuši pieci, seši gadi laba, pieklājīga līmeņa tenisa. Centīšos izmantot savas iespējas, cik vien varēšu, kā arī izbaudīšu šo laiku, neuzliekot sev pārāk lielu spiedienu,” pirms spēles ar Huanu Martinu Del Potro izteicās Gulbis. Jā, pieci vai seši gadi neizklausās tik slikti, bet Gulbim vēl ir tikai 28 gadi… “Es nespēlēju tenisu, lai iegūtu naudu vai popularitāti. Es to daru, jo tas padara mani par labāku cilvēku. Ja teniss kā instruments man vairs neļaus kļūt par labāku cilvēku, es no tā atteikšos.” Tiesa gan, viņš arī pats šādus apgalvojumus skaidro, ka ir kļuvis nobriedušāks un daudz mierīgāks. Katrs tāpat tulkos Ernesta izteikumus pa savam prātam.

Trenera ietekme

Vēl viens ļoti nopietns faktors ir treneris. Lielākie Gulbja panākumi ir saistīti ar leģendāro austriešu treneri Ginteru Bresniku, kurš savā karjerā ir trenējis 27 ranga pirmā simtnieka tenisistus, to vidū arī leģendāro Borisu Bekeru, kurš ir seškārtējs “Grand Slam” čempions. Kā spēlētājs Bresniks tenisu nekad nav spēlējis, bet viņš ir izcils treneris, par tādu strādājot jau kopš 80. gadu vidus. Par Gulbja treneri Bresniks strādāja no 2012. līdz 2016. gadam. Taču vēlāk Bresniks pievērsās savam tautietim Dominikam Tīmam un pērnā gada oktobrī pat izlaida grāmatu par viņu ar nosaukumu “The Dominic Thiem Method”.

Pēc Bresnika nāca jauns treneris – 59 gadus vecais amerikānis Lerijs Stefanki, kurš savas karjeras laikā ir trenējis tenisa zvaigznes Džonu Makenroju un Mariju Šarapovu, kā arī palīdzējis čīlietim Fernando Gonzalesam pieveikt tādus tenisistus kā Rafaelu Nadalu, Tomiju Hāsu, Džeimsu Bleiku un Lejtonu Hjūitu. Taču Ernests ar Stefanki nesastrādājās tā, kā vēlējies un jau šogad viņam bija jāmeklē cits treneris.

Par tādu kļuva Ernesta bērnības draugs Pjotrs Ņečajevs, kurš ir tikai divus gadus vecāks nekā Gulbis. Tā būs ļoti laba pieredze pašam Ņečajevam, trenējot tāda līmeņa tenisistu jau 30 gadu vecumā. Kas zin, varbūt Latvijā parādīsies vēl viens ļoti labs treneris, bet Gulbim, lai atgrieztos jau kādreizējā līmenī, iespējams, ir vajadzīgs pieredzes bagātāks treneris.

Nobeigumā jāteic, ka Gulbja attieksme pret spēli ir mazliet mainījusies, viņš ir kļuvis daudz pieredzējušāks un atrast motivāciju būs sarežģītāk ar katru dienu. Turklāt visā pasaulē ir simtiem jauno tenisistu, kuriem motivācija ir daudz lielāka nekā Ernestam. Tāpat būs jātiek galā ar veselības problēmām. Tāpēc precīzu atbildi uz to, vai Gulbis atgriezīsies ranga simtniekā, protams, spēs sniegt tikai laiks, tomēr spēle, kādu Ernests nodemonstrēja Vimbldonā, pavedina domāt, ka ranga simtnieks (atkal) nav nekas neiespējams.

Ernests ir bijis viens no labākiem servētājiem Vimbldonas turnīrā, nav zaudējis humora izjūtu sarunās ar medijiem un arī pēdējais sets pret Džokoviču parādīja, ka pulveris vēl varētu būt. Kas zina, kā ietu ar Ciliču “Roland Garros”, ja aiz muguras būtu vēl pāris nospēlēti mači… Pieredze cauri gadiem ir uzkrāta, briedums ir sasniegts. Jāatjaunojas fiziski. Atliek vien to visu apvienot un Gulbja vārds atkal noteikti būs atrodams rangā starp simts labākajiem pasaules tenisistiem, jo viņš tāds aizvien vēl ir!