Vēl nesen viņš gulēja uz ielas – stāsts par Irānas izlases uzlēcošo zvaigzni

Eksperti Irānas valstsvienību sauc par tumšo zirdziņu, kas var pārsteigt daudzus. Šovakar Irāna pieredzējušā taktiķa Karluša Keiruša (ilggadējs sera Aleksa Fergusona asistents Mančestras “United” komandā) vadībā dosies laukumā pret tehnisko Marokas komandu.

Pasaules kauss – sapņa piepildījums daudziem futbolistiem, bet iespējams, spēle pret Maroku vēl lielāku vērtību nozīmē Irānas komandas 25 gadus vecajam vārtu vīram – Alirezam Beiranvandam.

Iespējams, jūs par viņu neko daudz, vai vispār neko, neesiet dzirdējuši, bet viņa stāsts ir patiešām fascinējošs, gluži kā filmā “Slumdog Millionare”, tiesa, sižets risinās Irānā, nevis Indijā.

Irānā Beiranvalds ir uzlēcošās zvaigznes godā. Viņš sargā valsts lepnuma Teherānas “Persepolis” komandas vārtus, bet uzmanību pievērsis ar savu dzīvesstāstu, jo lai sekotu savam sapnim, pusaudža gados dzīvojis uz ielas. Sapnis – futbola spēlēšana par katru cenu, pārkāpjot visas barjeras, pametot nabadzīgu ģimeni nomaļā Irānas ciematā.

Alirezs piedzima Sarābijā, nabadzīgā ģimenē, kurai nebija noteiktas dzīvesvietas. Ģimene vienmēr bija ceļā, jo meklēja piemērotākas un auglīgākas zemes savam aitu ganāmpulkam, kas nodrošināja niecīgu iztikšanu.

Alirezs bija ģimenes vecākais dēls, kā pieņemts, jau agrā vecumā tika nodarbināts vīru darbos. Brīvajos brīžos viņš ar citiem bērniem spēlēja futbolu vai spēli, ko vietējie sauc par “Dal Paran”, kur labākas izredzes ir tiem, kas var pēc iespējas tālāk aizmest akmeņus. Vēlāk futbolista karjeras laikā, “Dal Paran” spēlēšana Sarābijas nomalēs, Alirezam palīdzēja… Viņš spēj bumbu pārmest pāri teju visam laukumam, bet pasaules slavu ieguva video no Irānas līgas spēles.

Skaties no 2:11.

https://www.youtube.com/watch?time_continue=130&v=Roabj63mWnQ

Pret futbola spēlēšanu bija Alireza vecāki, jo īpaši tēvs, kas kā Irānā ierasts, nespēja noticēt dēla “murgiem”, ka ar bumbas dzenāšanu varēs nopelnīt iztiku. Tēvs vēlējās, lai Alirezs kļūst par parastu strādnieku, nodrošinot sev dzīvē stabilitāti. Niknais tēvs dēlam aizliedza apmeklēt futbola nodarbības, vairākkārtīgi iznīcinot Alireza futbola ekipējumu – cimdus. Tas neatturēja viņu no došanās vārtos bez tiem.

Sapratis, ka doties pretī sapnim, esot Sarābijas nomalē, neizdosies, Alirezs veica riskantu soli. Aizņēmies naudu autobusa biļetei, viņš devās uz Irānas galvaspilsētu Teherānu, lai mēģinātu iekļūt kādas lielākas komandas aplokos. Viņam nebija ne jausmas, kur viņš dzīvos vai no kā pārtiks, bet apņēmiba bija milzīga. Lieki piebilst, ka šāds gājiens nebija saskaņots ar ģimeni. Alirezs bija aizbēdzis.

Kā vēlāk stāstīja pats vaininieks, tad veiksmes enģelis viņam uzsmaidījis jau autobusā uz Teherānu, jo pa ceļam viņš iepazinies ar kādu futbola treneri, Husienu Feisu, kurš strādāja kādā vietējā klubā. Tomēr Feizs jaunajam censonim sākuma nenoticēja, bet paprasīja naudu. Sak, ja iedosi man 200 000 tomaniem (ap 25 eiro), tad došu tev iespēju pierādīt sevi treniņos. Feiss pat nenojauta, ka jaunietim Teherānā nav kur nakšņot, bet pie dvēseles nav neviena kapeika…

Teherānā Alirezs devās pie Azadi torņa, vieta, kur pulcējās nabadzīgi iebraucēji. Pāris naktis Alirezs pavadīja uz ielas, dažreiz viņam paveicās, kad kāds tirgotājs viņam piedāvāja naktsmājas. Alirezs nakšņoja arī pie futbola kluba sliekšņa – tik ļoti viņam gribējās spēlēt. Garāmejošie pie jaunekļa kājām nometa monētas. Alirezam no savāktā bieži sanāca pabrokastot.

Autobusā iepazītais Feiss beigās piekrita Alirezam dot iespēju. Viņš sarunāja, ka puisis no Sarābijas varēs nakšņot pie kāda trenera drauga, bet darbu viņam piedāvāja kāda komandas biedra tēvs. Alirezs sāka strādāt šūšanas cehā, bet vēlāk kļuva par automašīnu mazgātāju. Mazgātuvē Alirezs bija labs darbinieks, jo sava auguma dēļ varēja nomazgāt apvidniekus (viņa augums 195 cm).

Alirezam iespēju deva “Naft e Teheran” komanda, kas bija gatava viņam dot iespēju U-23 komandas sastāvā. Komanda nabadzīgajam vārtsargam atļāva nakšņot kluba lūgšanu istabā, tomēr tas nebija uz ilgu un Alirezs atrada darbu picērijā, kas strādāja diennakti – viņš varēja nakšņot darbā.

Kādu dienu Alireza darbā ieradās treneris, kurš neko nenojauta par vārtsarga strādāšanu, Alirezs paslēpās no kauna un nevēlējās apkalpot treneri. Jaunietis tika atlaists… Vēl trakāk, viņu atlaida arī no “Naft e Teheran”, jo Alirezs neapdomīgi bija aizvadījis spēli pie citas komandas un savainojies…

Tomēr veiksmes enģelis atkal pagrieza otru vaigu – “Naft e Teheran” vārtsargam deva vēl vienu iespēju. Un to viņš izmantoja godam, kļuva par U-23 komandas pamatvārtsargu, izcīnīja vietu Irānas jauniešu izlasēs, kļuva par lielās komandas vārtsargu, pārcēlās uz Irānas spēcīgāko komandu “Persepolis”, debitēja izlasē un kļuva par vietējo zvaigzni, kura šovakar Irānas izlases rindās izies Pasaules kausa mačā pret Maroku.

Un jā, viņš 2017.gadā tika atzīts par devīto labāko pasaules vārtsargu. Interesi par viņu izrāda vairāki klubi vecajā kontinentā, īpaši Beiranvaldu vēlas redzēt Turcijas grands Stambulas “Fenerbahce”. Pats futbolists sev izvirzījis mērķi pārcelties uz kādu TOP klubu, Alirezam simpatizējot “Liverpool” un PSG… Labs sniegums Pasaules kausā var atvērt daudzas durvis!