Viņi izvēlas DEL līgu

Vācijas hokeja līga (DEL) pēdējos gados mūsu uzmanību piesaistīja ar diviem latviešu spēlētājiem, bet šosezon Latvijas vārdu spēcīgajā (?) līgā turpina nest tikai viens – Arvīds Reķis no Augsburgas pantērām. Herberts Vasiļjevs pēc 12 aizvadītām sezonām Krēfeldes „Pinguine” sastāvā pavasarī lika punktu hokejista karjerai. Herbi Krēfeldes rindās klātienē tā arī neiznāca redzēt, bet pie Arvīda ciemos braucām 2015. gadā. Tiesa gan, toreiz sezonas sākumā aizsargs bija guvis pleca traumu un viņš palika malā, bet tas netraucēja veikt piezīmes par DEL līgas spēku un novērtēt līgas virtuvi.

Pagāja divi gadi un atkal Vācijas līga nokļuva manā redzeslokā, tikai šoreiz jau citā pilsētā – Berlīnē, kur mājo vietējie ledus lāči. Berlīne uzņēma ne mazāk jaudīgo Ķelni, kuru pērn regulārajā sezonā neizdevās uzvarēt nevienā no četrām savstarpējām spēlēm. Šoreiz 9600 skatītāju klātbūtnē Berlīne uzvarēja ar 3:2. Pirms mača sajūtas bija pacilātas, bet pēc tā sekoja neliela vilšanās. Abās komandās savākti bijušie un arī esošie Vācijas izlases spēlētāji – Franks Hordlers, Florians Bušs, Tomass Openhaimers, Marsels Nēbels, Andrē Rankels, Kristians Ērhofs, Morics Millers, Aleksandrs Šulcers, Filips Gogula, Kais Hospelts, Fēliks Šucs. Sarakstu varētu papildināt vēl ar dažiem, kuriem izlases pieraksts. Kopā ar viņiem uz ledus 16 ārzemnieki, starp kuriem arī NHL spēlējuši hokejisti – Ķelnes rindās Raienam Džonsam 334 mači NHL, Blēram Džonsam 132, Korijam Poteram 130, Aleksandram Boldukam 65, savukārt Berlīnē Džeimsam Šepardam 394, Markam Olveram 74, bet Denijam Ričmondam 49. Pa vidu starp viņiem arī bijušais Rīgas dinamietis Džastins Šags ar 3 spēlēm NHL un bariņš pieredzējušu AHL hokejistu.

Foto: Adler Mannheim

Līdzīga aina vērojama praktiski katrā DEL klubā, kur vietējiem talkā atbraukuši ziemeļemerikāņi. Kopā DEL ir 88 kanādieši un 44 amerikāņi. Līderos ir Brēmerhāfena, kurā ir 16 ziemeļamerikāņi, seko Štraubinga (15), Volfsburga (14), Manheima (12) un Augsburga (11). Kanādiešu un amerikāņu hokejistu invāzija sākās 90. gadu sākumā, kad Vācijas hokejs ieguva jaunu elpu. 1994. gadā tika nodibināta DEL līga, slēgti sponsorēšanas līgumi un leģionāriem piedāvātas konkurētspējīgas algas. Līdzīgi kā tagad, arī toreiz vācieši nespēja līgu nosegt tikai ar vietējiem resursiem, nācās meklēt papildspēkus. Pēdējos gados DEL bez leģionāriem vairs nav iedomājama, un tieši viņi nosaka toni un kvalitāti līgā. Rezultatīvāko spēlētāju TOP20 atrodami tikai pieci vācieši. Varētu domāt, ka savu algu importi atstrādā ar uzviju, taču redzētais klātienē liek secināt, ka bijušie AHL un NHL spēlētāji pielāgojušies kopējam līgas līmenim, nevis pacēluši to augstāk. Ripas iemešana zonā un bezjēdzīga slidošana tai pakaļ, neprecīzās piespēles, uzmetieni vārtu virzienā no zilās līnijas un nespēja kontrolēt ripu elementārās situācijās ir regulāra spēles sastāvdaļa. Un vienalga, vai tu esi līgas rezultatīvākais spēlētājs vai nē – šādas un līdzīgas epizodes ir ik uz soļa.

Vai tas nozīmē, ka līgā ir slikti spēlētāji? Ne visi. Bet jāatzīst, ka spēles stils DEL ir diezgan primitīvs, taču tas daudziem ir parocīgs. Džastins Šags nespēja Rīgā „pacelt” KHL līmeni, bet spēja būt noderīgs Augsburgai, pērn 20 mačos sakrājot 17 punktus (8+9). Kanādietis Metjū Karls „Dinamo” 35 mačos sakrāja piecus punktus, bet pēdējās divās sezonās Manheimā attiecīgi 24 un 22. Viņus neminu kā DEL līderus un spilgtākās zvaigznes, bet gan hokejistus, kuri Vācijā spējuši demonstrēt labu sniegumu un kļūt par komandu vadošajiem spēlētājiem. Ejot cauri komandu sastāviem, protams, var atrast arī pa kādai norietējušai NHL slavenībai, taču kopumā, visticamāk, uzspīdēt tās varētu vien DEL, bet Eiropas spēcīgākajās līgās neizceltos.

Foto: Augsburg Panthers

Protams, varētu pastrīdēties vai ziemeļamerikāņi Vācijā pavada karjeras norietu. Jā, ir daži, kā piemēram, veterāns Keits Aukoins (38) no Minhenes “Red Bull”, kurš ar 3+11 ir līgas rezultatīvākais spēlētājs. Vai arī 41 gadu vecais Derons Kvints, kurš pēc septiņām sezonām KHL pērn atgriezās Minhenē, aizvadot, iespējams, savu pēdējo sezonu karjerā. Tikmēr ir arī pretēji piemēri. Amerikāņu aizsargs Nikolā Šaus 27 gadu vecumā pārcēlās uz Eiropu un pirmajā gadā spēlēja nebūt ne prestižajā Norvēģijas līgā. Gadu vēlāk viņu parakstīja Volfsburga, tad sekoja sezona Pardubicē, bet šogad viņš ar 10 punktiem 19 spēlēs ir viens no vadošajiem Magņitogorskas „Metallurg” aizsargiem. Tātad sezona Vācijā un pārējās valstīs kalpoja kā tramplīns uz augšu.

Caur DEL uz citām Eiropas līgām (arī spēcīgām) gājuši vairāki spēlētāji, bet liela daļa atgriezusies atpakaļ. Iemesli tam ir dažādi. Kāds nav spējis parādīt labāko sniegumu, cits atkal nav varējis adaptēties KHL un tā tālāk. Arī finansiālais aspekts spēlē lielu lomu. Leģionāru alga DEL svārstās aptuveni no 60 līdz 500 tūkstošiem ASV dolāru sezonā. Klāt nāk auto un dzīvoklis, kā arī sakārtota un attīstīta apkārtējā vide. Lielāko „kāpostu” paņem tie, kuri pēdējos gados krājuši punktus AHL, bet nav spējuši tikt pie liela spēles laika NHL. Ja vācieši pie sevis aicina labu kadru no Austrumkrasta hokeja līgas (ECHL), tad loģiski, ka spēlētājs šo iespēju izmantos. ECHL algu griesti ir aptuveni 30 tūkstoši dolāru sezonā, bet, ja tev Eiropā piedāvā divas vai trīs reizes vairāk…

Par DEL var teikt tā: Būs pieprasījums – būs arī piedāvājums. Kamēr vācieši nespēs tukšās vietas aizpildīt ar vietējiem spēlētājiem, leģionāru skaits nesaruks. Jautājums atklāts – kā tas ietekmēs Vācijas hokejistus un izlasi? Visticamāk, neietekmēs. Jau tagad daudziem kanādiešiem un amerikāņiem tiek piešķirta dubultpilsonība, bet daži pielaikojuši Vācijas izlases kreklu.

Mārtiņš Lācis, Sportapersonibas.com no Berlīnes