Voins: Stiprinām sistēmu

Vēl marta mēnesī Latvijas basketbolā bija skandāls. Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps it kā pieprasījis ziedojumu no bijušā izlašu direktora Māra Jučmaņa, kurš vērsās KNAB, bet lieta tika nodota Valsts Policijai. Līdz šim brīdim oficiāla paziņojuma par lietas izmeklēšanas gaitu vai rezultātu nav bijis.

Abu indivīdu skandāls pieklusa, bet tas izgaismoja citas problēmas – publiskajā telpā parādījās informācija par LBS budžeta līdzekļu pārtēriņu, amatu zaudēja finanšu direktors Arvīds Grigaļāvičs, bet Šneps dabūja rakstisku rājienu. Īpaši sasauktā preses konferencē 19. martā piedalījās arī Latvijas basketbola augstākā institūcija – LBS padome.

“Mēs [padome] 23. aprīlī sanāksim atkal, lai uzklausītu LBS prezidentu un valdi par to, kādi uzlabojumi ir veikti un kā risināti problemātiskie jautājumi, kas līdz šim bijuši,” preses konferencē teica padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Sportazinas.com sazinājās ar LBS prezidentu Valdi Voinu, lai noskaidrotu, ko pa šo laiku ir paveikusi LBS.

“Šobrīd realizējam tos ieteikumus, uz kuriem mums norādīja revidents, valde un padome. Attiecīgi uz tā pamata arī gatavojam, negribētu teikt, ka revolucionāras reformas, bet pastiprinām sistēmu, lai nerastos precedenti, ka tiek nepamatoti izlietoti līdzekļi. Padomes sēdē ziņoju par LBS valdes nolemto, kas attiecas uz finanšu sistēmas uzraudzības pastiprināšanu organizācijā. Varu pateikt, ka tiks izsludināts konkurss finanšu direktora amatam, vai sauciet to, kā gribat. Iespējams, šo posteni sauksim citādāk, bet šobrīd tas nav būtiskākais. Katrā gadījumā tāds cilvēks tiek meklēts. Šobrīd esam uzklausījuši trīs kandidātus, kas šo amatu varētu ieņemt,” iesāka Voins.

Voins norādīja uz konkrētiem jauninājumiem: “Gan valde, gan padome uzskatīja, ka cilvēkam, kas atbild par finansēm, ir nepieciešama lielāka darba slodze kāda līdz šim bija Grigaļāvičam, lai efektīvāk varētu darboties un izkontrolēt to visu lietu. Ziņošana par budžeta izpildi nebūs vairs vienreiz ceturksnī, bet katru mēnesi.”

Vaicājām, vai pieņemtie lēmumi kādā veidā ietekmēs ģenerālsekretāra pilnvaras, uz ko Voins atbildēja: “Valdei, tāpat kā līdz šim, par budžeta izpildi ziņos ģenerālsekretārs. Ja valdei vai padomei radīsies šaubas par budžeta izlietojumu, tad tiks pieaicināts atbildīgais cilvēks par finansēm, kurš to paskaidros sīkāk.”

Marta preses konferencē Voins kā vienu no galvenajām problēmām LBS darbā minēja savstarpējo komunikāciju.

“Par to komunikāciju jau arī bija tā, ka tas bija saistīts ar to līdzekļu izlietojumu. Nebija pietiekamas savstarpējās komunikācijas, kas arī noveda pie problēmām. Ieviesīsim līdzekļu izlietošanu bez saskaņošanas līdz noteiktām summām. Proti, vai tas būtu izlašu direktors vai ģenerālmenedžeris, viņš savas struktūrvienības budžeta ietvaros atsevišķus lēmumus par noteiktām summām varēs nesaskaņot. Ja summa pieaug, tas jāsaskaņo ar ģenerālsekretāru. Bet ja summa pieaug līdz nopietniem apmēriem, tad attiecīgi tas jāiet un jāprezentē valdei. Tā mēs izslēgtu precedentus, ka tiek pieņemti vienpersoniski lēmumi, bet vēlāk revīzijās redzam, ka, iespējams, pie attiecīgās cenas bez konkrētā pakalpojuma var arī iztikt.”

Jāpiebilst, ka Grigaļāvičs no LBS finanšu direktora amata tika atlaists nedaudz vairāk kā 50 tūkstošu eiro liela pārtēriņa dēļ. Kā iepriekš marta preses konferencē minēja Šneps, tie bija aptuveni 0,5% no kopējā LBS budžeta.