Bruklinas “Nets” izslēgšanas spēļu rokasgrāmata

Pēc Bruklinas “Nets” iespaidīgās augšāmcelšanās mačā pret Sakramento “Kings”, atspēlējot 25 punktu deficītu spēles pēdējā ceturtdaļā, pravieši no FiveThirtyEight.com paredz 86% (citās mērvienībās saprotamu arī kā “paļubomu!” vai “ar garantiju!”) iespējamību, ka “Nets” šogad iekļūs izslēgšanas spēlēs.

Tādēļ pavisam loģiski būtu nedaudz mentāli pavingrot un pafantazēt par to, kuras komandas varētu stāties pretī Rodionam Kurucam un Co. 2019. gada NBA izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā, un kā tās uzveikt.

Šī raksta tapšanas brīdī (21.03.19.) “Nets” Austrumu konferences kopvērtējumā ar bilanci 37–36 ierindojas 7. vietā, no Detroitas “Pistons” atpaliekot par 0,5 spēlēm un Maiami “Heat” apsteidzot par 1 spēli.

Ņemot vērā, ka gan “Heat”, gan “Pistons” atlikušo spēļu grafiks ir ievērojami parocīgāks nekā “Nets” un arī spēļu ir atlicis vairāk, ar pietiekami augstu pārliecību var teikt, ka Bruklinas komanda regulāro sezonu, visticamāk, noslēgs 7. vai 8. pozīcijā Austrumu konferencē. Jā, arī 6. vieta ir iespējama, taču šoreiz pieturēsimies pie realitātes.

Apkopojot visu iepriekš minēto, Kenijam Atkinsonam izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā nāksies meklēt risinājumus, kā četras reizes sērijā pārspēt Milvoki “Bucks” vai Toronto “Raptors” vienību. Jāpiemin, ka “Nets” līdz regulārās sezonas beigām būs trīs iespējas patrenēties, jo vēl divas reizes jātiekas ar “Bucks” un reizi ar “Raptors”.

Pirms dzīvē varam novērtēt “Nets” plānus izslēgšanas spēlēm, atļaušos piedāvāt redzējumu no fana perspektīvas uz potenciālo pretinieku stiprajām pusēm, vājībām un risinājumiem, kas varētu radīt neērtības līgas līdervienībām.

Milvoki “Bucks” ar sportisko grieķi

Basketbola cilvēku vidū valda vienprātība par to, ka ir diezgan ērti, ja tavā komandā spēlē galvenais kandidāts uz “sezonas vērtīgākā spēlētāja” (MVP) titulu un to trenē galvenais kandidāts uz “gada trenera” (COY) titulu.

Maiks Badenholcers šosezon ir, burtiski, apgriezis kājām gaisā “Bucks” sniegumu svarīgos spēles elementos, kas komandai ļauj pārliecinoši soļot pretī pirmajai vietai Austrumu konferencē un labākajai bilancei visā līgā.

No 25. vietas līgā un 24,7 vidēji spēlē izmestiem trejačiem 2017.-18. gada sezonā “Bucks” ir uzlekuši uz 2. vietu un 38,1 vidēji spēlē izmestiem tālmetieniem šajā sezonā. Tālmetieni sastāda 42% no “Bucks” kopējā metienu skaita. Par sliktu nenāk arī fakts, ka Bruks Lopess spēlē izpilda vidēji 6,4 tālmetienus (visvairāk savā komandā un karjeā!) un tie mērķi sasniedz 36,9% gadījumu. “Bucks” uzbrukums ir trešais labākais līgā — 113,2 punkti simts uzbrukumos.

Lai situāciju pretiniekiem padarītu vēl bezcerīgāku, “Bucks” šogad piekopj arī labāko spēli aizsardzībā, ielaižot tikai 104,6 punktus simts pretinieku uzbrukumos. Liela loma aizsardzības panākumos ir tam, ka “Bucks” ir iemācījušies ne vien vērot, bet arī savākt atlēkušās bumbas aizsardzībā. No absolūti pēdējās vietas 2017.-18. gada sezonā, savācot tikai 70,9% no visām atlēkušajām bumbām, buki šogad ir pārcēlušies uz 2. vietu līgā, tiekot galā ar 75,5% bumbu un neļaujot pretiniekiem atkārtoti uzbrukt grozam.

Saliekot visas sastāvdaļas katlā un pārkaisot ar grieķu garšvielām, iegūstam vienu no līgas draudīgākajiem pirmās kārtas pretiniekiem.

Kā uzveikt “Bucks”?

Ar maģiju un kodolieročiem… vai ar pašu zālēm.

“Bucks” vienīgā vājā vieta, paradoksāli, slēpjas tieši aiz trīspunktu līnijas. Tieši pret Milvoki komandas šajā sezonā izmet visvairāk tālmetienu — 35 vidēji spēlē — , realizējot tos ar 35,9% precizitāti. No komandām, kas spēlēs izslēgšanas spēlēs, tikai pret Portlendu un Sanantonio komandas trejačus met ar augstāku precizitāti.

Šie rādītāji izskaidrojami ar taktiku, kādu “Bucks” pielieto aizsargājoties.

https://giphy.com/gifs/1vZ6LB3ZzslLaLjCeq

Tā vietā, lai savā starpā mainītos ar sedzamajiem, aizsargājoties pret pikenrola (ang. pick and roll) uzbrukumu, kā to dara, piemēram, Hjūstonas “Rockets”, Milvoki garais spēlētājs (spēlētājs, kurš sedz pretinieku spēlētāju, kas liek bloku) nosēžas aizsardzībā, neļaujot spēlētājam ar bumbu aizšmaukt garām pēc viegliem 2 punktiem no groza apakšas, kamēr primārais sedzējs cīnās cauri blokam pa augšu, traucējot spēlētājam ar bumbu izdarīt brīvu tālmetienu. Tādējādi pretinieku komandas ir spiestas izpildīt par neefektīvāko metienu basketbolā dēvēto pustālo metienu.

Kā arī tādu spēlētāju kā Lopesa un Ersana Iljasovas nespēja segt īsākus un ātrākus spēlētājus pēc nomaiņām spiež “Bucks” spēlēt tieši šāda stila aizsardzību.

Taču šādas taktikas vājības atspoguļojas pret komandām, kas labi kustina bumbu un labi izpilda trīspunktu metienus. “Bucks” ielaiž 37,8% no trejačiem, kas izpildīti pēc piespēlēm. Parasti šādi metieni izveidojas, komandām kustinot bumbu, līdz tā nonāk pie pilnīgi brīva spēlētāja, kas var netraucēti izpildīt tālmetienu.

https://giphy.com/gifs/POsdJzPV7eR7HcYZru

Bruklinas “Nets” taktiskās iestrādnes atbilst tam, lai spētu apdraudēt “Bucks” aizsardzību. “Nets” metienu izvēle ir ļoti līdzīga tam pašam “Bucks” uzbrukumam, 39,9% metienu izpildot no tālās distances, tiesa, nāksies piestrādāt pie precizitātes, kas šobrīd ir 35,2%. Taču tas ir labs sākums.

Arī ar bumbas kustību Bruklinas komandai problēmu nav — 309,8 piespēles vidēji spēlē (7. vieta līgā).

Būtiska loma, pašsaprotami, visā procesā būs tieši D’Andželo Raselam. Rasela statistika nekliedz “MVP!!!!”, taču viņa spēja pārņemt spēles grožus, ķīmija ar komandas biedriem un stiprās puses lieliski salāgojas ar “Bucks” vājajām vietām. Rasels visu sezonu visefektīvākais uzbrukumā ir bijis tieši no pozīcijām, kuras “Bucks” atvēl saviem pretiniekiem.

Rasela spēja izdarīt metienu pēc dribla gan no pustālās distances, gan aiz trīspunktu līnijas būs galvenais X faktors “Nets” izredzēs pacīnīties par kādu uzvaru sērijā pret “Bucks”. Viss būs atkarīgs no Rasela spējas būt efektīvam un spējas burzmā ar precīzām piespēlēm atrast brīvos komandas biedrus perimetrā, nonākot “Bucks” divmetrīgo koku biezoknī.

Protams, arī pārējie komandas spēlētāji nedrīkst krist ārā no ritma un spēles plāna, bet ir jāsaprot, ka “Bucks” kopumā visās pārējās komponentēs ir vienā līmenī vai daudz labāki.

Jāpiezīmē, ka “Nets” uzdevumu mazliet atvieglo Malkolma Brogdona trauma, kas visticamāk liegs viņam piedalīties izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā. Brogdons līdz šim divās aizvadītajās spēlēs pret “Nets” vidēji spēlē guva 17 punktus, savāca 7 atlēkušās bumbas un 1,5 reizes piespēlēja.

Ja Rasels demonstrēs savas karjeras labāko basketbolu un parādīsies vēsmas no pirms-traumas Kerisa Leverta, tad vienu mājas spēli “Nets” var izdoties nozagt.

Toronto “Raptors” un jautrais Lenards

Fakts, ka “Raptors” šobrīd turnīra tabulā un statistikas rādītājos iepaliek no “Bucks, nenozīmē, ka Kanādas komanda izslēgšanas spēlēs būtu ērtāks pretinieks. Atļaušos apgalvot, ka pārvarēt Toronto barjeru “Nets” būtu vēl grūtāk.

Toronto “Raptors” šogad spēlē efektīvu komandas spēli, kas ir bīstama no jebkuras pozīcijas laukumā.

Situāciju vēl draudīgāku padara tas, ka “Raptors” galvenā zvaigzne Kavai Lenards šogad ne reizi nav aizvadījis vairāk par vienu spēli divās naktīs (ang. back to back). Pat ar šādu Lenarda noslodzi Toronto ir izdevies sakrāt otro labāko bilanci līgā ar iespēju to pamatīgi uzlabot atlikušajās spēlēs, aizvadot vienu no vieglākajiem spēļu grafikiem sezonas izskaņā.

Biedējoši iedomāties, ka 27 punktu, 7,5 atlēkušo bumbu, 3,3 piespēļu un 1,8 pārtvertas bumbas Kavai, visticamāk, nav Kavai pēdējā forma, runājot pokemonu terminoloģijā.

Citu komandu izredzēm nepalīdz arī Marka Gazola pievienošanās “Raptors” rindām. Ja sākotnēji pastāvēja pamatotas bažas par to, vai “Raptors” spēlētāji spēs saprasties un nolasīt Gasola specifisko spēles stilu un piespēlēšanas prasmes, tad statistika pierāda, ka šīm bažām nav pamata. Kopš Marks Gazols ir pievienojies komandai, Toronto rezultatīvo piespēļu skaits ir pieaudzis no 24,4 līdz 27,5 vidēji spēlē, kā arī kopējo piespēļu skaits (pass) ir pieaudzis no 290,8 līdz 308,5 vidēji spēlē. Bumba kustas un bumba atrod precīzas rokas.

Bez liekām ceremonijām arī Kails Laurijs aizvada vienu no savām labākajām sezonām, kamēr Paskāls Siakams apskatnieku vērtējumā ir viens no galvenajiem kandidātiem “visvairāk progresējušā spēlētāja” (MIP) balvai.

Kā uzveikt “Raptors”?

Aizslēdzot ASV un Kanādas robežu un pēdējā spēlē cerot uz brīnumu… vai ar ātrumu un jaunību.

Toronto “Raptors” komandas vidējais vecums ir gandrīz par diviem gadiem vecāks nekā “Nets”. Kailam Laurijam — 32, Seržam Ibakam — 29, Denijam Grīnam — 31, Markam Gazolam — 34. Visi iepriekš minētie ir svarīgi atslēgas spēlētāji, kuru fiziskā gatavība lielākam darba apjomam izslēgšanas spēlēs būs ļoti svarīga. Protams, Toronto ir viena no dziļākajām līgas komandām ar prasmīgu un gados jaunu soliņu, tāpat līderu vecums šajā gadījumā nozīmē arī pieredzi, kas izslēgšanas spēlēs ir īpaši svarīga, taču “Nets” ir jāizmanto katrs mazākais pārsvars, tai skaitā arī jaunība.

Runājot par skriešanu, “Rapotrs” ātrajos uzbrukumos gūst 16,5% no saviem punktiem, kas ir trešais augstākais rezultāts līgā. “Raptors” ātrās pārejās no aizsardzības uzbrukumā pēc izcīnītas bumbas pie sava groza, neļaujot aizsardzībām nostāties, vidēji spēlē gūst 1,18 punktus vienā uzbrukumā, kas ir dalīti labākais rādītājs līgā (otra komanda ir “Warriors”). Spēles laikā Toronto šādi gūst vidēji 26,9 punktus. Ja “Nets” spēs būt precīzi uzbrukumā un limitēt punktus “Raptors” ātrajās pārejās, tas var iecirst pamatīgu robu “Raptors” spēles plānā un vieglo punktu devā. Cerība ir, jo “Nets” šajā sezonā ir otrā labākā komanda (aiz “Bucks”) aizsardzībā pret ātrajiem uzbrukumiem, demonstrējot labas spējas laicīgi sagrupēties pārejas aizsardzībai (transition defense – ang.).

Interesanti, ka “Raptors” vienība nedz šogad, nedz aizvadītajā sezonā nav bijusi tā labākā komanda atlēkušo bumbu vākšanā pie sava groza. Toronto iegūst 72,2% no visām atlēkušajām bumbām aizsardzībā, kas ir tikai 21. rādītājs līgā. Vienalaikus “Nets” spēj nocelt 28% no atlēkušajām bumbām pie pretinieku groza, kas ir 9. rādītājs līgā. Šajā frontē “Nets” varētu noderēt Eda Deivisa pakalpojumi.

“Raptors”, lai arī tikai nedaudz, tomēr komandām dod lielākas iespējas grozus gūt arī no groza apakšas un soda laukuma, ko nevar teikt “Bucks” gadījumā. Bruklinai patīk punktus gūt caurgājienos un ar strauju ieskriešanu aizsargiem aiz mugurām (ir tāds viens džeks Rodions, kam tas normāli sanāk). Tik ļoti patīk, ka “Nets” ir 1. vietā līgā, caurgājienos gūstot 30,8 punktus vidēji spēlē.

Jau četras sezonas pēc kārtas Toronto “Raptors” ir spējuši pārkāpt 50 uzvarēto spēļu slieksni regulārajā sezonā, lai pēc tam izjuktu pa vīlēm un tiktu izbaroti LeBronam, taču šis gads solās būt citādāks. Pat, ja izslēgšanas spēlēs savu atgriešanos piedzīvos “izslēgšanas spēļu Lauriju”, bez veiksmes un ķirurģiski precīza komandas darba Toronto jaunpienācēju Kavai Lenardu apturēt būs grūti. Kaut arī Lenarda plaukstu lielums un roku izmērs pavisam neatbilst dinozaura parametriem, ir redzams, ka komandā viņš iederas perfekti un tādus “Raptors” mēs vēl nebūsim redzējuši.

No otras puses… arī Bruklinas “Nets” neviens izslēgšanas spēlēs kādu laiku nav redzējis. Patīkamam satraukumam ir pamats, būs jautri!