Dāvis Bertāns no trīs punktu līnijas tēmē uz jaunu līgumu

Pēc sezonas sākuma, kurā Dāvim Bertānam nācās lielāko daļu laika pavadīt uz Sanantonio “Spurs” rezervistu soliņa, latviešu basketbolists janvārī vidēji spēlē izcēlās ar 10 punktiem. Vasarā šī dotā iespēja ļaus likt galdā statistiku, ar kuru tiekties pēc jauna līguma Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA).

Lai gan Dāvis Bertāns vairs nav pirmgadnieks basketbola mekā, “Spurs” komandas galvenais treneris Gregs Popovičs ir pastāvīgi eksperimentējis ar latvietim piešķiramo spēles laiku. Šis fakts pats par sevi neko sliktu nenozīmē. Sanantonio vienība tradicionāli izceļas ar neordināru pieeju attiecībā pret savu spēlētāju rotāciju. Komandas visbiežāk izmantotais piecinieks laukumā šogad ir kopā pabijis tikai 155 minūtes. Tikai divas NBA komandas (Maiami “Heat” un Sakramento “Kings”) ir vēl retāk uzticējušās savam nosacīti galvenajam pieciniekam.

Protams, ka šosezon šādu īpatnību arī ir ietekmējušas traumas, tai skaitā komandas līdera Kavaja Lenarda (Kawhi Leonard) veselības likstas. Tomēr “Spurs” paliek “Spurs”. Šī kluba treneri var uzdrīkstēties uz beņķa nosēdināt topošo Slavas zāles iemītnieku Pau Gasolu, kā tas notika 1. februārī pret Hjūstonas “Rockets”. Cita norietā esošā zvaigzne Tonijs Pārkers tikmēr labprāt ir samierinājies ar savu likteni un to, ka viņa bijušais dublieris Dežante Marejs (Dejounte Murray) ir aizstājis viņu pamatpieciniekā. Ja šādu piemēru rāda titulēti NBA veterāni, tad jaunāki spēlētāji kā Bertāns nevar atļauties protestēt par spēles laika trūkumu.

Pirmo 22 “Spurs” spēļu laikā latviešu uzbrucējs laukumā devās 18 no tām un vidēji spēlēja vien 6,2 minūtes, kas būtībā ir divreiz mazāk nekā sezonu iepriekš. Kaila Andersona (Kyle Anderson) un Rūdija Geja (Rudy Gay) traumas ir ļāvušas latvietim laukumā pabūt gandrīz 20 minūtes ik spēli (18,9) kopš 1. decembra, tomēr jautājums par viņa vietu pilnībā veselā “Spurs” komandā paliek aktuāls. Lai gan mums šajā ziņā varētu būt zināma neobjektivitāte kā Bertāna tautiešiem, arī vadošie amerikāņu basketbola žurnālisti ir izrādījuši neizpratni, vērtējot Sanantonio rudenī veikto izvēli dot priekšroku francūzim Žofrijam Lovernjē (Joffrey Lauvergne), nevis Bertānam.

Viens no vadošajiem ESPN basketbola žurnālistiem Zaks Lovs (Zach Lowe) ir vairākkārt pozitīvi izteicies par Bertāna prasmēm un viņa potenciālu spēlēt vairāk minūtes.

“Dāvis Bertāns ir atradis patīkamu ritmu,” Lovs rakstīja sociālajā tīklā “Twitter”. “Popovičam būs jāveic interesantas izvēlas, kad Rūdijs Gejs atgriezīsies no traumas. Ja Bertāns turpinās šādi spēlēt, viņš ir pelnījis vietu uz laukuma.”

Davis Bertans is getting into a nice groove. Pop is gonna have some interesting choices/options once Rudy Gay comes back. If Bertans keeps playing like this, he needs to be on the floor some.

— Zach Lowe (@ZachLowe_NBA) January 14, 2018

Arī “Dunc’d On” podkāsta vadītājs Neits Dankans (Nate Duncan), kura raidījums ir pazīstams tā padziļinātās NBA analīzes dēļ, ir izteicis līdzīgas domas. “Viņi ir spēlējuši labi, kad Bertāns ir laukumā,” teica Dankans. “Es domāju, ka plašums (speisings), ko viņš nodrošina, ļauj viņiem spēlēt mazliet citādā manierē. Zināmā mērā man arī ir paticis, kā viņš ir spēlējis aizsardzībā. Es neesmu īsti pārliecināts, kāpēc viņš sezonas sākumā bija norakts uz soliņa.”

Dankans savu viedokli pamatoja, norādot uz statistikā redzamo efektu, ko Bertāna esamība laukumā dod “Spurs” uzbrukumam. Šī pozitīva tendence datos ir saglabājusies viscaur Bertāna karjerai otrpus okeānam. Viņam šobrīd ir trešais labākais komandas plus/mīnus rādītājs, “Spurs” ar Bertānu laukumā pretiniekus apspēlējot ar 4,4 punktu pārsvaru uz 100 uzbrukumiem. Ko līdzīgu var novērot arī ESPN “reālā plus/mīnus” (real plus-minus) statistikas ailītēs, kurām tiek izmantots īpašs algoritms, kas ņem vērā visu kontekstu. Respektīvi, tas ir izveidots, lai aizstātu parastā plus/mīnus trūkumus, piemēram, to, ka kāds spēlētājs varētu būt lielos plusos, jo visu savu laiku laukumā pavada tikai ar komandas līderiem (vai otrādāk, esot lielos mīnusos un ciešot no vājiem komandas biedriem). Arī pēc šīs formulas Bertāns abās savās NBA sezonās ir sniedzis pozitīvu ietekmi uz “Spurs” komandu.

Lai gan Sanantonio ir spēruši soli pretim modernākiem spēlētāju virknējumiem, piemēram, izmantojot Rūdiju Geju kā ceturto numuru, “Spurs” joprojām pieturas pie dažādām novecojušām NBA basketbola izpausmēm. Sanantonio ir līderi uzbrukumu daudzumā, kas beidzas ar metienu pēc spēles ar muguru pret grozu, pateicoties Lamarkusa Oldridža (LaMarcus Aldridge) prasmēm šajā spēles elementā. Viscaur līgai arī turpina samazināties minūšu daudzums, kas tiek uzticēts vienlaicīgi diviem nosacītiem centriem. “Spurs” joprojām galvenokārt ir pieturējušies pie Oldridža un Pau Gasola dueta.

Tāpēc tas nav pārsteigums, ka Bertāns un viņa zibens ātrais trīs punktu metiens, ir kā glāze ūdens izslāpušajam “Spurs” uzbrukumam.

Šādās epizodēs redzams plašums, ko latvietis dod Teksasas komandas “pick-and-roll” uzbrukumam.

Bez Dāvja Bertāna laukumā tikai 24,4 procenti no “Spurs” metieniem no spēles ir aiz trīs punktu atzīmes. Šāds neveselīgs rādītājs ir ekvivalents trešajai kautrīgākajai tālmetienu izpildītājai līgā. Bertāna klātbūtne uz laukuma tikmēr šo rādītāju paceļ līdz 30,8 procentiem. Tikai nenogurdināmais Patijs Milss (Patty Mills) atstāj lielāku iespaidu uz Sanantonio komandas metienu izvēli.

Nevienai no šīm sakarībām nevajadzētu būt pārsteidzošām. Garie spēlētāji, kas ar Bertāna regularitāti lādē pa grozu no distances, dara to precīzi (un vēl pie tam labi kustas aizsardzībā) var tikai pozitīvi ietekmēt savas komandas spēli. Iepriekš veikta datu izpēte liecina, ka jebkurš papildus precīzs trīs punktu metējs uzlabo komandas sniegumu uzbrukumā. http://www.basketballanalyticsbook.com/2015/09/29/penetration-3-pointers-and-help-defense/

Protams, ka to ir vieglāk darīt, spēlējot izcilā klubā, tā lieliskajā sistēmā un laukumā pārsvarā tiekoties ar citiem rezervistiem. Latviešu uzbrucējs tādā ziņā ir kā detaļa Sanantonio nenogurdināmajā uzbrukuma mašīnā. Kopš nba.com ir piedāvājusi datus par spēlētāju veikto distanci laukumā, “Spurs” katru gadu ir bijusi starp trim kustīgākajām komandām uzbrukumā.

Bertānam šajā sistēmā atliek pieņemt ātrus lēmumus, vai mest pa grozu vai nekavējoties turpināt bumbas kustību, lai tā neapsīktu. Šo lomu viņš arī ir apzinājies no savām pirmajām spēlēm līgā un prasmīgi izpilda.

Savukārt aizsardzībā treneri nebaidās izmantot viņa ātrumu, pat apzināti vairākas reizes ļaujot viņam mainīties un palikt vienam pret vienu ar Lebronu Džeimsu (LeBron James).

Ātrāki pretspēlētāji šādās situācijās gan var pārsteigt Bertānu ar asu un pēkšņu māņkustību driblā. Vairākās epizodēs ir redzams, ka latvietis jau novēloti reaģē uz kājās zaudētu darbību. Katram trenerim var būt sava izpratne par to, cik ļoti var paļauties uz šādu spēles manieri, bet Atlantas “Hawks” saspēles vadītājs Deniss Šrūders (Dennis Schröder) spēja izvilkt uzvaru pret Sanantonio, divreiz pēc kārtas galotnē gūstot punktus pret Bertānu.

Visticamāk latvietim nav pietiekama spēka un ātruma kombinācija, lai kļūtu par vienu no tiem modernajiem garajiem spēlētājiem, kuri vari vienmēr brīvi mainīties pret saspēles vadītājiem un tad viņus vienkārši nosmacēt. Bet galu galā noturēt sev priekšā mazos spēlētājus nav elementārs uzdevums. Tieši tas jau arī padara garos spēlētājus, kuri to var paveikt, par tik unikāliem šaha kauliņiem. Bertāns šajā ziņā gan ir parādījis pietiekami daudz, lai viņa komanda būtu ieinteresēta izpētīt, kā viņam šādās situācijās veicas. Pat, ja pretinieks driblā ir palaists garām, viņš ar savu ātrumu ir spējīgs panākt pretinieku un atstāt jaņos, iespējams, šīs sezonas topošo vērtīgāka spēlētāja (MVP) balvas ieguvēju.

Ņemot vērā to, ka Bertāns šobrīd atstrādā sava līguma pēdējo gadu, ir vērts arī apskatīt viņa nākotni. Vispirms jau jāsecina, ka zīlēt viņa likteni iekš šīs sezonas ir patiesi neiespējami. Minūšu kritums pērnā gada izslēgšanas spēlēs mudina domāt, ka pilnībā veselā “Spurs” komandā Bertānam īpaši liels spēles laiks šīs sezonas playoffos nepienāktos. Lenarda pašreizējais veselības stāvoklis (un apmierinātība ar notiekošo) gan ir ļoti nenoteikts, lai kāds varētu spriest par “Spurs” izskatu pēc pāris mēnešiem. Vēl jāmin ir trenera Popoviča neprognozējamība. Savulaik, piemēram, Bertānam līdzīgās lomas izpildītājs Mets Boners (Matt Bonner) tika pēkšņi sūtīts laukumā pamatpieciniekā Rietumu konferences finālos pret Oklahomsitijas “Thunder”. Kā saka, dzīvosim, redzēsim.

Skaidrs gan ir tas, ka Bertāna tipa spēlētājam ir vieta NBA. Tieši viņa prasmes “precīzi mest” un “aizsargāties” kā garajam spēlētājam ir īpaši cieņā mūsdienu NBA. Apskatot visu komandu sastāvus, var atrast vairākas vienības, kuras visticamāk labprāt izmantotu latvieti kā savu rezerves spēka uzbrucēju. Šo lomu tomēr parasti aizpilda spēlētāji, par kuriem uz papīra var ielikt ķeksīti pretim tikai vienu no šīm iedaļām.

Turklāt, ja skatāmies uz līgas vēsturi, tad nav bijis spēka uzbrucējs vai centrs, kurš izceltos ar Bertāna statistiku no trīs punktu līnijas, būtu jaunāks par 30 gadiem, bet neatrastu līgā darbu nākamajai sezonai. Pazeminot prasības pret izmesto metienu daudzumu, atrodami ir tikai trīs vārdi, pēc mājaslapas basketball-reference.com datiem. Šons Viljamss (Shawne Williams) izlidoja no NBA pēc sezonas, kurā meta no tālienes ar 36% precizitāti. Viljamss gan karjeras laikā ir bijis pietiekami nestabils kā snaiperis. Bez viņa atliek Eiropā labi zināmais slovēnis Bostjans Nahbars un 1980-tajos spēlējušais amerikāņu uzbrucējs Rass Šeinijs (Russ Schoene). Abi NBA vietā izvēlējās ļoti labi apmaksātus līgumus Eiropā, kas gandrīz vai mums kalpo kā atgādinājums. Bertāns jau relatīvi agrā vecumā labi spēlēja vecajā kontinentā un tika pie pietiekami liela spēles laika. Ja rūjienietis šādas iespējas vērtē augstāk nekā vēlmi kaut kur aizķerties NBA, tad tā arī ir pieejama izvēle.

Foto: Brandon Dill/AP

Kā spēlētājam, kurš noslēdza līgumu par NBA minimālo algu (šosezon Bertāns saņem $1,312,611 pirms nodokļu nomaksas), pašsaprotama liktos vēlme nopelnīt savām prasmēm atbilstošu summu. Atcerēsimies, ka latvietis jau divreiz ir pārcietis krustenisko saišu plīsumu, un šī ir viņa iespēja doties karjeras briedumā ar vairākiem garantētiem miljoniem dolāru savā tuvākajā nākotnē.

Gaidāmā vasara diemžēl nav izdevīgs laiks, kad NBA basketbolistam kļūt par brīvo aģentu. Vairāki NBA klubi šobrīd pārcieš paģiras pēc 2016. gada vasaras lielajām dzīrēm, kurās līgas jaunais televīzijas līgums ļāva komandām tērēties uz nebēdu, ievērojami augot NBA algu griestiem. ESPN autori Braiens Vindhorsts (Brian Windhorst) un Bobijs Markss (Bobby Marks) paredz, ka šovasar tikai septiņām komandām būs vērā ņemama vieta līgumiem zem algu griestiem.

Atlantas “Hawks” ar Maiku Budenholzeru (Mike Budenholzer, bijušais “Spurs” trenera asistents) priekšgalā izskatās kā ticamākie Bertāna kārotāji no šīm komandām. Pirms diviem gadiem gan veselas 25 komandas bija vairāk nekā 10 miljonus zem šiem griestiem. Trīspunktniekus metošais, bet nestabilais Portlendas “Trail Blazers” centrs Maijerss Lenards (Meyers Leonard), kuru kaut cik varam pielīdzināt latviešu censonim, šobrīd esošajā finansiālā vidē nebūtu saņēmis 41 miljonu dolāru uz četriem gadiem.

Pie tam Bertānam vasaru provizoriski vajadzētu sagaidīt kā ierobežoti brīvajam aģentam, kas viņa situāciju sarežģī. Šobrīd [pastāv iespēja, ka pēc šo rindu rakstīšanas “Spurs” vēl veiks kādus darījumus – aut.] var prognozēt, ka “Spurs” vasarā dosies nepilnus 16 miljonus zem NBA algu griestiem. Pat, ja Sanantonio klubs vēlētos atbrīvot maksimāli daudz brīvo vietu kādai lielajai zivij, tad atteikšanās no tiesībām uz Bertānu (un viņa padarīšana par neierobežoti brīvo aģentu) klubam dotu mazāk nekā papildus miljonu saviem tēriņiem [“Spurs” atbrīvotos no viņa “kvalifikācijas piedāvājuma” (qualifying offer), bet arī aizpildītu šo vietu ar 831 tūkstošiem iekš “sastāva izmaksām” (roster charges) – aut.]. Respektīvi, šāds gājiens komandas jau tā mazās cerības uz kādas zvaigznes pievilināšanu ievērojami nemainītu.

Šai sakarībai ir nozīme, jo šī gada neelastīgais tirgus ievērojami iespaido tieši ierobežoti brīvos aģentus. Respektīvi, būs mazāk komandas, kuras ir gatavas izteikt viņiem piedāvājumus un tādējādi zaudēt divas dienas, gaidot, vai spēlētāja iepriekšējā īpašniece ir gatava viņu paturēt par šiem pašiem nosacījumiem. Paši spēlētāju aģenti zaudē iespējas spekulēt, biedējot bijušo komandu ar interesi no citām vienībām. Noteikti būs klubi, kuri saviem ierobežoti brīvajiem aģentiem uzspiedīs ne tos labākos nosacījumos, norādot, ka sagaidīt piedāvājumu no citas komandas ir relatīvi maza iespēja. Šāds brīvais aģents var patiesi tikt iedzīts sev finansiāli ne tik izdevīgā situācijā.

Ja atskatāmies uz pagājušo vasaru, tad Bertānam pielīdzināmi varētu būt Maiks Muskala (Mike Muscala), kurš saņēma 10 miljonus uz nākamajiem diviem gadiem (ar iespēju šovasar atteikties no otrās sezonas), un Jonass Jerebko, kurš piekrita 8,2 miljoniem šajā pašā laika posmā (viņa līguma otrais gads gan nav garantēts). Pat, ja kāds cits klubs vēlētos Bertānam maksāt vairāk, tad tas kontrakta pirmajā gadā nevarētu pārsniegt $8,826,300, kas atbilst “non-taxpayer mid-level exception” tipa līgumam [lielākā summa, ko noteiktos gadījumos spēlētājam var izteikt komanda virs algu griestiem – aut.]

Šāds Gilberta Arenasa vārdā nosaukts noteikums ir ieviests, lai pasargātu komandas (kā šajā situācijā Sanantonio), kuras, esot virs algu griestiem, varētu bez ierunām zaudēt kādu no saviem spēlētājiem. Vērtējot tirgu un minētos līdzīgos piemērus, māc gan šaubas, ka kāda komanda iztērētu visu savu “mid-level exception” tieši Dāvim Bertānam.

Sanantonio klubam šī būs pietiekami sarežģīta vasara darījumos iekš specifiskajiem NBA noteikumiem. Klubam gan būs jāveic sentimentāli lēmumi saistībā ar dzīvo leģendu Toniju Pārkeru, gan objektīvi jānovērtē dažādu šķiru spēlētāju vērtība, sākot ar stabilām vērtībām kā Deniju Grīnu (Danny Green) un beidzot ar jaunajiem Dāvi Bertānu un Brinu Forbsu (Bryn Forbes). Prognozēt, kādā secībā šie soļi tiks veikti, ir grūti. Darbību secība arī iespaidos to, kādas opcijas Teksasas klubs varēs/vēlēsies piedāvāt mūsu pašu Bertānam un kā viņi skatītos uz līgumu, ko Bertāns varētu parakstīt ar citu komandu.

Bertānu zaudējot, “Spurs” tieši pietrūktu viņa tipa garais spēlētājs. Tomēr saglabāt esošo sastāvu klubam būs nereālistiski un no kāda spēlētāja viņiem nāksies atvadīties. Pašam latvietim nonākšana kādā vājākā komandā, iespējams, nozīmētu lielāku iespēju izplest spārnus. Pagaidām gan NBA mērogiem viduvējās spējas atlēkušo bumbu vākšanā, gan sava metiena izveidošanā (šogad trāpīti 7 no 33 metieniem lēcienā pēc dribla) kādam varētu likt šaubīties par tālāku Bertāna potenciālu.

Nenonākot ārpus Sanantonio, savus spēju griestus, iespējams, arī nesanāks pārbaudīt. Vai tas pašam Bertānam ir svarīgākais? Nāks vasara un redzēsim.