Šovakar plkst. 20:20 Latvijas hokeja izlase uzsāks pasaules čempionātu ar spēli pret Kanādu. Abu komandu savstarpējā vēsture ir diezgan liela, un arī mači sanākuši dažādi. Pirms čempionāta atklāšanas mača “Sportazinas.com” piedāvā atcerēties dažus no mačiem pret Kanādu, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši daudzu līdzjutēju atmiņās.
Pirms diviem gadiem skatītāji pie televīzijas ekrāniem ieraudzīja īsto brīnumu, jo līdz pat finālsvilpei tas šķita kaut kas nereāls – Latvijai bija divu vārtu pārsvars pret Kanādu, un tas netika izlaists. Otrā perioda izskaņā Miks Indrašis realizēja vairākumu, trešajā trešdaļā Oskars Batņa dubultoja pārsvaru, Matīss Kivlenieks “stāvēja uz galvas” un atvairīja visus 38 metienus, Boba Hārtlija vadītajai vienībai svinot uzvaru ar 2:0.
“Uzvarēt Kanādu – manu dzimto valsti – nekad nav bijis īpaši svarīgi. Esmu Latvijas izlases galvenais treneris un koncentrējos darbam ar šo grupu. Priecājos, ka izdevās izcīnīt uzvaru,” pēc spēles teica Hārtlijs, tādējādi noraidot, ka viņam pret Kanādu būtu kāda īpašāka motivācija. “Pirmā spēle uzvarēta, bet sešas vēl priekšā. Esam labi iesākuši – tāpat arī jāturpina,” uzsvēra kanādietis.
Tie gan toreiz palika tikai vārdi – sniegums bija diezgan blāvs, un savā grupā Latvija ierindojās sestajā pozīcijā, pēcspēles metienos zaudējot gan Norvēģijai, gan Kazahstānai. Līdzjutēju cerībām par ceturtdaļfinālu nebija lemts piepildīties, tikpat kā Covid-19 ierobežojumu dēļ nebija lemts piepildīt “Arēnas Rīga” tribīnes ar skatītājiem. Tas gan neatceļ faktu, ka šī spēle noteikti uz ilgiem laikiem ierakstīta Latvijas hokeja vēsturē. Savukārt Kanāda tajā turnīrā kļuva par čempioni.
Vai jūs kādreiz redzējāt, lai profesionālajā līmenī vienā spēlē tiktu gūti deviņi (!) vārti vairākumā. Ko šādu sanācis redzēt vismaz 8389 skatītāju “Arēnā Rīga” 2006. gadā, kad Latvija pasaules čempionāta spēlē piedzīvoja zaudējumu ar 0:11. Jau pēc pirmā perioda rezultāts bija 0:4, Latvijas hokejistiem noraidīto spēlētāju soliņu apmeklējot ar apskaužamu regularitāti. Jau 16. minūtē Sergeju Naumovu nomainīja Mārtiņš Raitums, kurš nebija glābējs, bet tajā vakarā glābējs nebūtu neviens.
Līdzjutēju pacietības mērs bija pilns pēc Jura Štāla noraidījuma 19. minūtē, kad laukumā lidoja monētas, šķiltavas un pat apavi. Komandas tika aizvestas uz ģērbtuvēm, laukums tika satīrīts un spēle turpinājās. Taču trešajā periodā pie rezultāta 0:8 situācija atkārtojās un šoreiz pie skatītājiem bija jāvēršas Jānim Spruktam. “Es saprotu, ka tiesnesis pieļāvis kļūdas, bet ļaujiet mums nospēlēt maču līdz galam,” līdzjutējus aicināja uzbrucējs.
Spēle arī tika aizvadīta līdz galam, amerikāņu tiesnesim Rikam Lūkeram kļūstot par Latvijas fanu niknāko ienaidnieku. Astoņus gadus vēlāk viņu no šī troņa gan nogāza čehs Antonins Jeržābeks, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai savs ceļš līdz pasaules hokeja elitei bija jāsāk no tā brīža paša zemākā punkta – C divīzijas. Savukārt 1996. gadā Nīderlandē Latvijas komanda Leonīda Beresņeva vadībā izcīnīja ceļazīmi uz elites divīziju un, lai arī dažas reizes izlase bija tuvu izkrišanai, tomēr jau vairāk nekā 20 gadus turpina spēlēt ar labākajiem, hokeja augstākajā sabiedrībā debitējot 1997. gadā.
Izskatās, ka tobrīd neviens īsti nesaprata, kas tā ir par komandu, un ko no tās var sagaidīt. Pēc zaudējumiem ASV un Itālijai ar 4:5, sekoja viena no lielākajām sensācijām tajā turnīrā – neizšķirts pret Kanādu. Vēl jo vairāk – pēc diviem periodiem Latvijai bija pārsvars 3:1. Divus vārtus guva Aleksandrs Kerčs, kura vārds pēdējās dienās diemžēl tiek cilāts citā kontekstā, savukārt trešo golu iemeta Sergejs Čudinovs, no, uzmanību, Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa piespēlēm.
Tajos laikos PČ piedalījās vien 12 komandas, no kurām otrajā posmā iekļuva vien sešas, savā starpā izspēlējot tos, kuri piedalīsies finālā un cīņā par trešo vietu. Latvijai iekļūt sešiniekā neizdevās, toties komanda finišēja septītajā pozīcijā. Neko labāku par šo nākamo gadu laikā nav izdevies paveikt.
Runājot par Latvijas un Kanādas attiecībām, būtu noziegums nepieminēt šo maču. Lai arī man ļoti nepatīk uzslavas vārdi pēc skaistiem zaudējumiem, un izskatās, ka arī Latvijas hokejs pamazām tiek vaļā no šīs slimības, šī spēle tiešām ir īpaša. Šogad izlases sastāvā no 2014. gada olimpiskās komandas ir vien četri spēlētāji – Kristers Gudļevskis, Ralfs Freibergs, Ronalds Ķēniņš un Miks Indrašis, savukārt viens no tā mača varoņiem Lauris Dārziņš hokejista formu nomainījis pret trenera uzvalku.
Kad Soču olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā Latvija 14. minūtē ielaida vārtus pret Kanādu, šķita, ka viss notiks, kā parasti. Tomēr jau pēc divām minūtēm Dārziņš atbildēja ar vienu no skaistākajiem vārtu guvumiem savā karjerā, izlīdzinot rezultātu – 1:1. Tas tāds palika līdz pat trešajai trešdaļai, lielā mērā pateicoties Gudļevska veiksmīgajai darbībai vārtos.
Vienā momentā arī viņš bija bezspēcīgs un Šī Vēbers izrāva uzvaru Kanādas komandai. Gudļevskis tajā mačā atvairīja 55 metienus, tomēr toreiz arī ar to izrādījās par maz un pusfinālā iesoļoja kanādieši, kuri vēlāk arī kļuva par čempioniem.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu