13 punkti līdz “play-off” zonai, riepas un dusmīgs treneris – ar ko “Dinamo” sagaida decembra pauzi

Pēdējās mājas sērijas laikā Rīgas “Dinamo” bija visas iespējas, lai pamestu pēdējo vietu Rietumu konferencē. Zaudējumi pret Habarovskas “Amur”, Ņižņijnovgorodas “Torpedo” un, it īpaši, Maskavas apgabala “Vityaz” liedza to izdarīt, un decembra pauzi rīdzinieki sagaida tur, kur pēdējo sezonu laikā jau esam pieraduši redzēt komandu. Ņemot vērā to, ka februārī norisināsies olimpiskās spēles, KHL komandas jau aizvadījušas vairāk kā 60% no mačiem. Lai izglābtu situāciju un vismaz pacīnītos par “play-off”, Rīgas klubam palikuši 18 mači. Nevarētu teikt, ka uzdevums ir neizpildāms, bet tas ir ļoti grūts. Pieļauju, ka visi jautājumi varētu tikt noņemti jau gadumijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, šoreiz “Dinamo” ir stabilitāte. Covid-19 vairs netraucē komandai, nav jāsēž karantīnā, jāsamierinās ar tehniskiem zaudējumiem un jāparaksta ne pārāk laba līmeņa vārtsargs vienkārši lai būtu kāds, kurš var ķert ripas. Vispār sezonas sākums, ja neskaita dažas sagrāves, bija labs. Sergejs Zubovs it kā atrada veidu, kā no šī hokejistu kolektīva izspiest maksimumu. Atcerēsimies, ka oktobra vidū tika svinēas trīs uzvaras pēc kārtas, kurām sekoja zaudējums pēcspēles metienu sērijā pret vienu no līgas grandiem – Magņitogorskas “Metallurg”. Līdzjutēju optimisms pamazām vairojās, bet tad pienāca 20. oktobris…

Kuļibaba negatavs, Krikunovs atgriežas no atvaļinājuma

“Rīgas “Dinamo” neturpinās sadarbību ar Sergeju Zubovu, kurš komandu pametis ģimenes apstākļu dēļ,” – šāds paziņojums parādījās komandas lapā nākamajā dienā pēc mača pret magņitku. Teikt, ka visi ir pārsteigti, nozīmētu neteikt neko. Šāds trenera lēmums izrādījās pārsteigums arī kluba vadībai, jo iepriekš nekas neliecināja par to, ka Zubovs varētu doties atpakaļ.

“Tagad komandu vadīs Kuļibaba, bet tālāk mēs skatīsimies. Pašlaik mēs nemeklējam jaunu treneri,” teica “Dinamo” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis. Šīs organizācijas lēmumi vairs nevienu nepārsteidz, un sameklēt loģiku tajos ne vienmēr izdodas. Tas nav pārmetums paša Kuļibabas virzienā – būtu muļķīgi atteikties, kad tev piedāvā vadīt KHL komandu. Bet vadībai gan vajadzētu padomāt, pirms nozīmēt cilvēku, kurš iepriekš strādājis “Optibet” hokeja līgā (OHL) un Jaunatnes hokeja līgā (MHL), kā arī pusotru mēnesi pavadījis kā asistents. Labāk nekļuva, un nedaudz vēlāk Savicka atzina, ka Kuļibaba tomēr izrādījās negatavs šim līmenim. Tiešām? Kāds pārsteigums.

Kad rezultāti vairs vispār nepriecēja, kļuva skaidrs, ka jāmeklē glābējs. Izvēle nebija liela, kā rezultātā līgumu parakstīja 71 gadu vecais Krikunovs. Atšķirībā no Vladimira Jurzinova, pieredzējušais speciālists bija gatavs nostrādāt līdz sezonas beigām un tad skatīties, vai ir vērts turpināt sadarbību. Bažas rādīja liels ārzemnieku skaits, jo trenerim ar leģionāriem allaž bijušas īpašas attiecības. Krikunovs spēja nedaudz sakārtot aizsardzību, kā arī komanda kļuvusi agresīvāka uzbrukumā. Vecā problēma gan nekur nav pazudusi – nespēja gūt vārtus.

Pats treneris uzskata, ka iemesls slēpjas vājā fiziskajā sagatavotībā. “Tā ir mana vaina, ka es atnācu un uzreiz sāku spēlēt hokeju, lai gan vajadzētu lielāku uzmanību veltīt tieši fizikai,” atzina speciālists, kurš gan decembra sākumā uzsvēra, ka priekšā ir piecas spēles ik pēc dienas, un treniņiem laika nebūs. Savukārt decembra pauzē spēlētājus gaida smags darbs, jo “ar atpūtu nekas labs nesanāks”. Riepas jau ir atvestas, un uz izlasi izsauktie “Dinamo” hokejisti var izelpot, ka sezonas vidū nebūs jāpiedalās vingrinājumos ar tām.

Trīs “Dinamo” treneru salīdzinājums sezonas gaitā

Vārtsargu problēma – tās nav un tā ir

Atceramies, ka pagājušajā sezonā “Dinamo” vārtus ar dažādām (pārsvarā ne pārāk labām) sekmēm sargāja astoņi ripu ķērāji. Šī sezona, protams, izskatās krietni labāk. Pie punktiem un uzvarām bieži vien izdevās tikt pateicoties pārliecinošam sniegumam Johana Matsona izpildījumā. Īpaši spilgti viņa spēle izskatījās uz Mateja Mahovska fona, kurš bija nokļuvis nepareizajā laikā un nepareizajā vietā.

Septembra uzvarās pret “Barys”, “Torpedo” un “Sochi” ir liels Matsona nopelns, kurš ar savu pārliecību iedrošināja laukuma spēlētājus neuztraukties par to, kas notiek pie rīdzinieku vārtiem. Kad vārtsargs spēlē droši, pārējie hokejisti uzbrukumā var atļauties vairāk, jo nav visu laiku jādomā par to, lai ātri skrietu atpakaļ, jo vārtsargs nepavilks.

Novembrī notika izlašu pauze, pēc kuras Matsona sniegums piedzīvoja kritumu. Vārtsargs vairs neizskatījās pēc pārliecinošā pirmā numura un sāka pieļaut rezultatīvas kļūdas. It kā turpināja glābt, bet tad varēja ielaist trīs ripas divu minūšu laikā, kā tas notika pret Omskas “Avangard”. Iespējams, par iemeslu kļuva Jūliusa Hudačeka piesaistīšana, iespējams, Matsona motivācija kļuva mazāka, jo viņu neiekļāva Zviedrijas izlases sastāvā, iespējams, ir arī kāds cits iemesls, par kuru mēs nezinām.

Tomēr tagad Matsona likšana vārtos vairs nenozīmē to, ka vismaz būs garantēta cīņa līdz pat pēdējām minūtēm. Viņa kolēģis Hudačeks arī nav pieskaitāms pie KHL grandiem. Jāsaprot, ka “Dinamo” vārtos nevis vienkārši jāspēlē savā līmenī, bet jālec augstāk par savām spējām, jo tikai šādi var tikt pie panākumiem. Hudačeks ķer to, kas viņam jāķer, bet noteikti neglābj situācijās, kad tas prasītos. Kā teica Krikunovs pēc spēles pret “Vityaz”, it kā nospēlēja labi, bet trīs ripas no 13 metieniem jebkurā gadījumā ir par daudz. No citas puses, kādas var būt pretenzijas pret vārtsargiem, kad komanda iemet vienus vai divus vārtus? Visi to it kā saprot, bet mainīt situāciju pagaidām neizdodas.

Juhana Matsona un Juliusa Hudačeka salīdzinājums

Krikunovs līdz galam nesaprot, ar kādiem hokejistiem viņš strādā

To pašu sezonas sākumā rakstīju arī par Zubovu, un sākotnēji krievu speciālists tiešām mēģināja kaut ko sarežģīt. Vēlāk viņš saprata, ka resursi ir visai ierobežoti, un spēja tos izmantot pēc maksimuma. Grūti spriest, kā sezona attīstītos turpinājumā, bet pagaidām Zubovs noteikti uzskatāms par vienu no “Dinamo” pēdējo laiku labākajiem treneriem, kurš nemēģināja pielāgot hokejistus savām prasībām, bet pats mainīja taktiku, ņemot vērā viņa rīcībā esošos hokejistus – ne katrs tā prot.

Krikunovs zināms kā visai konservatīvs, pat “old school” treneris, it īpaši tas attiecas uz fizisko sagatavotību. Bet vērojot komandas sastāvu un spēli rodas iespaids, ka pats treneris vēl līdz galam nav iepazinis visus hokejistus. Pats viņš preses konferencē norāda, ka jau saprot, kas ir kas, tajā pašā laikā “Vityaz” treneris Jurijs Babenko stāsta, ka rītā pirms spēles viņam bija saruna ar Krikunovu, kuras laikā treneris atklāja, ka viņš turpina iepazīties ar komandu.

Speciālista iepriekšējā darba vieta bija Maskavas “Dynamo” – komanda ar krietni lielākiem resursiem, ar Vadimu Šipačovu un Dmitriju Jaškinu uzbrumuka smailē. “Mums Dārziņš ir labākais uzbrucējs. Ja jaunie arī turpmāk demonstrēs tādu sniegumu, tad Dārziņam būs jāspēlē līdz 50 gadiem,” – lai arī medijos izplatījās LETAS tulkojums par uzbrucējiem kopumā, Krikunova teiktais bija veltīts tieši jaunajiem hokejistiem. Nākamajā teikumā treneris uzslavē Švanenbergu, pēc kura iesaistīšanas trešajā maiņā tā sāka spēlēt labāk. Un tad nākamajā spēlē treneris pēkšņi uzslavē maiņu Švanenbergs – Skvorcovs – Buncis. “Jaunie iesita golu aiz svaiguma, jo ilgi nespēlēja,” skaidrs, ka vienīgo vārtu mačā pret “Torpedo” autors ir labā formā, bet vai treneris tiešām nezina, ka Skvorcovam ir jau 31 gads?

Pats treneris atzīst, ka viņš “Dinamo” mačiem nesekoja, un komandā viņam ir kā balta lapa, līdz ar ko pirmajās dienās liela nozīme bija palīgiem. Tagad Krikunovs ir iejuties, un var redzēt, ka spēle tiešām mainījusies – aizsardzība kļuvusi sakārtotāka, uzbrukums – agresīvāks. Hokeja veterāns uzskata, ka galvenā problēma ir fiziskā sagatavotība, un tam daļēji varētu arī piekrist. Bet vai ar riepu vilkšanu pietiks, lai uzbrucēji varētu trāpīt tukšos vārtos no diviem metriem? Un, ja notiks brīnums un komanda iekļūs izslēgšanas turnīrā, kādā fiziskā stāvoklī tā sagaidīs mačus, kuros būs nepieciešams svaigums? Par to ir daudz jautājumu.

Pieļauju, ka “Dinamo” varētu pacelties no pēdējās vietas Rietumos, jo arī “Vityaz” ir milzīgi daudz problēmu. Bet pirms diviem mēnešiem prognozes būtu krietni optimistiskākas nekā tagad. Preses konferencē pēc mača pret “Torpedo” Krikunovs bija dusmīgs – gan uz sevi, gan uz spēlētājiem. Cerams, ka šīs dusmas vainagosies arī ar rezultāta uzlabojumu, nevis paliks tikai verbālo pārmetumu līmenī.

Foto: Raimonds Volonts / Rīgas “Dinamo”