24 parādu sankcijas, spēlēšana pie “vergu īpašnieka” – kur nonācis Jānis Strēlnieks?

No karjeras pēdējām deviņām sezonām astoņas pavadījis Eiropas basketbola klubu augstākajā līmenī jeb ULEB Eirolīgā, šovasar Latvijas izlases basketbolists un viens no valsts pēdējo gadu izcilākajiem spēlētājiem Jānis Strēlnieks mainīja klubu un pārcēlās uz Grieķijas galvaspilsētu Atēnām.

Vienā no Eiropas basketbola centrālajiem punktiem viņš pārstāvēs dzelteni melnās AEK komandas krāsas, kas ikdienā spēlē Grieķijas čempionātā, kā arī piedalās FIBA Basketbola Čempionu līgā. Allaž ambiciozais grieķu klubs pēc samērā neveiksmīgas pērnās sezonas centīsies atgriezties uz Vecā kontinenta basketbola skatuves. Leģendārā vienība nevar lepoties ar rožainu pagātni, savus smagākos gadus piedzīvojot tieši pēdējās sezonās. Tad nu ir jautājums – kur Strēlnieks ir nonācis? 

Oficiāli: Strēlnieks karjeru turpinās Grieķijas klubā

Grieķijas basketbols izlašu un klubu līmenī piedzīvo diez gan atšķirīgus laikus. Ja valstsvienība ar Janni Adetokunbo ir viens no Eiropas un pasaules grandiem (šogad “EuroBasket 2022” tas tomēr neattaisnojās), tad klubu līmenī situācija nav tik pozitīva. Lai gan visiem labi zināmais Pirejas “Olympiacos” šogad iekļuva Eirolīgas “Final Four”, bez kontinenta tituliem gan Pirejas vienība, gan viņu niknākā sāncense Atēnu “Panathinaikos” ir palikušas kopš 2012./2013. gada sezonas. Problēmas pēdējos gados piemeklējušas abus klubus – “Olympiacos” pēc konflikta ar Grieķijas basketbola federāciju 2019. gadā tika nosūtīta uz valsts pēc spēka otro līgu, kamēr Atēnu komanda saskārusies gan ar problēmām gan sniegumā (trīs sezonas bez Eirolīgas “play-off”), gan vienības iekšienē – īpašnieks 2020. gadā draudēja pārdot komandu un no amata šogad skandalozi tika atlaisti komandas galvenais treneris, tehniskais direktors, prezidents un ģenerālmenedžeris, kluba leģenda Dimitris Diamantidis. 

Regulāras sastāvu un personāla maiņas, treneru atlaišana – problēmas dienvidu valstu basketbola komandās nevienam nav svešas, taču kā spilgtāko piemēru jāmin neizmaksātas algas. Vienojoties par kontraktu Turcijā, Grieķijā vai kādā citā valstī, kā riska faktors jāņem vērā tas, ka algu kādā konkrētā laika periodā var vienkārši nesaņemt. Tam arī ir pierādījums. Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) mājaslapā ir atrodama informācija par jau veiktajām sankcijām pret klubiem, par kuriem spēlētāji, aģenti, treneri un citi pārstāvji bija vērsušies Basketbola arbitrāžas tiesā (BAT), parasti to veicot neizmaksātu algu gadījumā, kā arī joprojām aktīvajiem aizliegumiem komandām veikt darījumus. BAT datu bāze to lieliski apliecina – aizliegumu veikt basketbolistu pārējas pašlaik ir izvirzītas pret 22 Turcijas, deviņiem Grieķijas un tikpat daudz Itālijas klubiem. Kā tuvākās “sekotājas” var minēt Krievijas (sešas) un Spānijas (piecas) komandas. 

Interesanti, ka šie aizliegumi pārsvarā ir spēkā pret vienībām, kas basketbolā jau ir pārstājušas funkcionēt (Maskavas apgabala “Khimki”, Turcijas “Trabzonspor” u.c.) vai finansiālo problēmu dēļ spēlē valsts zemākajās līgās (piemēram, Kristapa Valtera kādreiz pārstāvētais Grieķijas klubs “Panionios”). Tāpat BAT datu bāzē var redzēt, cik daudz aktīvo sankciju sakarā ar spēlētāju izvirzītājām sūdzībām joprojām ir spēkā. Visas FIBA organizācijas ietvaros vairāk par četriem pārkāpumiem ir trīs klubiem. Pirmais ir jau minētais “Trabzonpor”, kas ir viens no labākajiem Turcijas futbola klubiem, taču 2019. gadā finansiālu problēmu dēļ pārtrauca savu darbību basketbola departamentā. Pamešanas brīdī tam spēkā bija 14 piespriestas FIBA sankcijas. Otrais ir Izraēlas sieviešu basketbola klubs “Elitzur” ar piecām sankcijām. Un tad jāatgriežas pie raksta pētāmā “objekta” – AEK. Jautājums, uz kuru jāmēģina atrast atbilde – kā klubs ar (!!!) 24 ierosinātam lietām par parādiem ir spējīgs pastāvēt un piesaistīt spēlētājus?

Basketbola arbitrāžas tiesas (BAT) ierosināto lietu skaits | Foto: ekrānšāviņš

Atēnu klubs var lepoties ar dziļu vēsturi. Komanda dibināta 1926. gadā un bijusi viena no atpazīstamākajām un veiksmīgākajām dienvidu valsts komandām gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. 1968. gadā AEK kā pirmā komanda no Grieķijas iekļuva FIBA Eiropas jeb Saportas kausa finālā un tajā arī triumfēja. Tāpat Atēnu kluba kontā ir 8 valsts čempiontituli, pieci Grieķijas kausi, un nesenākā vēsturē, 2018. gadā izcīnīts FIBA Basketbola Čempionu līgas tituls, kamēr gadu vēlāk iegūta FIBA Starpkontentiālā kausa trofeja. Arī 2019./2020. gada Čempionu līgas sezonā AEK iekļuva finālā. Skatoties uz šādu informāciju, liekas, ka viss ir kārtībā, taču “plaisas” komandas iekšienē jau bijušas vairākkārt.

Kā pirmo krīzes punktu var minēt 2006. gadu, kad tā brīža īpašnieku grupa nolēma samazināt piešķirto līdzekļu apmēru klubam. Finansiālā situācija pasliktinājās, tāpat tika negatīvi ietekmēts komandas sniegums – AEK katru gadu krita pa kontinenta turnīru pakāpieniem uz leju, galu galā paliekot bez Eirokausiem. Kulminācijas punkts tika sasniegts 2011. gada pavasarī, kad leģendārā komanda izkrita uz Grieķijas A2 jeb pēc spēka otro līgu. Un papildus tam klubam draudēja pilnīga izjukšana lielo finansiālo problēmu dēļ. Pateicoties jaunai kluba administrācijai, AEK tika glābts un tā paša gada septembrī saņēma atļauju spēlēt A2 čempionātā. Kluba vadība nolēma nākamos gadus darboties kā amatieru klubs, taču pēc trīs sezonām Grieķijas “pagrīdē” Atēnu vienība 2014. gadā izcīnīja ceļazīmi uz augstāko līgu. 

Viss gan nebija tik vienkārši un gludi – lai varētu atgriezties valsts spēcīgākajā čempionātā, joprojām bija nepieciešams finansiāls atbalsts. Savu vārdu tad teica Makis Angelopuls – grieķu uzņēmējs, kurš iegādājās lielāko daļu no kluba akcijām (76%). Gadu vēlāk pārņēmis arī komandas prezidenta amatu, AEK pamazām sāka kāpt atpakaļ tur, kur bija pirms krīzes. Pēc piektās vietas atgriešanās 2014./2015. gada sezonā Atēnu klubs divus gadus pēc kārtas izcīnīja bronzas medaļas nacionālajā čempionātā. Tajā pašā laikā klubs atgriezās Eirokausos, nospēlējot vienu sezonu ULEB Eirokausā, taču pēc tam padevās Grieķijas Basketbola federācijas (EOK) izteiktajam ultimātam (FIBA un EOK starpā tad norisinājās konflikts) un pievienojās tobrīd jaundibinātajai Čempionu līgai. AEK problēmas ar basketbola un valsts federācijām atrisinājusi, viss atkal izskatās skaisti, AEK konkurētspējības līmenis paaugstinās, taču atkal tiek mests akmens kluba dārziņā. Medijos sāk parādīties ziņas no klubā spēlējušajiem basketbolistiem. 

Karjeras laikā “VEF Rīgā” “pitstopu” veikušais basketbolists Tomass Delininkaitis, kurš AEK rindās spēlēja kluba atgriešanās sezonā augstākajā līgā, Lietuvas medijos atklāj, ka AEK lietuvietim ir parādā. Ko darīja Atēnu klubs – neskatoties uz situāciju, tas basketbolistu atkal bija mēģinājis piesaistīt. Izklausās aplami, taču šī nav bijusi kluba visdīvainākā rīcība. Ne gan par finansiālu, bet samērā “interesantu” problēmu nācās dzirdēt no kādreizēja Kristapa Porziņģa komandas biedra  Ņujorkas “Knicks” rindās Kleantonija Ērlija. Amerikānis klubam pievienojās 2017. gada septembrī, un Atēnās pabija tikai dažas dienas. Kāpēc? Jo basketbolists ar kluba ģenerālmenedžeri nevarēja vienoties par Ērlijam parocīgu ēstuvi, sakarā ar to, ka viņš ir vegāns. AEK to saskatīja kā “disciplinārpārkāpumu” un sadarbība līdz ar to tika pārtraukta, un basketbolistam bija jāmeklē jauns klubs. Tas vien apliecina, ka problēmas varbūt klubā nav bijušas tikai ar naudu, bet, visticamāk, arī ar komunikāciju.

Šie notikumi bija kā pirmie brīdinājumi pēdējos gados jau pavisam skaļajiem notikumiem. Taču AEK skaļāk spēja runāt savu sniegumu laukumā, nevis ārpus tā. Pēc īslaicīgās sāgas ar Ērliju Atēnu komanda aizvadīja lielisku sezonu, triumfējot Grieķijas kausā un izcīnot arī Basketbola Čempionu līgas titulu. Salīdzinoši veiksmīgs bija arī nākamās (2018./2019.) sezonas sākums, uzvarot FIBA Starptautiskajā kausā. Bet tad 2019. gada maijā klajā nāca FIBA paziņojums – AEK aizliegts veikt transfērus parādu dēļ. Vai nu FIBA naivums, ticība, pretimnākšana, sauc kā to gribi, bet klubs ar basketbola vadošo organizāciju vienojas, apsolot, ka visus darījumus nokārtos, kas deva Atēnu komandai brīvas rokas atkal darboties. Klubs sastāvā noturēja vienu no līderiem, kādreizējo Lietuvas spīdekli Jonu Mačuli, kā arī piesaistīja Eiropā veiksmīgu karjeru aizvadījušo Kītu Lengfordu. Izceļu šos divus spēlētājus, jo par abiem basketbolistiem tiks runāts arī nedaudz vēlāk. Bet, kārtējo sezonu pulcējot spēlētājus ar iespaidīgu “darba pieredzi”, titulētā Grieķijas komanda gan atkal nonāca zem “uguns”. 

Atēnu AEK izcīna FIBA Čempionu līgas titulu| Foto: FIBA

Starpsezonā aizgājušais amerikāņu centra spēlētājs Delrojs Džeimss publiski sociālajos tīklos kritizēja AEK, sakot, ka “klubs basketbolistu ģimenēm atņem ēdienu”, tādējādi atkal norādot uz to, ka situācija joprojām nav mainījusies un parādi joprojām ir spēkā. Šim basketbolista izteikumam seku īsti nebija un viss tika “paslaucīts zem paklāja”… Notika vēl kas interesantāks. 2019./2020. gada sezonai jau lēnām ieskrienoties, komandai novembrī pievienojās divkārtējais NBA čempions Maiami “Heat” rindās Mario Čalmerss – iespaidīgs darījums klubam, kas, pēc Delroja Džeimsa vārdiem, savus spēlētājus “tur badā”. Turpmākie notikumi “badu” savā veidā arī apliecina un tik viegli izvairīties no nopietnām sekām vairs nebija iespējams. Nedaudz vairāk kā mēnesi pēc Čalmersa parakstīšanas AEK basketbolists Vasilis Ksantopuls, kurš ironiskā kārtā šogad atgriezās klubā, komandu iesūdzēja tiesā par neizmaksātu algu vairāku mēnešu garumā, summai sasniedzot 24 tūkstošus eiro. Basketbolists tiesā uzvarēja un savu honorāru saņēma. 

Tad nāca Covid-19 pandēmijas periods, ko AEK pavisam noteikti vēlētos aizmirst. Kā jau visos sporta veidos, finansiālie zaudējumi arī Atēnu vienībai bija iespaidīgi (īpašnieks pat publiski izteicās, ka Grieķijas čempionāts, neskatoties uz vīrusa izplatīšanos, ir jāturpina), taču klubam joprojām nācās iedzīvoties finansiālos mīnusos arī cita iemesla dēļ – BAT. Jau iepriekš zaudējot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro pret bosnieti Edinu Atiču, klubs pandēmijas ievadā pret basketbolistu atkal bija nonācis tiesā un vēlreiz zaudēja, kompensācijā spēlētāju pārstāvošajai aģentūrai un pašam sportistam izmaksājot aptuveni 50 tūkstošus.  Šis nebija vienīgais tāda veida gadījums, un šeit jājūt līdzi AEK pārstāvjiem tiesā – laika periodā no marta līdz decembrim arbitrāžas procesos nācās piedalīties vairākkārt. Piecas reizes situācijas tika atrisinātas (ne par labu AEK), taču tajā pašā laikā tika uzsākti vairāki citi gadījumi, vienam no tiem esot ar Latvijas izlases pašreizējo treneri Luku Banki, kurš savulaik vadīja AEK. Izejot no tiesas zāles tēmas un tuvojoties jau pavisam nesenai vēsturei, rodas jauns jautājums un jāatceras jau izvirzītā problēma – kur ir FIBA un kā šī visa “izrāde” vispār var notikt? 

Savelkot visu kluba neseno kluba vēsturi kopā, tik tiešām liekas, ka FIBA ir vai nu pasaules naivākā organizācija, vai AEK ar savu pataloģisku melošanu tik tiešām spējusi visus pārliecināt, vai arī šajā situācijā tiešām kaut kas nav tīrs. Komandas hronoloģijas izpētē esam nonākuši līdz pagājušā gada vasarai. Un, līdzīgi kā minētajā gadījumā tieši pirms desmit gadiem, AEK atkal bija iekūlusies tik daudz sankcijās ar bijušajiem spēlētājiem, ka vienība varēja nesaņemt licenci dalībai Grieķijas čempionātā. Šeit gan laikam AEK melošanas faktors nospēlēja savu lomu – viss kārtībā, klubs paziņo, ka ar visiem kādreizējiem basketbolistiem ir vienojies. Bet realitāte nebija tik rožaina. Jau minētais Lengfords, kā arī labu karjeru Eiropā aizvadījušais Mets Lodžeskis savos sociālo tīklu kontos atklāj, ka nekāda vienošanās nemaz nav panākta. Lengfords, kurš arī ironiskā kārtā šogad atgriezās klubā, vairāku tvītu sērijā stāstīja par problēmām, par kurām jau runāts – ka klubam nevajadzētu izmantot naudu, kas nemaz nav, kā arī par slikto komunikāciju (Ērlija gadījums). 

That’s interesting and also false. I know I have no settlement agreement with AEK as of now.

— Matt Lojeski (@lojokid10) June 14, 2021

It’s more important for AEK to have the opportunity to do the right thing for the next group of foreigners that need the chance to display themselves in Europe. I encourage AEK and many other clubs like it struggling logistically to not budget using money they don’t have,

— Keith (@keith_langford) June 15, 2021

Thirdly, I recognize that the opportunity for an up and coming player to play on one of the best stages Greece has to offer is more important than my personal feelings regarding the things said about me within AEK and the poor business model that followed.

— Keith (@keith_langford) June 15, 2021

Ja spēlētāji sāk publiski runāt par problēmām, nevis tikai doties uz tiesu, vai šajai sāgai pienāca gals un klubs tika reāli sodīts? Atbilde ir nē, FIBA tik turpināja piemērot aizliegumus, kas pagājušajā vasarā sasniedza divciparu skaitli (14), kamēr AEK joprojām piesaistīja jaunus spēlētājus, un tik solīja, solīja un solīja, ka par parādiem norēķināsies. Brīnumainā veidā AEK, kurš, pēc īpašnieka vārdiem, dažos gadījumos neizmaksāja algas trīs mēnešu garumā, līdz sezonas sākumam panāca vienošanos ar visiem spēlētājiem un oktobrī bez problēmām varēja uzsākt jauno 2021./2022. gada sezonu. Gandrīz nesaņemot čempionāta licenci līdz 14 sankciju atrisināšanai un parādu nodzēšanai aptuveni četru mēnešu laikā…

Prieki gan klubam bija īsi. Dalību Grieķijas līgā AEK pērn uzsāka 3. oktobrī, un jau pēc desmit dienām atkal tika iesaistīta kārtējā BAT sankcijā, kamēr novembra sākumā šis aizliegumu skaits bija sasniedzis desmit. Mēneša laikā tieši tik daudz kādreizējie komandas pārstāvji vērsās Basketbola arbitrāžas tiesā. Paralēli šīm visām saistībām AEK aizvadīja vājāko sezonu sešu gadu laikā Čempionu līgā (izstāšanās grupu turnīrā) un piedzīvoja ko šaušalīgu – aizsaulē devās tā brīža viens no komandas līderiem, serbs Stevans Jelovacs. Cilvēciskais faktors uz kādu laiku pārējās nesaskaņas nolika malā, bet ne uz ilgu laiku. Decembrī kādreizējais komandas spēlētājs un Eiropas basketbola zvaigzne, amerikānis Tairīss Raiss sociālajos tīklos rakstīja, ka nevar sagaidīt to dienu, kad AEK viņam samaksās. Savukārt janvārī jau iepriekš minētie Lodžeskis un Mačulis beidzot devās uz BAT, kas AEK beidzot draudēja kādā citā sodā, nevis tikai draudēšanā ar pieejas atņemšanu Grieķijas līgai – punktu zaudēšana nacionālajā čempionātā. Tas arī lika AEK sasparoties un “ugunsgrēku” dzēst, izvairoties no soda, kurā gan “liesmas” klubs, iespējams, padarīja vēl lielākas. 

I wonder if Aek gon pay me or not. Been over a year and I was only there two months.

— Rese (@ReseRice4) December 22, 2021

Mačulis klubu BAT bija iesūdzējis par septiņām neizmaksātām algām 2019./2020. un 2020./2021. gada sezonās. Vienā no sezonām Mačulis bija devies prom no komandas, lai apmeklētu sava tēva bēres. AEK, uzzinot par lietuvieša pieteikumu tiesā, kā argumentu izmantoja to, ka klubs viņa došanos uz tēva bērēm bija apmaksājis un ka basketbolists tagad Atēnu komandu izmanto, lai sev tikai gūtu labumu. Tas Mačulim lika “uzsprāgt” un, iespējams, skaļākajā intervijā no visiem kādreizējiem AEK basketbolistiem viņš sarunā portālam “Gazzetta.gr” publiski atklāja informāciju par kluba iekšienē notiekošo. Vispirms Mačulis norādīja, ka sākotnēji viņš klubu tiesā nemaz nebija vēlējies iesūdzēt. Kādu iemeslu dēļ, nav zināms.

Otrkārt, kādreizējais basketbolists atklāja, ka viņa prombūtnē uz tēva bērēm AEK bija pārkāpusi abu pušu vienošanos un spēlētāju uzstājīgi bija saukusi atpakaļ agrāk nekā paredzēts. Lietuvietis tāpat pastāstīja, ka vienības īpašnieks (Angelopuls) “spēlētājus bija uztvēris kā vergus”, jo, kad klubs jau bija parādā algu četru mēnēšu apmērā, Angelopuls pēc zaudējuma Grieķijas līgas pusfinālā bija nācis uz komandas ģērbtuvēm, lai kritizētu basketbolistus. Kā Mačulis atklāja, tam basketbolisti bija pretojušies, kas, pēc Mačuļa vārdiem, īpašnieku bija šokējis. Šeit varbūt arī sāk izkristalizēties problēmas, kāpēc klubs joprojām ir bijis spējīgs pastāvēt – spēlētāji parasti klusē, klubs nepārtraukti melo, kā arī kontrolē ir īpašnieks, kuram, iespējams, neviens neko nekad neaizrāda un viņš var darboties, kā vien vēlas. Tieši pierādījumi nav, bet saliekot kopā visu iepriekš minēto spēlētāju sūdzības un tas, kā rīkojusies ir FIBA, tomēr tas ir reālistiski.  

Lai gan lietuvietis izteicās skaļi, klubs iepriekšējo sezonu pabeidza samērā mierīgi, tikai turpinot krāt BAT piespriestās sankcijas. Vasaras ievadā klubs šķīrās no vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro par sankcijām pret četriem bijušajiem basketbolistiem un atkal saskārās ar problēmām ar licencēšanu Grieķijas čempionātam. Rodas sajūta, ka šis ir kā AEK “dzīves aplis” – spēlētāju piesaistīšana, parādu atmaksāšana, sezonas aizvadīšana un tas tiek atkārtots. Šis aplis šovasar gan bija pietuvinātāks bija Latvijas basketbolam, jo jau vasaras sākumā uz Atēnām pārcēlās Latvijas čempions “VEF Rīga” rindās Aleksanders Madsens, kā arī viens no pēdējo gadu izcilākajiem Latvijas spēlētājiem Jānis Strēlnieks. Bet kā viņi to paveica, un kā to izdarīja visi iepriekšējo sezonu AEK basketbolisti?

Virs tabulas, kurā uzskaitīti visi BAT sankcionētie klubi, ar nelieliem burtiem ir rakstīts, ka spēlētāju akceptēšanai sodītajos klubos ir viens izņēmums. Tas skan šādi – gadījumā, ja FIBA ir piespriedusi sankciju klubam un tā ir spēkā, klubs var reģistrēt tikai spēlētājus, kuri licencēti ar valsts federāciju, kurā klubi atrodas (AEK gadījumā Grieķijas Basketbola federācija), kā arī, ja viņu pēdējais klubs ir bijis attiecīgajā valstī (respektīvi, Grieķija). Atslēgas vārds visā šajā noteikumā ir vārds “reģistrēt”. Būtībā piesaistīt un parakstīt klubs spēlētājus var, taču to dalību gaidāmajos čempionātos šosezon apstiprināt varēs tikai tad, kad būs nokārtotas darīšanas vai panākta izlīguma vienošanās ar visiem basketbolistiem un kādreizējiem kluba pārstāvjiem, kuri pašlaik komandu ir iesūdzējusi BAT. 

Kā piemēru futbola faniem var minēt “Barcelona”, kura arī darbojās uz šāda “ģeniāla” biznesa modeļa – paraksta spēlētājus ar kosmiskām algām, taču pēc tam meklē veidus, kā spēlētājus reģistrēt. Brīnumainā kārtā finansiālās problēmās esošais Katalonijas klubs būtībā ticis cauri sveikā, tad to pašu var teikt par AEK, jo arī grieķi izmanto to, ko morāli, protams, ir smagi pārkāpt, bet ja tev draud briesmas, tad ir vienalga. Un šī lieta ir uzticība. Gan no spēlētāju puses, kuri iepriekšējos gados AEK klubu ir glābuši un nākuši pretī, piekrītot panākt izlīguma vienošanos, lai komanda vispār varētu turpināt pastāvēt, gan no FIBA, kura AEK vadībai pakļāvusies un starpsezonā uzkrātos parādus allaž dzēsusi, ticot, ka Atēnu vienība patiešām ar parādu piedzinējiem patiešām bija panākusi kopsaucēju. Tāpēc secināt, konkrēti kurš no iepriekš minētajiem faktoriem ļauj klubam funkcionēt, nevar pateikt – tas ir vairāku iemeslu kopsavilkums. Gan naivums no vadošajām organizācijām, gan pataloģiskā melošana no AEK puses pret pilnībā visiem – atbilde ir kaut kur pa vidu. 24 ir sankciju skaits, kas AEK pašlaik ir aktuāls, un līdz sezonas sākumam jāizkliedē. Pirmais oficiālais mačs AEK paredzēts jau 8. oktobrī Grieķijas līgā. Nu vien jācer, ka Strēlnieka uzticība klubam netiks pievilta un viss ritēs tā, kā tam jānotiek. Ja ne, tad, cerams, viņš ātri sapratīs to, kur ir iekūlies.