3×3 izlases treneris Feldmanis: Nekādā gadījumā negribu kādu vainot

Latvijas 3×3 basketbola izlases galvenais treneris Raimonds Feldmanis sniedzis interviju Latvijas basketbola savienības (LBS) preses dienestam par olimpiskā turnīra rūgto pēcgaršu, pirmajiem secinājumiem un tuvāko nākotni.

Izšķirošās spēles komanda aizvadīja daudz sliktāk nekā pamatturnīru, kurā uzvarēja visās septiņās spēlēs. Kas pievīla visvairāk – taktika, psiholoģija, fiziskā kondīcija?

Lai atbildētu pilnīgi precīzi, jānoliek malā visas emocijas, ko šobrīd izdarīt vēl nevar. Skaidrs, ka cerības auga ar katru uzvarēto spēli. Visiem – gan apkārtējiem, gan arī spēlētājiem. Bet līdz ar cerībām auga arī spriedze, spiediens. Ko tas nozīmē – to pa īstam var zināt tikai tas, kam pašam ir šāda pieredze. Uz psiholoģiskā spiediena un noguruma fona parādījās kļūdas lēmumos, kādu iepriekš nebija. Apstākļos, kad jādarbojas instinktu līmenī, nostrādāja ieradums aizsardzībā palīdzēt partneriem, kas 3×3 basketbolā nav jādara. Bet nekādā gadījumā negribu kādu vainot. Neesam unikāli – pirms trim gadiem Tokijā tādā pašā situācijā bija serbi.

Ko varēja darīt citādi?

No malas var spriedelēt, ka vajadzēja atdot kādu uzvaru pamatturnīrā. Bija spēles, kurās uzvaras nāca grūti – ar amerikāņiem, arī Francijas izlasi, kur galotnē mums paveicās. Var spekulēt, ka būtu bijis labāk tajās neizglābties, bet zaudēšana ar nodomu pie laba gala parasti nenoved. Ja runājam plašāk – būtu bijis vērts treniņos vēl vairāk strādāt pie lēmumu pieņemšanas ekstremālos apstākļos, tiesa, olimpisko spēļu gaisotni ikdienā imitēt nav iespējams. Un vēl – spēļu laikā vajadzēja vēl vairāk sargāt spēlētājus no spiediena, no apkārtējās jezgas.

Finālpāru sastāvs gan vīriešu, gan sieviešu turnīrā bija neprognozēts – ko tas liecina par 3×3 basketbola attīstību?

Daudzās valstīs 3×3 basketbolā tiek ieguldīti lieli līdzekļi, tāpēc ir loģiski, ka konkurence saasinās. Nauda gan negarantē medaļas, par ko liecina, piemēram, Ķīnas izlases starts. Bet līmenis aug un, satiekoties spēkos līdzīgām komandām, taktika atkāpjas otrajā plānā. Aizvien lielāka nozīme ir mentālajam spēkam, komandas ķīmijai. Olimpiskajā turnīrā Latvijas izlase visos elementos bija ļoti augstā līmenī, citādi septiņu uzvaru nebūtu. Bet pirmdien divas komandas bija mazliet labākas.

Nauris Miezis TV intervijā teica, ka tiksimies 2028. gadā Losandželosā. Kāda izskatās nākotne?

Augusta beigās būs Eiropas čempionāts pieaugušajiem un jauniešiem, septembrī Latvijas komanda startēs U23 Pasaules kausa izcīņā. Nauris un Kārlis Lasmanis iepriekš teikuši, ka pēc olimpiskajām spēlēm pievienosies Ķīnas klubiem. Izlases apritē ir apmēram 10 spēlētāji, no kuriem izraudzīsimies kvartetu Eiropas čempionātam. Par tālākiem plāniem jātiek skaidrībā, vispirms mierīgi izanalizējot notikušo. Visiem, arī man.