Algu parādi, straujās kursa maiņas un puse no sezonas lidmašīnā – kur ir nonācis Rihards Bukarts?
Vakar oficiāli apstiprinājās tas, par ko neoficiāli runāja jau pagājušajā nedēļā – darbu Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) atradis Rihards Bukarts, kurš kļuvis par Vladivostokas “Admiral” spēlētāju. Varam būt priecīgi par jau trešo mūsējo līgā ārpus Rīgas “Dinamo” (pagājušajā sezonā bija divi Daugaviņš un Kalniņš), toties notiekošais ap latvieti parakstījušo komandu neliecina, ka šī ir laba izvēle.
Uz KHL kartes “Admiral” parādījās 2013. gadā, īsi pirms ekspluatācijā tika nodota ledus arēna Vladivostokā. Par vienu no kluba kuratoriem kļuva Krievijas hokeja leģenda Vjačeslavs Fetisovs, kura vārdā arī nosaukta komandas mājvieta ar 5 500 skatītāju vietām, kas bija minimāli pieļaujamais skaitlis KHL klubam. “Admiral” nolēma nesākt ar zemāko pakāpienu (VHL), bet uzreiz doties uz KHL, sastāvu savācot ar paplašināšanās drafta palīdzību.
Sākums tiešām bija cerīgs – trīs no četrām sezonām komanda spēja iekļūt Austrumu konferences astoņniekā, tiesa, katru reizi no cīņas izstājoties jau pirmajā kārtā. Taču jo tālāk gāja, jo sliktāka kļuva situācija klubā. Klubam pakāpeniski sāka parādīties parādi. Tie gan nebija lieli, un, ņemot vērā Krievijas hokeja specifiku, neviens tam nepievērsa īpašu uzmanību.
“Fetisov arēna” | Foto: “primamedia.ru’
Par lūzuma punktu kļuva 2017./2018. gada sezona. Parādi turpināja krāties, to apmērs precīzi nebija zināms, taču tie pārsniedza vienu miljonu eiro. Sponsori nepildīja savas saistības, cilvēki no kluba vadības zaga naudu, “Admiral” nemaksāja naudu ne tikai spēlētājiem un treneriem, bet arī viesnīcām, aviokompānijām un citiem pakalpojumu sniedzējiem, un bija gadījumi, kad uz spēli komanda devās nevis ar līgumreisu, bet ar parastu reisu kopā ar citiem cilvēkiem un ne vienmēr ērtā laikā. 2017. gada decembrī klubs uzaicināja tā saukto antikrīzes menedžeri Sergeju Sošņikovu, tad sākās visādi brīnumi – lai ieekonomētu līdzekļus, komanda atļāva aiziet vairākiem līderiem, tajā skaitā komandas kapteinim Oskaram Bārtulim, kurš karjeru turpināja Ufas “Salavat Yulaev”, bet visi aizgājēji tika nosaukti par nesvarīgiem spēlētājiem, kuru loma komandā nebija liela.
Vēl viens jauninājums attiecās uz savainotajiem spēlētājiem, kuriem bija jādodas uz arēnu un jāpavada tur laiks no 9:00 līdz 17:00 – gluži kā ofisa darbiniekiem. Loģika bija tāda, ka hokejistiem tiek maksāta alga, līdz ar ko viņiem kaut kas jādara. Kad viņi sāka par to pretoties, tad hokejistus nosauca par sliņķiem, kuri negrib strādāt. Lieki piebilst, ka tajā sezonā “Admiral” dažādos posmos vadīja četri dazādi treneri, bet 2018. gada starpsezonā tajā devās tikai tie hokejisti, kuriem vispār nebija variantu.
KHL nepalika malā – Sošņikovu diskvalificēja, bet, kamēr tika izmaksāta daļa no iepriekšējiem parādiem, tie turpināja krāties. “Admiral” faktiski grima Tālo Austrumu ūdeņos, taču komanda turpināja spēlēt KHL. Tā turpinājās līdz 2020. gada pavasarim, kad “par laimi” līgai iestājās pandēmija. 24. martā par Vladivostokas vienības galveno treneri nozīmēja Leonīdu Tambijevu, kuram tā būtu debija kā galvenajam trenerim KHL. 2. aprīlī kļuva zināms, ka klubs izlaidīs sezonu, jo tā finansēšanai paredzētie līdzekļi tiks novirzīti cīņai pret Covid-19.
Visticamāk, šī nauda gan palika dažu funkcionāru kabatās, bet šoreiz stāsts ne par to. Daudzi reģionālie klubi bijušajā PSRS ir atkarīgi no vietējās varas, bet “Admiral” gadījumā šī atkarība ir milzīga. Proti, komandas kurss ir atkarīgs no tā, kādās attiecībās ir kluba vadītāji ar Piejūras apgabala “lielajiem cilvēkiem”. Diemžēl, šī situācija nesekmē stabilu kursu vairāku gadu garumā, kā tas bija ar sezonas izlaišanu nedēļu pēc trenera iecelšanas. Arī paši vadītāji nedomā ilgtermiņā un brīžiem pieņem impulsīvus lēmumus, piemēram, atteikties no leģionāriem, kas faktiski padara komandu nekonkurētspējīgu KHL līmenī.
Oskars Bārtulis | Foto: Vladivostokas “Admiral”
KHL direktoru padomes sēdē pirms 2021./2022. gada sezonas tika pieņemts lēmums, ka “Admiral” ļaus piedalīties turnīrā tikai tad, ja līdz 31. jūlijam tiks dzēsti visi parādi. 6. augustā klubam liedza pieeju KHL kontraktu datu bāzei, jo joprojām nebija samaksāti 15 miljoni rubļu (174 tūkstoši eiro). Lai arī klubs apgalvoja, ka tā bija tehniskā kļūda, diez vai tam var ticēt, ņemot vērā KHL pretimnākšanu daudzos jautājumos. Pašlaik pieeja bāzei ir atjaunota.
Kluba sastāvā ir 29 hokejisti, no kuriem desmit ir ar pārbaudes līgumiem, tātad, divas nedēļas pirms turnīra sākuma komandas rīcība reāli ir 19 hokejisti, kuri tiek atzīti par atbilstošiem KHL prasībām. Sezonai vēl nesākoties, darbu zaudēja galvenais treneris Sergejs Vostrikovs, par kura nozīmēšanu jautājumu bija krietni vairāk jautājumu nekā par viņa atlaišanu. Augusta otrajā pusē “Admiral” vairāk izskatās pēc VHL kluba, kura vienīgais mērķis būs konkurēt ar Pekinas (Mitišču) “Kunlun Red Star” par nepalikšanu pēdējā pozīcijā Austrumu konferencē.
Visām kluba problēmām vēl pievienojiet to, ka pusi sezonas jāpavada lidmašīnā (attālums starp Maskavu un Vladivosoku ir aptuveni deviņi tūkstoši kilometru, lidmašīna to pieveic desmit stundās, vilcienam nepieciešamas sešas dienas un 14 stundas). Tāpat neoficiālā informācija liecina, ka kluba galvenais sponsors “Fesсo” apsver iespēju ar finansēšanas pārtraukšanu, bet citu naudas avotu klubam nav.
Varam tikai izteikt līdzjūtību Bukartam, un cerēt, ka viss būs labi un pesimistiskās prognozes nepiepildīsies. Tiesa, vienu plusu viņa līgumā ar “Admiral” tomēr var atrast – cik dzirdēts no daudziem cilvēkiem, tad Vladivostoka ir ļoti skaista pilsēta.
