Latvijas basketbolists Mārtiņš Laksa sarunā raidījumā “Pafbet Shootaround” atskatījies uz Latvijas izlases sneigumu “Eurobasket 2025” turnīrā.
Šovasar Laksam izlases treniņnometne noslēdzās priekšlaicīgi, kad viņš vienā no treniņiem guva nopietnu pleca traumu. Laksa oficiālos mačos Latvijas izlases rindās piedalījies 14 spēlēs, tajā skaitā divos mačos “Eurobasket 2025” kvalifikācijā. Lielajos turnīros viņš valstsvienības sastāvā nav piedalījies.
“Izlases treniņā satraumējos, saplēsu divas pleca saites,” norādīja Laksa. “Neko darīt, dzīvoju tālāk nedaudz citādākā ritmā. Treniņā spēlējām pieci pret pieci un gatavojāmies pārbaudes spēlei pret Lietuvu. Bija spēles situācija, spēlēju aizsardzībā un sedzu Dāvi [Bertānu], tad Kristaps [Porziņģis] lika bloku un kaut kā neveiksmīgi sadūrāmies. Es gāju ar plecu, spiedu cauri bloku un Kristaps lika bloku, neveiksmīgi sanāca.”
Tāpat Laksa komentēja savu traumu un netikšanu Latvijas izlases sastāvā. “Nemelošu, protams, ka gribējās būt sastāvā, gribēju cīnīties līdz galam par vietu divpadsmitniekā. Kaut kādā ziņā ticu, ka varētu tur būt, zinot kāds bija iztrūkums mazo uzbrucēju pozīcijā. Nesaku, ka būtu spēlējis 20, 25 minūtes, bet izlašu logos biju kā Rodiona “backup” un arī šeit ar iekšējo mērķi gribēju tāds būt, nākt no soliņa un palīdzēt. Ticu, ka varētu to darīt. Beigās sanāk, ka šī pozīcija vispār nebija.”
“Bija diezgan sāpīgi sākumā, kad sapratu, ka šis pasākums ies gar degunu, sevišķi mājās, Rīgā,” izteicās Laksa. “Eiropas čempionāts bija kaut kas tāds, ko gribējās vismaz dzīvē ierakstīt savā CV. Ir kā ir un tagad gatavojos sezonai citādākā veidā, kas man, visdrīzāk, sāksies aptuveni decembrī. Ja man būtu klubs, tad domāju, ka mani steidzinātu un būtu jau gatavs uz novembra sākumu, bet gribas sadziedēt plecu līdz galam.”
Vēl Laksa atskatījās uz Latvijas valstsvienības sniegumu Eiropas čempionātā. “Ticu, ka pie kaut kādu apstākļu sakritības mēs būtu sasnieguši ceturtdaļfinālu. Vislielākais zaudējums noteikti bija Rodions, manā skatījumā līdz ar to viss pajuka. Līdz pārbaudes spēlēm biju tur iekšā un gaidījām atpakaļ Rodionu, jo viņa klātbūtne tikai papildina to bildi. Ar viņa izkrišanu palika daudz grūtāk būvēt Banki sistēmu un izpildījumu. Viņš bija lielākais, kas mums pietrūka, bet pie nedaudz veiksmīgāka sniegumu tāpat mēs varētu pārspēt Lietuvu. Nav jau arī slikti, jo tāda ir realitāte. Protams, ka daudziem atbalstītājiem bija skaļi saukļi, ka mēs tūlīt cīnīsimies par medaļām un ambīcijas bija lielas. Lietuvieši arī parādīja, ka arī viņi ir līmenī un māk spēlēt basketbolu. Eiropas čempionātā nevienu nevar noniecināt, bija pietiekami daudz pārsteigumu. Uzskatu, ka nostartējām gana adekvāti, bet nevarētu teikt, ka ideāli. Tāda ir realitāte un mums nav par ko kaunēties.”
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu