“Neesmu gatavs braukt uz vietu, kas…” – Roberts Bukarts par situāciju karjerā
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Roberts Bukarts sarunā ar portālu “Sportazinas.com” komentējis pievienošanos valstsvienībai un pašreizējo situāciju karjerā.
Latvijas valstsvienība šodien aizvadīja pirmo treniņu, gatavojoties nedēļas izskaņā paredzētajam pārbaudes turnīram Vācijā. Izlases sastāvā iekļauti teju visi labākie Eiropā spēlējošie hokejisti, taču viņu vidū ir arī vecākais no brāļiem Bukartiem, kurš šobrīd ir bez kluba. Robertam šis bija pirmais treniņš izlasē pēc vairāk nekā gada pauzes – jāatgādina, ka šopavasar viņš nepiedalījās pasaules čempionātā.
“[Tas nav nekas tāds, jo] bija viens brīdis, kad mani uz izlasi vispār nesauca,” pēc pirmā treniņa sacīja Bukarts. “Foršs treniņš, forši paslidojām. Vismaz beidzot par ledu nav jāmaksā – tas ir pozitīvi! Kad darbiņa nav, tad pašam jāmaksā, neviens tavā vietā to nedarīs.”
Vai Bukartam šī nedēļa, kurā Latvijas izlase dosies uz Vāciju, jau ilgāku laiku bija apvilkta kalendārā? “Vispār nē!” norādīja uzbrucējs. “Es jau nezināju, vai mani sauks vai nesauks. Vienā brīdī ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis piezvanīja un teica, ka būs iespēja uzspēlēt.”
“Tas uzreiz iedeva skaidrību,” savu mentalitāti pēc saņemtā zvana no Kalvīša skaidroja Bukarts. “Jo citādāk tu gatavojies, ieej formā, izej no formas – tā vismaz kaut kādas trīs reizes bija. Tad [pēc izsaukuma] zināju, kam gatavoties, jo bija zināmi konkrēti datumi, kad būs kopīgi izlases treniņi. Kādā formā esmu šobrīd? Grūti pateikt. Kad pienāks spēles, tad redzēsim. Kā saka – tu vari trenēties, cik gribi, bet spēles ir spēles.”
Bukarts iepriekšējās deviņas no desmit sezonām pavadīja Čehijas ekstralīgā, kur viņš allaž laicīgi bija ticis pie līgumiem. Neskatoties uz to, ka uzbrucējs ir nonācis sev neierastā situācijā, viņš par to pārāk neuztraucas.
“Man ir 35 gadi un šobrīd līdz kaut kādam decembra sākumam neesmu gatavs braukt uz vietu, kas mani neuzrunā kaut kādās noteiktās vēlmēs. Viss ir pilnībā normāli, esmu vispār bez stresa,” norādīja 11 pasaules čempionāts dalībnieks Bukarts.
“Man bija līdzīgi pirms desmit gadiem [pirms es nonācu Čehijā pirmo reizi]. Tā vienkārši ir realitāte. Tajā pašā laikā personīgajā dzīvē bija daudzas lietas sakrājušās, ko bija iespēja atrisināt. Varēju padarboties ārpus hokeja, jo tā viss pārējais vienmēr bija palicis otrajā plānā. Šis arī dod priekšstatu, kāda varētu būt sajūta, kad hokejs beigsies, tādēļ uzskatu, ka viss ir kārtībā – pozitīvi izmantots laiks.”
Pērn Bukarts pārstāvēja Ostravas “Vitkovice” komandu, kuras rindās viņš 46 pamatturnīra spēlēs guva sešus vārtus un izdarīja deviņas rezultatīvas piespēles, bet piecās “play-off” cīņās tika pie viena gola. Lai arī Čehijas ekstralīgā nospēlētas deviņas sezonas, Bukarts nezināja, vai šīs valsts klubi par viņu izrāda interesi. “Tas jau nav jāprasa man, tas jāprasa klubu vadībām un manam aģentam. Kamēr uz galda nav konkrēts līgums, mans aģents zina, ka viņam nav man jāzvana.”
Roberts gan nav vienīgais hokejists Bukartu ģimenē, kurš šobrīd ir bez kluba. Līdzīgā situācijā ir viņa brālis Rihards, kurš arī saņēmis izsaukumu uz izlasi. “Tā ir realitāte – ja darba nav, tad ej un trenējies, gatavojies, dari kaut ko citu. Viss jau ir atkarīgs no tā, kā tu to uztver. Katra konkrētā situācija jāuztver kā iespēja kaut kam jaunam. Kā ir, tā ir – tādā situācijā šobrīd esam. Šī situācija vienkārši jāpieņem un jācenšas no tās izspiest maksimumu.”
Roberts tāpat negrasījās spriest, cik ilgi viņš gatavs gaidīt, lai atrastu darbavietu. “Gribētos jau šodien atrast. Viss ir Dieva rokās – dzīvosim, redzēsim,” pauda pieredzējušais uzbrucējs.
