Ābols neslēpj emocijas: Vilšanās… Detaļās neiedziļināšos, bet es biju gaidījis vairāk
Latvijas U20 hokeja izlases galvenais treneris Artis Ābols sarunā ar Latvijas Hokeja federāciju atskatījies uz spēli pret Zviedriju, kā arī pasaules junioru čempionātu kopumā.
Jau vēstīts, ka Latvijas U20 valstsvienība pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā ar 3:6 zaudēja Zviedrijai, turnīru noslēdzot septītajā vietā. “Ļoti slikti spēli sākām, ielaidām tikai pēc desmit nospēlētām sekundēm. Nākamajā maiņā Rūdolfs Bērzkalns bloķē metienu, ripa trāpīja pa cimdu. Domājām, ka varēs turpināt, bet, iespējams, ir [rokas] lūzums – pazaudējām arī viņu,” atklāja Ābols.
“Atkal vairākums strādāja, tajā guvām vārtus, bet, ja vispār tā konkrēti par šo spēli, tad tā ir vilšanās… Es biju gaidījis vairāk. Vilšanās man ir pašam sevī. Detaļās neiedziļināšos, bet es nebiju iedomājies, ka sagatavošanās periodā “saplīsīs” tas, kas tur “saplīsa”,” stāstīja treneris.
Latvijas juniori ar Zviedriju pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā tikās jau trešo reizi. “2022. gadā bija 1:2, tur mēs reāli bijām tuvu, tur bija cita komanda. Pērn bija 2:3, atspēlējoties no 0:2 – rezultātā it kā bijām tuvu, bet trešajā periodā zviedri mums neko neiedeva un tur nevarējām “iegrauzties”. Šeit rezultāts bija 3:6… Šī tomēr nav pieaugušo izlase, spēlētāju mainība ir gana liela,” norādīja Ābols.
“Es tev varētu raudāt ilgi un dikti, ka mums pietrūkst meistarības, ātruma, tā un tā, bet šī ir cita komanda [salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem] – tā nebija tik spējīga. Lai arī vienā spēlē parādījām, ka varam ar Kanādu cīnīties, bet pēc tam bija citas problēmas… Ģērbtuvē to visu pateicu, bet nedomāju, ka tas būtu jāsaka plašākai sabiedrībai.”
Ābols tāpat rezumēja čempionātu kopumā. “Izdarījām to, kas bija jāizdara – un vēl mazliet. Tajā pašā laikā ej un to “mazliet” izdari! Mēs paņēmām punktu no Kanādas, un tas punkts mums dos atkārtoti labāko rezultātu – septīto vietu -, ja slovāki zaudēs Kanādai (kas arī notika – aut.). Bet galvenais pēc šī turnīra ir tas, ka mēs nevaram samierināties ar mazumiņu. Mums vajag to iepotēt, iepotēt, iepotēt – es varbūt nespēlēju tādā līgā, esmu lēnāks un mazāk meistarīgs, bet es gribu vairāk. Ja mēs negribēsim vairāk, tad mēs arī nebūsim nekas vairāk.”
“To arī esmu teicis pēc iepriekšējiem čempionātiem – mūsu fiziskā sagatavotība…,” vēl vienu problēmu izcēla Ābols. “Tur liela daļa atbildība gulstas uz pašu spēlētāju pleciem. Augustā mēs viņus savācām un principā netrenējām – mēs reāli skatījāmies, kas mums ir, un cenšamies viņiem iedot informāciju par to, kādu stila hokeju sagaidām. Novembrī tā ir pārbaude eiropiešiem, varbūt kāds iepriekš bija traumēts vai nevarēja atbraukt, un tagad atbraucam šeit [uz čempionātu] tā – kas ir, tas ir.”
“Ja viņi grib būt pro un spēlēt tajās līgās, kur mūsējie [vadošie latviešu hokejisti] spēlē – kuri pat nespēlē pašās spēcīgākajās līgās -, tad viņiem ir jādomā par fizisko sagatavotību. Tas ir viņu pleciem. Ja tajā komandā nav fiziskās sagatavotības treneris, tad jums noteikti ir treneris Latvijā, kuram var zvanīt un prasīt, ka vajag! Varējām redzēt, ka šeit mēs, maigi sakot, nebijām spēcīgi…”
“Mums bija labs vairākums un mazākums. Paldies maniem kolēģiem, gribu ar viņiem turpināt strādāt – es viņiem uzticos. Es zinu, ka viņi strādā profesionāli. Paldies stafam, mums ģērbtuve ir NHL līmenī. Bet ir jātiecas sasniegt vairāk,” noslēdza Ābols.
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
