Andris Treimanis par futbola tiesāšanas aizkulisēm un spēlēm, kas vērtas miljoniem eiro

22/09/2018 11:52
Nokopēts
Andris Treimanis, Sportazinas.com

Viens no Baltijas labākajiem futbola tiesnešiem Andris Treimanis sarunā ar portālu Sportazinas.com pastāstīja par to, kā arbitri gatavojas spēlēm, kādas ir atšķirības līgās, un cik ļoti liela atbildība ir uz tiesnešu pleciem, brīžam izšķirot daudzu miljonu eiro, komandu un spēlētāju likteņus.

Kā pasaules tiesneši skatās uz futbola superzvaigznēm, jo, iespējams, kāds lēmums pret viņiem nākamajā dienā būs pasaules medijos?

Laukumā ir trīs komandas. Vieni, otri un trešie ir tiesneši. Čempionu līgā tā ir sešu cilvēku brigāde. Mēs ļoti nopietni gatavojamies spēlei. Katrai konkrētai spēlei tiek analizēti futbolisti. Un ļoti svarīgs faktors ir superzvaigzņu atrašanās laukumā. Tam ir ārkārtīgi būtiska loma gan komandas kopējā taktikā, gan tienešu lēmumu pieņemšanā. Tās superzvaigznes uzvešanās laukumā noteiks arī mūsu darbu, gatavojoties spēlei.

Vai starp tiesnešiem nav spēlētāju šķirošana? Piemēram, asu pārkāpumu uztaisa futbolists, kurš teju nevienam nav pazīstams, vai to pašu izdara superzvaigzne.

Abiem par asu pārkāpumu parādīs sarkano kartīti. Protams, katram spēlētājam ir savs portfolio. Mazpazīstamus spēlētājus ir grūti prognozēt, ko viņi darīs laukumā. Bet, piemēram, superzvaigzni gandrīz visi pazīs un zinās, kā viņš uzvedīsies. Arī tiesneši ir tikai cilvēki, un katram galvā ir sava zemapziņa. Viņi gatavojas lēmumiem un konkrētu futbolistu uzvedībai. Reizēm tas spēlētājiem nospēlē pozitīvu, bet reizēm negatīvu lomu. Tāpēc tiesneši ir gatavi mačam, rēķinoties, ko futbolists darīs vai nedarīs. Ja spēlētājs ir zināms ar simulācijām, vai ļoti rupju spēli, tad tiesnešus tas nepārsteigs. Iespējams, ka brīžiem tas futbolistam nospēlē par sliktu. Tieši negatīvā slava.

Vai tieneši īpaši gatavojas spēlēm Turcijā, Grieķijā, kur gaidāms ārkārtīgi liels līdzjutēju spiediens?

Pirmkārt, tas, ka tevi nozīmē uz 50 tūkstošu stadionu nebūs jaunums. Nekad jaunu tiesnesi uz tādu maču nenozīmēs. Otrkārt, tiesneši gatavojas un ļoti ņem vērā, kas notiks stadionā. Cik skatītāji būs uz maču. Reizēm ir tā, ka 60 tūkstošu skatītāju pilnā stadionā ir tāds klusums kā muzejā. Tai pat laikā var gadīties, ka stadionā ar desmit tūkstošiem līdzjutēju nevari dzirdēt pats savu svilpi. Laba līmeņa tiesneši tam vienmēr būs gatavi, rēķinoties ar atmosfēru stadionā.

Pašlaik VAR (video atkārtojumu) sistēma Čempionu līgā nav, bet vai tā tuvākajā nākotnē ir vajadzīga?

Pats personīgi ar šo sistēmu neesmu strādājis, bet Pasaules kauss pierādīja to, ka statistiski tika izskaustas strīdīgas situācijas. Tas ir mans subjektīvais viedoklis. Visas situācijas tika ar VAR pārbaudītas, piemēram, 11 metru soda sitiens finālā starp Franciju un Horvātiju. Tas tika piešķirts pēc video asistenta iejaukšanās. Tomēr jebkurā gadījumā tas bija galvenā tiesneša lēmums, jo VAR tikai palīdzēja viņam pieņemt to. Protams, ir daudz diskusiju, vai lēmums bija pareizs, bet sistēma viņam palīdzēja ieraudzīt to, ko spēles situācijā viņš nespēja saskatīt. Domāju, ka video asistenta tiesneša ieviešana ir solis uz priekšu. Tam noteikti ir nākotne, taču jautājums ir par to, kā tehniski to nodrošināsim. Pasaules kausā tas bija vienkāršāk, jo to nodrošināja viena telekompānija, bet Čempionu līgā tās ir padsmit kompānijas. Arī tiesnešu skaits, kas apkalpo spēles, Čempionu līgā ir krietni lielāks. Tas ir sarežģīti, bet domāju, ka nākotnē tas notiks.

Tas, ka vari savu lēmumu pārbaudīt, nerada tiesnesī nepārliecību? Jo zemapziņā zini, ka vari apskatīties.

VAR sistēmā var pārbaudīt četrus lēmumus. Pēc gūtajiem vārtiem vai nebija aizmugure, vai pārkāpums bija soda laukumā vai ārpus tā, 11 metru soda sitiens, tiešais noraidījums, kā arī gadījumos, kad tiesnesis kartīti piešķir nepareizajam futbolistam. Ir tiesneša protokols, kas jāievēro. Tās ir situācijas, kas izšķir mača likteni. Manuprāt, tas viennozīmīgi ir tikai pluss, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis, un domas šajā jautājumā var atšķirties.

Vai Tev ir izdevies aprunāties ar kolēģiem, kuri strādājuši ar VAR sistēmu? Kādas bija atsauksmes?

Jā, protams, ir sanācis aprunāties. Tu kā laukuma tiesnesis vienkārši tiesā spēli. Tev no malas nāk informācija. Piemēram: “Andri, Tev vajag pārbaudīt šo situāciju!”. Un tu pieņem lēmumu – iet skatīties vai neiet. Bet ja tu saņem informāciju, ka vajag iet pārbaudīt, tad vairumā gadījumu kolēģim pie ekrāna šķiet, ka esi kļūdījies kādā lēmumā. Tad tu dosies pārbaudīt, skatoties ekrānā. Un ja tomēr ir pārliecība, ka tur nekā nav, tavs lēmums paliek spēkā. Bet ir gadījumi, kad pēc apskatīšanās lēmums jāmaina. Runājot ar kolēģiem, kuri strādājuši ar sistēmu tieši pie monitoriem, slodze un psiholoģiskā atbildība, ko viņi iztur, ir ļoti smaga. Tā slodze, ko viņi man ir stāstījuši, ir tāda kā noskrienot 15 kilometrus.

Cik daudz futbolisti runā ar tiesnešiem spēles laikā un ko viņi tev jautā?

Prasa visdažādākās lietas. Sākot no tā, kāds ir mans garastāvoklis, beidzot ar to, ka diskutē par pieņemtajiem lēmumiem. Spēles laikā tiesnesis un viņa brigāde ar futbolistiem runā regulāri. Tas ir pilnīgi normāli, tāpat kā sadzīvē. Tu runā par kaut kādām situācijām, skaidro, kāpēc esi pieņēmis tādu lēmumu. Piemēram: “Esi uzmanīgāks”. Tāpat kā mēs runājam ar cilvēkiem uz ielas, tā runājam ar futbolistiem laukumā.

Tev ir bijis gadījums, ka futbolists tev laukumā izsaka draudus?

Jā, ir bijuši tādi gadījumi. Ja ir tāda pilnīgi normāla spēles situācija, tad tā reakcija var būt dažāda. “Iztaisno savu degunu ar smaidu sejā” vai arī “iztaisno degunu” ar ļoti agresīvu ķermeņa valodu. Tu esi kā menedžeris un mēģini šīs situācijas risināt.

Cik Tev pašam sanāk pasekot līdzi lielajām futbola līgām? Piemēram, “La Liga” vai Premjerlīgai?

Regulāri sekoju tām līdzi. Skatos lielās līgas, kā arī UEFA Eiropas un Čempionu līgas. Skatoties tās spēles, mēs kā tiesneši daudz mācāmies. Tomēr tos mačus tiesā TOP tiesneši, un daudz ko mēs un mana brigāde no viņiem var paņemt. Vai man ir kāds mīļākais futbolists? Nē, īsti nav.

Kā mainās tiesāšana atkarībā no līgas? Piemēram, Anglijā atļauj fiziskāku futbolu, bet citur pārkāpumus fiksē ļoti skrupulozi?

Ļoti atšķiras spēlētāju mentalitāte pēc tautības, pēc līgas. Mēs, gatavojoties spēlei, piemēram, Eiropas līgā vai nacionālajām izlasēm, pētām, kā viņi uzvedīsies. Mentalitāšu atšķirības ir ļoti jūtamas, jo nav tā, ka spēlē tikai “A” komanda pret “B” komandu. Spēlē viena nacionalitāte pret citu nacionalitāti. Varbūt izlašu līmenī tas pat ir vieglāk, jo, piemēram, angļi spēlē pret lietuviešiem. Tikmēr klubos tā situācija ir sarežģītāka. Jo viena no pēdējām spēlēm, ko mēs esam tiesājuši, “Sevilla”, it kā ir Spānijas komanda, bet sākumsastāvā iziet tikai trīs spāņi. Pārējie ir no Dienvidamerikas – Urugvaja, Argentīna, utt. Un vēl, protams, citi eiropieši pa vidu. Tas sajaukums ir liels, un tev jābūt gatavam katram futbolistam. Mēs šos spēlētājus analizējam, kurš vairāk radīs problēmas.

Tev ir sanācis tiesāt gan klubu turnīru spēles, gan valstsvienību mačus. Vai var just, ka izlašu spēlēs futbolistiem ir cita pieeja?  

Izlašu spēles vienmēr ir ļoti īpašas un tās noteikti atšķiras no klubu mačiem. Klubs, ko spēlētājs pārstāv, ir tikai viena pilsēta vai pilsētas daļa, bet izlase apvieno veselu valsti, bet mačā piedalās divas valstis. Reizēm pat klubu spēlēs atnāk 40 tūkstoši līdzjutēji uz maču, bet uz izlases spēli tikai trīs tūkstoši. Valstsvienību dueļi allaž ir īpaši, neskatoties uz to, kāda ir atmosfēra.

Kuri ir vissliktākie apstākļi, kuros ārpus Latvijas esi tiesājis?

Futbols Eiropā ir ļoti lielā cieņā, un par apstākļiem nav bijusi tāda izteikta vēlme žēloties. Futbolu mīl visā Eiropā, un man ir prieks, ka arī Latvijā pēdējā laikā pie tā piestrādā. “Daugavas” stadions ir renovēts, un ģērbtuves tur skaisti atjaunotas. Kopumā tā infrastruktūra ir uzlabojusies, un varam uzņemt komandas, kas ir Eiropas līmenī. Skaidrs, ka TOP izlašu un klubu līmenī, kur mēs esam bijuši, ir vēl vietas, kur augt. Esmu mazpilsētas puisis un salīdzinoši vienkāršs cilvēks, tāpēc man galvenais ir labi sagatavoties. Vieta, kur pakarināt drēbes, ieiet dušā. Ideālākajā variantā, ka pirms spēles kāds var izmasēt. Pats svarīgākais notiek laukumā, nevis ārpus tā. Vissvarīgāk ir tas, kā pats sevi noskaņo, un reizēm pārējās lietas ir tikai blakus apstākļi.

Cik Tev un Tavai komandai ir grūti mentāli pārslēgties, kad ceturtdienas vakarā jātiesā Eiropas līgas spēle, bet svētdienā 1. līgas mačs Rēzeknē?   

Tas ir jautājums par profesionalitāti. Manai tiesnešu komandai pārslēgties nav grūti. Protams, ir atšķirība, bet mēs apzināmies, ka mūsu latiņa ir noteiktā augstumā. Mūsu mērķis ir tāds, ka mums nav atļauts iet zem šīs latiņas. Līdzīgi kā sportistiem. Nedēļas nogalē spēlē pret TOP komandu, un tev ir ļoti saspringts mačs, bet pēc pāris dienām vietējā čempionātā duelis, kas nav tik izšķirošs. Lai tu parādītu, ka esi meistars, lai tu parādītu savu līmeni, tev uz it kā vieglāko spēli ir jāiziet maksimāli gatavam. Bieži vien ir tādas situācijas, kad, atbraucot no Eiropas līgas, kur bijis pilns stadions ar fantastisku atmosfēru, notiesā to spēli mierīgi, un nekādi strīdīgi momenti nav bijuši. Tā atbildības nasta Eiropas līgā ir ļoti liela. Tai pat laikā var gadīties, ka 1. līgā ir tādi momenti, ka vari palikt ar muti vaļā. Tev ir jābūt gatavam aizbraukt uz pirmo līgu, nostrādājot maču pēc labākās sirdsapziņas. Un ar šādu motivāciju mana komanda arī strādā.

Vai vari piekrist apgalvojumam – jo augstāks futbola līmenis, jo vieglāka tiesāšana?

Varu piekrist, bet daļēji. Jā, jo augstāks līmenis, jo vieglāk tiesāšana, bet tai pat laikā, jo augstāks līmenis, jo lielāka atbildība. Ja tu kļūdies jauniešu čempionātā vai otrajā līgā, tad nekādas sekas nav. Bet ja tādu pašu kļūdu uztaisi ļoti augstā līmenī, tad tu lauz komandu un spēlētāju likteņus. Piemēram, tiesājām Eiropas līgas “play-off” (izšķirošo) kārtu par iekļūšanu grupu turnīrā. Ja pieļauj kļūdas, un iekļūst cita komanda, tad ir smagi. Komandas spēlē, piemēram, uz pieciem miljoniem eiro. Vienā vai divās spēlēs izšķiras vairāku miljonu eiro liktenis. Čempionu līgā par iekļūšanu grupu turnīrā vispār maksā 15 miljonus eiro.

Kādi šobrīd ir jauno Latvijas tienešu talanti? Vai ir kāds perspektīvais?

Protams, ir tādi čaļi arī Latvijā, kuri var sasniegt mūsu līmeni. Es gribu likt uzsvaru uz to, ka tikai ar komandas darbu var kaut ko sasniegt. Nav tā, ka Treimanis vai Gudermanis kaut ko sasniedzis. Tas ir mūsu kopējais darbs. Daudziem šķiet, ka galvenajam tiesnesim ir svarīgākā loma. Protams, man ir pēdējais vārds visos lēmumos, bet svarīgākā loma ir visai komandai. Kā jau minēju – tiesnešu brigāde ir kā trešā komanda laukumā. Ir jaunie čaļi, kuriem ir potenciāls, kuri var strādāt. Bet līdzīgi kā spēlētājiem – ir jāiegulda ļoti liels darbs gan fiziski, gan mentāli, gan praktiski. Meistarība tiesāšanā nāk ar laiku. Tas nav kā futbolistiem, kas 18 gados, esot supertalantiem, tiks spēlēt. Es domāju, ka neviens puisis 18 gados Čempionu līgas spēli labā līmenī notiesāt nav spējīgs. Tas prasa pieredzi, komandas pieredzi.

 UEFA Nāciju līgā Latvija nespēja iepriecināt ar spīdošiem rezultātiem. Kāpēc tā?

Nevarēšu komentēt. Protams, esmu Latvijas futbola patriots un vēlos, lai izlase labāk spēlētu. Domāju, ka jebkurš Latvijas tiesnesis un futbola cilvēks ir par to, lai valstsvienība sasniegtu augstākus rezultātus, nekā tie šobrīd ir.

Noslēdzot, jautājums par futbolistu simulēšanu un “daiveriem”. Kā tiekat galā ar tiem, jo diemžē, vairums tiesnešu uz šīm viltībām uzķeras.

Kā jau teicu, tad konkrēti gatavojamies mačam, izpētot futbolistus. Zinām, ka vārtsargs netaisīs simulācijas, bet to sagaidīsim no uzbrucēja, kuram ir tāda reputācija. Protams, tādam futbolistam pievērsīsim mazliet lielāku uzmanību. Svarīgi ir tas, ko tu redzi. Ja redzi, ka futbolists bez kontakta krīt, tad ir jādod brīdinājums par to. Bet tas ir cilvēciskais faktors. Tā tomēr ir tiesneša kvalifikācija. Svarīgi, cik viņš labi redzēja situāciju, cik laba ir viņa fiziskā sagatavotība, lai redzētu šo momentu. Ja ir ātrs pretuzbrukums, ir svarīgi, kā tiesnesis spēj pārvietoties. Būtiski, cik viņam ir svaiga galva, jo spēles beigās esi ļoti noguris. Paši ziniet, kad skrien krosu pa mežu, un spēka izsīkumos tev pazīstams cilvēks no sāniem sveicina, bet pārguruma dēļ vienkārši viņu redzi un nedzirdi. Visi šie faktori ietekmē tiesneša koncentrēšanās spējas un tiesneša brigādes darbu. Var gadīties, ka galvenais tiesnesis epizodi neredz, bet kolēģis spēj iedot precīzu informāciju par momentu. Visur spēlē šis cilvēciskais faktors.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām