Anglijas premjerlīga soda klubus, kas bija gatavi pievienoties Superlīgai

Anglijas premjerlīga sodījusi sešus savas līgas klubus, kas aprīlī bija gatavi pievienoties futbola Superlīgai, vēsta medijs ESPN.

Londonas “Arsenal”, Londonas “Chelsea”, “Liverpool”, Mančestras “City”, Mančestras “United”, Totenhemas “Hostpur” un Anglijas premjerlīga vienojušies, ka visas sešas organizācijas kopumā samaksās līgai 22 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 25,5 miljonus eiro), kas kalpos kā izlīguma samaksa. Tāpat visas komandas piekritušas, ka turpmāk, ja klubi iesaistīsies līdzīgos projektos un veiks nesankcionētas darbības, tad tie katrs tiks sodīti ar 20 miljoniem sterliņu mārciņu (aptuveni 23,1 miljoniem eiro), atņemot arī 30 punktus premjerlīgas tabulā.

“Visi seši klubi, kas bija iesaistīti Superlīgas izveidē, vēlreiz atzinuši, ka tā bija kļūda. Tāpat organizācijas paudušas apņēmību atbalstīt premjerlīgu un Anglijas futbolu,” teikts Anglijas premjerlīgas oficiālajā paziņojumā. “Kā labas gribas žestu komandas vienojušās par 22 miljonu sterliņu mārciņu ieguldīšanu Anglijas futbola attīstībai.”

Superlīgas iniciatoru vidū bija šīs sešas Anglijas premjerlīgas vienības, kā arī pa trim klubiem no Spānijas – “Barcelona”, Madrides “Real”, Madrides “Atletico” – un Itālijas – Milānas “Inter”, “AC Milan”, Turīnas “Juventus”. Divas dienas pēc paziņojuma par Superlīgas izveidi no projekta pakāpeniski izstājās visi Anglijas klubi, tādējādi idejas realizācija pierima. Vēlāk Anglijas klubiem pievienojās arī abi Milānas klubi un Madrides “Atletico”. Visi deviņi klubi maija sākumā vienojās ar UEFA par kopīgu 15 miljonu eiro sodu un atteikšanos no 5% ieņēmumu nākamajā sezonā.

Savukārt “Real”, “Barcelona” un “Juventus” vērsās Madrides Komerclietu tiesā, kas lietu nosūtīja Eiropas Savienības tiesai. Klubi lūdz tiesu izvērtēt, vai UEFA ļaunprātīgi neizmanto savu “dominējošo pozīciju”, lai censtos bloķēt konkurējošu turnīru. Jau vēstīts, ka Eiropas superlīgu dibināt bija plānojušas 15 komandas, bet vēl piecām katru gadu būtu iespēja kvalificēties turnīram. Jaunizveidotajā līgā spēles notiktu nedēļas vidū, tādējādi netraucējot klubiem spēkoties vietējos čempionātos.

Turnīra formāts paredz 20 komandas sadalīt divās grupās pa desmit katrā. Grupā esošās komandas katra ar katru aizvadītu pa divām spēlēm, vienai norisinoties mājās, bet otrai – viesos. Katras grupas trīs labākās komandas iekļūtu ceturtdaļfinālā, bet ceturtās un piektās vietās ieguvējas aizvadītu divas spēles, kurās noskaidrotu pārējās “play-off” dalībnieces. Izslēgšanas spēles paredzēts aizvadīt tāpat kā UEFA Čempionu līgā, kur ceturtdaļfināla un pusfināla spēcīgākie klubi tiek noskaidroti divu maču summā. Eiropas superlīgas fināls varētu notikt maijā. 15 klubi, kas uzskatāmi par Eiropas superlīgas dibinātājiem, plānoja saņemt 3,5 miljardus eiro infrastruktūras investīciju plāniem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Jaunizveidotās līgas nepieciešamību futbola aprindās vērtēja neviennozīmīgi. UEFA jau iepriekš norādīja, ka līgā spēlējošajiem klubiem draud izslēgšana no nacionālajiem čempionātiem, kā arī Eiropas un Čempionu līgas turnīriem. Pret Eiropas superlīgas izveidi bija arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš norādīja, ka klubi sākotnēji atbild savu fanu priekšā, bet tikai pēc tam var pieņemt konkrētus lēmumus. Nosodījumu līgas izveidotāju virzienā tika paudusi arī Anglijas premjerlīgas vadība, Itālijas Futbola federācija, Eiropas Futbola klubu asociācija (ECA) un citas ar šo sporta veidu saistītas organizācijas.