Antirekordi un cīņa par godu – sliktākā sezona Rīgas “Dinamo” vēsturē?

Ģirts Ankipāns, sportazinas.com
Ģirts Ankipāns| Foto: Raimonds Volonts

Vakar pēdējo spēli savā 12. sezonā Kontinentālajā hokeja līgā () aizvadīja Rīgas “Dinamo” komanda, kas, demonstrējot gaužām neveiksmīgu sniegumu visa gada garumā, nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm jau sesto gadu pēc kārtas. Tiek runāts, ka 2019./2020. gada sezona ir sliktākā vienības vēsturē, tomēr vai tas tā patiešām ir?

Lai par to pārliecinātos, aizvadītās sezonas statistika tiks salīdzināta ar pagājušo gadu sniegumu, vairumā gadījumu atsaucoties uz 2017./2018. gada sezonu – līdz šim sliktāko Rīgas “Dinamo” izpildījumā.

Uzvaras, iekrātie punkti un vieta tabulā

Kamēr Nacionālajā hokeja līgā () komandu paliek arvien vairāk, KHL klubu skaits ar katru gadu pakāpeniski sarūk. Vislielākā konkurence līgā bija 2016./2017. gada sezonā, kad savā starpā sacentās 29 komandas, tomēr kopš tā laika ik gadu dalību līgā ir atsaukusi vismaz viena no vienībām.  Līdz ar to, lai objektīvi salīdzinātu komandas sniegumu šosezon un iepriekšējos gados, jāņem vērā, ka dažādās sezonās aizvadīto spēļu skaits var atšķirties.

2017./2018. gada regulārajā sezonā, savā starpā sacenšoties 27 komandām, rīdzinieki laukumā devās 56 spēlēs, kas ir par sešām mazāk nekā vienība aizvadīja šosezon. Salīdzinot nevis panākumu skaitu, bet gan uzvarēto spēļu procentu, kļūst skaidrs, ka šajā rādītājā veiksmīgāk izdevās aizvadīt 2017./2018. gada sezonu. Pirms diviem gadiem “Dinamo” uzvarēto spēļu procents sezonas noslēgumā sasniedza 28,57%, kamēr aizvadītajā sezonā ar uzvaru izdevās noslēgt vien 27,41% maču.

Līdzīga kalkulācija ir jāveic, lai salīdzinātu sezonas laikā iekrāto punktu skaitu. 2018./2019. gada sezonas priekšvakarā KHL lēma mainīt punktu piešķiršanas sistēmu regulārajā sezonā. Pirms tam uzvara pamatlaikā sniedza komandai trīs punktus, uzvara papildlaikā vai pēcspēles metienos – divus, bet zaudējums jau pēc spēles pamatlaika beigām – vienu punktu. Taču, sākot ar 2018./2019. gada sezonu, tika ieviesta NHL analoģiska punktu sistēma: divi punkti par jebkuru uzvaru un viens punkts par zaudējumu papildlaikā vai pēcspēles metienos.

Šosezon Rīgas “Dinamo” regulārā turnīra spēlēs iekrāja 41 punktu, savukārt līdz šim rezultātu ziņā sliktāko 2017./2018. gada sezonu komanda noslēdza ar 50 punktiem turnīra tabulā. Šis rezultāts tika uzstādīts vēl laikā, kad par uzvaru spēles pamatlaikā tika piešķirti trīs punkti. Ja jaunā punktu piešķiršanas sistēma pastāvētu jau pirms tam, 2017./2018. gada sezonas noslēgumā “Dinamo” būtu iekrājuši 41 punktu jeb tik pat, cik šosezon. Lai arī aizvadīto sezonu izdevās pabeigt ar proporcionāli tādu pašu punktu skaitu kā līdz šim sliktākajā sezonā, tam bija nepieciešams par sešām spēlēm vairāk, kas acīmredzami mazina šīs sezonas sasniegumu.

2019./2020. gada sezonu rīdzinieki noslēdza priekšpēdējā vietā Rietumu konferencē, kā arī visā līgā kopumā. Kopš Rīgas “Dinamo” spēlē KHL tā ne reizi nav bijusi sliktākā vienība līgā, lai arī bija tam tuvu 2016./2017. un 2017./2018. gada sezonā, kad komandu kopvērtējumā ierindojās vien priekšpēdējā vietā. Kad šīs sezonas noslēgumā kļuva skaidrs, ka neizdosies kvalificēties izslēgšanas spēlēm, par galveno mērķi tika uzvirzīta veiksmīga sezonas atlikušās daļas aizvadīšana. “Rīgas “Dinamo” nevēlas palikt pēdējā vietā līgā,” pēc uzvaras vienā no sezonas noslēdzošajām spēlēm pār Pekinas “Kunlun Red Star” teica komandas galvenais treneris Ģirts Ankipāns.

Ģirts Ankipāns, sportazinas.com
Ģirts Ankipāns | Foto: Rīgas “Dinamo”

Realizācijas nozīme

Viens no svarīgākajiem statistikas rādītājiem, kurš būtiski ietekmē komandas rezultātu sezonas noslēgumā, ir savu uzbrukuma iespēju realizācija. Tikpat svarīgi ir nodrošināt savas komandas vārtu drošību.

Aizvadītajā sezonā Rīgas “Dinamo” hokejisti 62 spēlēs guva vien 103 vārtus jeb vidēji 1,66 vārtus spēlē, kas ir komandas vājākais sniegums visu 12 sezonu vērtējumā. Otrs sliktākais vārtu gūšanas rādītājs bija 2017./2018. gada sezonā, kad, aizvadot mazāk spēļu nekā šosezon, pretinieku vārtos izdevās raidīt 105 ripas jeb 1,87 spēlē. Salīdzinājumam – tālajā 2009./2010. gada sezonā Rīgas “Dinamo” guva 174 vārtus jeb 3,10 vārtus spēlē, savukārt vienas sezonas ietvaros gūto vārtu rekords pieder Sanktpēterburgas “SKA” vienībai, kura 2016./2017. sezonā guva 249 vārtus jeb 4,15 vārtus mačā.

Zaudēt var dažādi – ar minimālu pretinieka vienas ripas pārsvaru, cīnoties līdz spēles beigām par rezultāta izlīdzināšanu, vai ielaist vairākus bezatbildes vārtus un izšķirt spēles likteni vēl pirms tā beigām. Noslēdzot 2019./2020. gada sezonu, Rīgas “Dinamo” gūto/ielaisto vārtu attiecība ir -84, kas ir sliktākais rezultāts komandas vēsturē. Līdz šim neveiksmīgākajā 2017./2018. gada sezonā šis statistikas rādītājs bija praktiski divas reizes labāks jeb -48. Zīmīgi, ka vien divas sezonas rīdziniekiem ir izdevies pabeigt ar pozitīvu gūto/ielaisto vārtu attiecību, labāko rezultātu +19 uzstādot tālajā 2013./2014. gadā.

Viens no lielākajiem Rīgas “Dinamo” aizvadītās sezonas klupšanas akmeņiem ir vājais skaitliskais vairākums. 2019./2020. gada sezonā Rīgas komanda, spēlējot nevienādos sastāvos, vārtus nespēja gūt 45 piegājienos pēc kārtas, kas atbilst vismaz vienai ar pusi spēlei skaitliskajā vairākumā. Rezultātā vairākuma realizācijas procenta ziņā aizvadītā sezona ir sliktākā kluba vēsturē, jo spēlē nevienādos sastāvos savu priekšrocību izmantot izdevās vien 11% gadījumu. Tāpat tā ir sliktākā vairākuma realizācija visā līgā šosezon. Līdz šim neveiksmīgākā sezona šajā rādītājā bija 2013./2014. gadā, kad vismaz viena hokejista pārsvars tika izmantots 13,4% vairākumu. Salīdzinājumam – labākā spēle vairākumā rīdziniekiem bija pirms gada, kad 2018./2019. gada sezonā vairākuma realizācija sasniedza 20,3%. Savukārt 2017./2018. gada sezonā, kas tiek uzskatīta par līdz šim sliktāko “Dinamo” vēsturē, vairākumos veicies diezgan labi, jo skaitliskais pārsvars realizēts 16,6% gadījumu.

Arī spēlē mazākumā šī sezona ir neveiksmīgākā Rīgas “Dinamo” vēsturē, jo pretinieku vairākums tika neitralizēts vien 74,8% gadījumu. 2017./2018. gada sezonā mazākumos veicās labāk, 80% gadījumu atstājot savus vārtus neskartus. Salīdzinājumam – vislabāk ar pretinieku vairākuma neitralizāciju veicies vienu sezonu iepriekš, kad rīdzinieku pretiniekiem vārtus neizdevās gūt 86,9% gadījumu. 2018./2019. gada sezona līdz šim ir labākā spēlē nevienādos sastāvos, savukārt aizvadītā 2019./2020. – sliktākā.

Rīgas Dinamo, sportazinas.com
Tiesnesis Rīgas “Dinamo” spēlē | Foto: Raimonds Volonts

“Sausās” spēles

Aizvadītajā sezonā ripu pretinieku vārtos neizdevās raidīt 12 mačos. Garākā spēļu sērija bez gūtiem vārtiem ilga 200 minūtes un 49 sekundes jeb trīs spēlēs pēc kārtas. Iepriekš vislielākais šādu spēļu skaits bija 2016./2017. sezonā, kad “Dinamo” bez gūtiem vārtiem laukumu atstāja 10 reizes. Salīdzinājumam – 2017./2018. gada sezonā šādas spēles bija vien četras, savukārt vislabāk veicās pirms gada, kad 2019./2020. sezonā laukumu bez gūtiem vārtiem rīdzinieki pameta tikai vienu reizi.

Šosezon piecās spēlēs Rīgas “Dinamo” vārti tika nosargāti neskarti, kas ir krietni labāk nekā 2017./2018. gada sezonā, kad to izdevās paveikt vien divreiz. Salīdzinājumam – sliktākā sezona šajā rādītājā bija 2012./2013. gadā, kad tikai vienā mačā izdevās neatļaut pretiniekiem raidīt ripu sevis sargātajos vārtos. Labākajā 2008./2009. gada sezonā ko tādu panākt bija izdevies veselos septiņos mačos.

Zaudējumu un uzvaru sērijas

Garākā zaudējumu sērija kluba vēsturē tika piedzīvota 2017./2018. gada sezonā, kad no 31. augusta līdz 7. oktobrim uzvaru izcīnīt neizdevās 14 spēlēs pēc kārtas. Aizvadītajā sezonā rīdzinieki bija tuvu tam, lai atkārtotu bēdīgi slaveno “panākumu”, jo pirms uzvarētās 20. februāra spēles pret Habarovksas “Amur”, zaudējumu sērija jau paspēja sasniegt 13 spēles. Zīmīgi, ka garākajā zaudējumu sērijā, kurā pēc 10 zaudētām spēlēm tika atlaisti bijušā komandas galvenā trenera Sanda Ozoliņa palīgi, tieši pašreizējais komandas galvenais treneris Ankipāns ieņēma vietu uz komandas tiltiņa blakus Ozoliņam. Lai arī jau 2019./2020. gada sezonas laikā kļuva skaidrs, ka tā ir acīmredzami neizdevusies, izmaiņas komandas treneru korpusā netika veiktas.

Aizvadītajā sezonā Rīgas komandai ne reizi neizdevās uzvarēt vairāk kā divās spēlēs pēc kārtas, kas ir atkārtots vienības sliktākais rezultāts šajā rādītājā. Tikpat slikti komandai veicās pirms diviem gadiem. Salīdzinājumam – tālajā 2013./2014. gada sezonā uzvaru sērija sasniedza septiņas spēles.

Visi apskatītie statistiskie rādītāji tika apkopoti tabulā

Rīgas “Dinamo” izdevās aizvadīt salīdzinoši veiksmīgu sezonas noslēdzošo daļu un izvairīties no līgas sliktākās komandas goda, tomēr laukumā demonstrētais sniegums ir acīmredzami vājākais kluba vēsturē. Kvalitatīvu izpildītāju trūkums, nespēja realizēt savas uzbrukuma iespējas un vienības vēsturē sliktākā spēle nevienādos sastāvos ir vien pāris no rīdzinieku klupšanas akmeņiem aizvadītajā sezonā.

Jācer, ka sezonas noslēgumā demonstrēto sportisko niknumu un nevēlēšanos krist vēl zemāk “Dinamo” saglabās arī nākamajā sezonā, lai reabilitētos par šī gada neveiksmēm un pacīnītos par ko vairāk, kā vien par savu godu.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par