Bārtulis: Palīdzu latviešiem aizbraukt gan uz Šveici, gan uz ASV uz skolām un koledžām
Kādreizējais Latvijas izlases aizsargs Oskars Bārtulis sarunā ar “Synottip Sporta Bāra” podkāstu pastāstījis par savu nodarbošanos pēc hokejista karjeras beigām, dalījās pārdomās par Latvijas izlases sniegumu PČ, kā arī atcerējās savu lēmumu savulaik pieņemt Krievijas pilsonību.
“Hokejista karjeru esmu nomainījis pret trenera karjeru, dzīvoju Šveicē, esmu sācis trenēt jauniešus no U15 līdz U20 vecumam. Palīdzu arī latviešiem aizbraukt gan uz Šveici, gan uz ASV uz skolām un koledžām. Kad sākās kovids, Latvijā bērnu hokeju aiztaisīja uz trīs mēnešiem. Savu bērnu aizsūtīju uz Šveici, iepazinos, un tad process sākās. Parakstīju līgumu uz trīs gadiem, bāzēšos Bāzelē,” par savu ikdienu stāsta Bārtulis.
Latvietim karjerā sanācis spēlēt gan NHL, gan arī AHL. Bijušais hokejists norāda, ka tas ietekmē arī atalgojumu. “Protams, atkarīgs no tā, kāds ir līgums. Bet tā jā, ja tevi paceļ no AHL uz NHL, tad tev dienas alga uzreiz ir reiz desmit. Ja tu AHL [sezonā] pelni 70 tūkstošus, tad NHL tie būs minimums 750 tūkstoši. Noturies tur desmit dienas, un jau esi nopelnījis AHL sezonas algu.”
Šovasar Teodors Bļugers kļuva par otro latvieti, kuram izdevies tikt pie Stenlija kausa. Pats uzbrucējs gan netika pie lielas spēlēšanas, jo “play-off” turnīrā viņam tikai seši mači. “Saprotot Tedija lomu, man arī bija tāpat, es arī otrajā un trešajā kārtā gāju uz iesildīšanos, bet nespēlēju. Tu tāpat uzturi formu. Tas ir liels darbs treniņos – uzturēt formu, palīdzēt partneriem. Protams, gribās spēlēt, bet domāju, ka Tedijs ieguldījis lielu darbu gan komandā, gan Stenlija kausa pacelšanā. Viņš gribēja spēlēt, bet dažreiz tā sanāk, ka treneris redz šādi. Jebkurā gadījumā cepuri nost.”
Bārtulim sanācis arī apmeklēt pāris Latvijas izlases spēles mājas pasaules čempionātā maijā. “Biju atlidojis uz pāris spēlēm, tiku uz Slovākiju un Čehiju, bet, godīgi sakot, tad atmosfēra varbūt vēl nebija tik karsta. Mani tas nedaudz izbrīnīja, pret Čehiju bija daudz brīvas vietas. Prieks, ka federācija tika galā ar biļetēm, spēle aizgāja un prieks par džekiem, tas ir kaut kas neaptverams. Varēja redzēt, ka izveidojusies liela ģimene, katrs bloķē katru ripu, visi sitās viens par otru.”
Savulaik Bārtulis iekļuva skandālā, jo, lai neskaitītos par leģionāru KHL, viņš pieņēma Krievijas pilsonību, par ko izpelnījās plašu kritiku. “Es to vairāk saucu par sporta pilsonību. Cilvēki, kuri saprot sportista dzīvi, viņi to labi izprot. Karjera tev ir tik, cik ir. Tas bija tikai kvotas dēļ, jo var pienākt brīdis, kad kā leģionārs tu vairs netiec [pieteikumā]. Vai es to nežēloju? Jā, bet jau esmu atvainojies tiem, kam vajadzētu atvainoties,” uzsver bijušais hokejists.
Runājot par savu nākotni, Bārtlis norāda, ka pagaidām viņš vēl meklē savi nišu. “Pašlaik esmu svārstīšanas procesā – varbūt strādāt ar bērniem, varbūt ar pieaugušajiem, bet varbūt par skautu. Tuvākajā laikā noteikti palikšu Bāzelē, man tas ļoti patīk. Biju iegājis pie lielajiem uz divām – trīs nedēļām, bet pagaidām darbs ar bērniem man sagādā lielu prieku. Šogad pirmo reizi Bāzeles komandas vēsturē palikām piektie. Ir arī pārrunas ar ASV komandām, varbūt kaut kur par skautu. Viss procesā, redzēsim, kā viss attīstīsies.”
