Biežākas kļūdas, ko pokerā pieļauj iesācēji

Iekrist pieredzējušu spēlētāju slazdos ir ļoti viegli. Vieglāk, nekā izbaudīt sakāves rūgtumu un šķirties no naudas. Protams, ja gadījies zaudēt nelielu naudas summu, sirdsēsti, iespējams, nebūs tik lieli, un spēlētājs to īsti pat neņems vērā, sak, kam negadās. Tomēr der ielāgot, ka šīs šķietami lētās blēņas atgadās biežāk, nekā pamatīgas sagrāves. Tas, savukārt, nozīmē, ka ilgtermiņā tās faktiski ir dārgākas… Portālā “PokerListings” ir uzskaitīti visbiežākie slazdi, kuros iekrīt iesācēji. Lūk, ieteikumi, kā nebūt vienam no viņiem.

Pārāk daudzu “roku” (hand) izspēlēšana pirms otrās kārtas jeb flopa (flop)

 Šis pokera aprindās tiek uzskatīts par lielāko un bīstamāko slazdu, kurā iekrīt jaunie pokera spēlētāji. Iespējams, uz to neapzināti provocē iepriekš redzētas turnīru pārraides televīzijā vai interneta platformās, kur patiešām var šķist, ka pie galda sēdošie piedalās katrā izspēlē, bet tā tas nav. Svarīgi atcerēties, ka, lēmumam par iesaistīšanos izspēlē jābūt pamatotam. Ir aprēķināts, ka faktiski būtu jāspēlē tikai 19 līdz 24 procentu no visām tev iedalītajām kombinācijām, bet pārējās jāatmet.

Gribu paskatīties trešo kārtu (turn) un arī ceturto (river)

Būtībā tas ir iepriekš minētā slazda paplašinājums – ne tikai pārāk daudz izspēlētu “roku”, bet arī aizspēlēšanās pārāk tālu ar ne visai jaudīgu kombināciju, piemēram, jebkuru pāri vai kombinācijas iespēju (draw), kad pietrūkst vienas vajadzīgās kārts. Pareizi būtu pēc flopa vai trešās kārtas turpināt piedalīties spēlē tikai tad, ja ir augstākais pāris vai vismaz maksimāli spēcīgākā draw iespēja.

Spēlēšana “pēc sajūtām”, nevis kārtīm, situācijas vai elementāras matemātikas

Daudzi jaunie spēlētāji izspēlē dažnedažādas kāršu kombinācijas, turklāt arī tādas, ko pēc matemātiskiem aprēķiniem nekādi nevar ierindot labu vai pat kaut cik pieņemamu vidū. Iemesls? Vienkārši patīk konkrētā kāršu kombinācija vai arī tos uzskata par saviem veiksmīgajiem skaitļiem. Gaužām nepareizi. Pokers ir matemātiska spēle: viss, kas var notikt, ir atkarīgs no izredzēm. Tādēļ silti ieteicams spēlēt tikai ar tādu “roku”, kam ir labas izredzes uz uzvaru, nevis tāpēc, ka šodien jūties veiksmīgs vai arī uzskati, ka tev kaut kas a priori pienākas.

Emocijas aizēno spriestspēju

Nav noslēpums, ka pokers ir saspringta spēle, kas prasa maksimālu koncentrēšanos, nosvērtību un stabilitāti. Ja pēc pāris zaudētām izspēlēm tu zaudēsi arī paškontroli un ļausi emocijām ņemt virsroku, ievērojami pieaug risks pieņemt sliktus lēmumus. Un pokerā, kā zināms, slikti lēmumi vienmēr kaut ko maksā. Jā, pokers ir spēle par un ap lēmumiem; lai izdarītu labākās iespējamās izvēles, svarīgi saglabāt vēsu prātu.

Īstermiņa domāšana

Gadās tā, ka pat izspēlējot kārtis kā pēc grāmatas, nākas ciest zaudējumu. Otrreiz, nonākot līdzīgā situācijā, nepieredzējis spēlētājs var atcerēties par neveiksmi un sākt sevi apšaubīt. Atceries, ka panākumu atslēga slēpjas spējā pieņemt labus lēmumus ilgtermiņā. Var paiet dienas, nedēļas un mēneši, pieņemot pareizus lēmumus un joprojām bieži zaudējot izspēlēs pret sāncenšiem, kuri pieņēmuši nepareizus, citreiz pat absurdus lēmumus, jo paļaujas uz veiksmi. Protams, prātā var iešauties tādas domas kā “ja jau tā, kāda jēga spēlēt pareizi”, “man arī jāpaļaujas uz veiksmi” utt. Tomēr ilgtermiņā šādi spēlētāji zaudēs vairāk laika un naudas, nekā tie, kuri domā ilgtermiņā.