Brīnumbērni no Balkāniem – kāda ir Slovēnijas sporta veiksmes formula?

Slovēņu sporta zvaigzness
Slovēņu sporta zvaigznes | Foto: Scanpix/Facebook

Profesionālajā sportā nereti nākas dzirdēt par salīdzinoši nelielu valstu izcilajiem sasniegumiem gan komandu, gan individuālajos sporta veidos. ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir viena no nelielajām Eiropas valstīm, kuras sporta attīstības kultūra un maniere liek par sevi dzirdēt pasaules lielākajos sporta forumos. Kāds ir slovēņu veiksmes stāsts – to prāto gan vietējie līdzjutēji, gan sporta apskatnieki, kuriem ir nācies saskārties ar Slovēnijas sniegumu profesionālajā sportā. Ekskluzīvus komentārus portālam  “Sportazinas.com” sniedza arī eksperti no vadošā slovēņu sporta medija “Šport TV”.

Slovēnijas basketbola spīdekļi NBA

Kad kāds piemin Slovēniju un sportu – Latvijas sporta sabiedrībai visbiežāk prātā ienāk augstā līmeņa basketbola sistēma, kuras brīnumbērnu Luku Dončiču varam redzēt, spēlējot Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Dalasas “Mavericks” rindās, līdzās mūsu pašu latviešu talantam Kristapam Porziņģim. Atmiņā palikuši brīži no Latvijas dueļa ar Slovēniju 2017.gada Eiropas čempionāta basketbolā, kad sīvā cīņā tika atzīts slovēņu pārākums. Mača rezultatīvākie spēlētāji – Kristaps Porziņģis un . Porziņģim 34 punkti, Dončičam 27 – abu jauno basketbolistu sniegums nevienam neraisa šaubas par talantu un spožu nākotni.

Latvija piekāpās Slovēnijai un noslēdza turnīru 5.vietā, kas bija vēsturiski augstākais sasniegums Latvijas vīriešu basketbolam pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Pāris dienas vēlāk Slovēnija ar Dončiču priekšgalā nodrošina sev pirmo Eiropas basketbola čempionu titulu, kas ielika pamatus Slovēnijas basketbola popularitātes straujam kāpumam.

Dončičam līdz galam neticēja NBA drafta eksperti, kā arī komandas, neskatoties uz to, ka viņš tikai 18 gadu vecumā bija Eirolīgas MVP un Madrides “Real” līderis. Tam apliecinājums ir tas, ka viņš tika izvēlēts tikai ar trešo numuru, turklāt uzreiz Luku aizmainīja. Tagad viņš ir NBA superzvaigzne, kurš uzskatāms par TOP 5 spēlētāju visā līgā. Pazīstamais basketbola apskatnieks Bils Simonss vienā no saviem raidījumiem izteica ļoti skaļu minējumu, proti, vai Dončičam ir potenciāls būt par vienu no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem NBA vēsturē?

Slovēnijas basketbola izlase - 2017.gada Eiropas čempioni basketbolā
Slovēnijas basketbola izlase – 2017.gada Eiropas čempioni basketbolā | Foto: AFP

Neapšaubāma slovēņu basketbola zvaigzne NBA ir Gorans Dragičs, kurš uguņo līgā kopš 2008. gada. Šobrīd NBA ir trīs slovēņu basketbolisti – Dragičs, Dončičs un Vlatko Čančars, kurš pērn pievienojās Denveras “Nuggets” komandai. Varētu teikt, ka trīs basketbolisti nav daudz, bet Dragiča un Dončiča loma savās komandās un visas līgas imidža veidošanā neprasa komentārus.

Slovēnijas sporta medija “Šport TV” žurnālisti sarunā ar portālu “Sportazinas.com” ne mirkli nešaubās, ka slovēņu Lukas Dončiča un latviešu Kristapa Porziņģa loma ir nenovērtējama savu valstu sporta vārda nešanā pasaulē.

Blažs Magdičs: “Viņi abi zina, ka nav tikai zvaigznes, kas var spēlēt pasaules labākajā līgā. Viņi zina, ka cilvēki mājās ne tikai atbalsta, bet arī ļoti lepojas ar viņiem, jo viņi pārstāv savu vārdu, savu tautu, “savas asinis”. Slovēnijai un Latvijai ir grūti konkurēt kādā citā jomā ar ASV, Franciju, Vāciju, Spāniju, bet sportā gan. Un, kad kāds slovēņu vai latviešu puisis “pazemo” lielākās zvaigznes pasaulē, tas sajūsmina visu nelielo nāciju.

Klemens Verličs: “Bez šaubām! Ne tikai basketbols! Slovēņi Rogličs un Pogačars šobrīd ir pasaules labākie riteņbraucēji. Vairāk cilvēku nenozīmē lielākus panākumus, tāpat kā lielāka nauda nenozīmē laimīgāku dzīvi. Runa ir par to, kā jūs izmantojat sev pieejamos “rīkus”.

Gregors Kovačičs: Cik lieliska kombinācija ir Dončičs un Porziņģis. Ceru, ka nākamajai sezonai Kristaps būs gatavs, “pievienojot “Mavericks” puzlei dažus gabaliņus”, tas noteikti būtu Rietumu konferences fināls. Es domāju, ka NBA ir visvairāk darījusi, lai popularizētu spēlētājus no Eiropas. Ja tu esi tik labs, cik Luka vai Kristaps, nav svarīgi vai tu nāc no lielas, vai mazas Eiropas valsts. Šis talants ir patiešām ievērojams – vienradzis un brīnumbērns, kā viņus sauc ASV. Es arī domāju, lai iekļūtu profesionālajās līgās ASV, ir svarīgi, lai valstij, no kuras tu nāc, būtu tradīcijas konkrētajā sporta veidā. Par simts procentiem varu teikt, ka MLB vai NFL nebūs spēlētāja no Slovēnijas. Labi – nekad nesaki nekad, bet ļoti maz ticams. Pirms Dončiča NBA bija septiņi vai astoņi basketbolisti no Slovēnijas. Divi no viņiem triumfējuši NBA.

Dalasas "Mavericks" basketbolisti Luka Dončičs un Kristaps Porziņģis.
Dalasas “Mavericks” basketbolisti Luka Dončičs un Kristaps Porziņģis. | Foto: Getty Images North America

Sportam piemērota vide rokas stiepiena attālumā

Vairāki žurnālisti un komentētāji ir prātojuši, kādi faktori ietekmē Slovēnijas sniegumu un rezultātus dažādos sporta veidos. Par vienu no iemesliem nereti tiek minēts arī Slovēnijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis – valsts ir salīdzinoši maza, tomēr tajā ir gan pieteikoši daudz pilsētu ar iespējām, gan elpu aizraujošas dabas ainavas rokas stiepiena attālumā. Izbraucot ārā no pilsētas, pēc kāda laika jau attapsies gleznainās kalnu grēdās, kas tā vien vilina aktīvās atpūtas cienītājus, un arī tos, kuri vēlas sasniegt augstākās virsotnes profesionālajā sportā. Sarunā ar slovēņu medija “Šport TV” kolēģiem tika iezīmēta arī tautas mentalitātes loma kopējo panākumu un izaugsmes veidošanā.

Magdičs: “Slovēnijas sportisti nav unikāli, salīdzinājumā ar citiem klasiskā sporta aspektā. Domāju, ka galvenais veiksmes iemesls ir mūsu mentalitāte (kā nācijai). Slovēņi parasti ir ārkārtīgi strādīgi, daži no viņiem pat pārāk spītīgi. Darba cilvēkiem tā varētu būt problēma, kad jāsadarbojas ar priekšnieku vai citiem kolēģiem. Sportistiem tā var būt liela priekšrocība, jo viņi vēlas sevi pierādīt ne tikai pārējiem sacensībās, bet arī saviem draugiem, līdzjutējiem, ģimenei mājās.”

Verličs: “Kas ir slovēņu panākumu atslēga – tā ir mīkla, kuru pat lielākā daļa cilvēku šeit nesaprot, kā tik maza valsts, piemēram, mūsu, var būt ļoti laba tik daudzās disciplīnās? Domāju, ka tas ir smagais darbs, izturība un pat spītība. Tieši tik vienkārši.”

Kovačičs: “Domāju, ka panākumiem ir liels sakars ar mūsu nacionālo raksturu. Slovēnijas iedzīvotāji vienmēr bijuši pazīstami kā pieticīgi, strādīgi, spītīgi, un, kad nepieciešams arī ļoti apņēmīgi. Mums ļoti patīk uzturēties ārā. Tā, kā mēs varam teikt, ka atrodamies Balkānu malā, domāju, ka esam labs ģenētiskais materiāls, lai kļūtu par labu sportistu.

Rullējam uz riteņiem

Nav noslēpums, ka Slovēnija ir izcila riteņbraucēju un kalnu slēpotāju kaltuve. Pēdējos gados lielākajās riteņbraukšanas sacensībās līderpozīciju toni mēdz noteikt slovēņi Tadejs Pogačars un Primožs Rogličs, kurš tikko izcīnījis čempiona titulu prestižajā daudzdienu velobraucienā “Vuelta a Espana” otro gadu pēc kārtas. 2020.gada “Tour de France” Rogličs bija izteiktā favorīta lomā, tomēr sacensību izskaņā viņš piekāpās savam tautietim Pogačaram. Zīmīgi, ka iepriekš savā karjerā Rogličs trenējies tramplīnlēkšanā, kas pierāda faktu, ka slovēņiem ir daudzveidīgas iespējas sevis pierādīšanai dažādos sporta veidos. Arī Jans Tratniks var “ielauzties” cīņā par vietu uz goda pjedestāla.

Riteņbraucējs Primožs Rogličs pēc triumfa 2020.gada "Vuelta a Espana" sacensībās
Riteņbraucējs Primožs Rogličs pēc triumfa 2020.gada “Vuelta a Espana” sacensībās. | Foto: AP

Slovēņiem patīk arī motorizētie riteņi un viņiem ir ievērojami panākumi starptautiskās sacensībās. Novembra sākumā slovēņu motosportists Tims Gajsers trešo reizi savā karjerā triumfēja prestižajā MXGP klasē. 24 gadus vecais “Honda” komandas motosportists MXGP klasē triumfējis 2016., 2019. un 2020.gadā. Zīmīgi, ka 2015.gadā slovēnis uzvarēja arī MX2 klases kopvērtējumā, plecu pie pleca cīnoties ar Latvijas vadošo motokrosa braucēju Paulu Jonasu.

Motosportists Tims Gajsers - 2020.gada Pasaules čempions MGXP
Motosportists Tims Gajsers – 2020.gada Pasaules čempions MGXP | Foto: Facebook/Tim Gajser

Neaizmirstiet, ka viņi spēlē arī hokeju!

Slovēnijas dienas kārtībā nozīmīga vieta tiek atvēlēta arī Latvijā tik ļoti cienītajam sporta veidam – hokejam. Spilgtākā slovēņu hokeja zvaigzne ir Anže Kopitars, kurš 2012.gadā kļuva par pirmo slovēni, kurš izcīnījis prestižāko hokeja trofeju – Stenlija kausu Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Trofeja ar “Kings” izcīnīta arī 2014.gadā. Tāpat Kopitars jau ilgus gadus ir Losandželosas “Kings” kapteinis vai kapteiņa asistents. Lai gan augstākajos IIHF reitingos Slovēnijas izlase atrodas pieticīgajā 20.vietā, tomēr slovēņi sevi nereti ir pierādījuši kā sīvu pretinieku, kurš nedodas laukumā, lai “tikai uzspēlētu hokeju”. Sieviešu konkurencē Slovēnija apsteidz Latviju.

Kovačičs: Mums ir NHL čempions, Losandželosas “Kings” kapteinis Anže Kopitars. Slovēnijā ir tikai aptuveni 200 oficiāli reģistrēti profesionāli hokejisti un četras vai piecas zāles, kur patiešām var trenēties un spēlēt hokeju.

Slovēnijas hokeja zvaigzne Anže Kopitars ar izcīnīto Stenlija kausu
Slovēnijas hokeja zvaigzne Anže Kopitars ar izcīnīto Stenlija kausu | Foto: USA Today Sports

Vietējo resursu menedžments, tradīcijas un iepriekšējo paaudžu rūdījums

Slovēņi savās prezentācijās un tūristu vizītkartēs lepojas ar savām tradīcijām, cilvēkiem un viņu sasniegumiem. Zīmīgi, ka aktīvs dzīvesveids vēsturiski bijis saistīts ar panākumiem vingrošanā. Zināms, ka no 1918. līdz 1991.gadam Slovēnija bija daļa no Dienvidslāvijas, zem kuras karoga liela mēroga sacensībās sevi pierādīja vairāki olimpiskie čempioni vingrošanā, piemēram, Leons Stukeljs un Miro Cerars.

Dienvidslāvija 1970.gadā triumfēja pasaules basketbola čempionātā un izlases kapteinis bija slovēnis Ivo Daneu. Viens no visu laiku labākajiem slovēņu futbolistiem – Branko Oblaks (kurš gan, kā vēsta slovēņu mediji, neesot tuvās radu saitēs ar šī brīža vienu no labākajiem pasaules futbola vārtsargiem Janu Oblaku). Iespējams, arī šādā veidā var vilkt paralēles ar cieņu pret sportu un savām tradīcijām. Pēc vairākiem gadiem pasaules vadošajos turnīros redzam slovēni, kuram ir savā valstī un sporta veidā pārstāvēts leģendārs uzvārds. Jans Oblaks šobrīd pārstāv  futbola klubu Madrides “Atletico” un pārliecinoši ir viens no vadošajiem futbola vārtsargiem pasaulē.

Slovēņu vārtsargs Jans Oblaks futbola kluba Madrides "Atletico" rindās.
Slovēņu vārtsargs Jans Oblaks futbola kluba Madrides “Atletico” rindās. | Foto: Atletico Madrid

Slovēnija lepojas ar savu dabu un daudzveidīgām iespējām aktīvam dzīvesveidam. Kalni varētu būt viena no viņu nozīmīgākajām stihijām, jo dažāda mēroga sacensībās piedalās ievērojams skaits kalnu slēpotāju un tramplīnlēcēju. Sportistam īpaši svarīgs ir atbalsts un vide, kurā pilnveidot savu sportisko attīstību, tāpēc nelielajām valstīm nākas atrast dažādus risinājumus, lai palīdzētu saviem sportistiem sasniegt augstākos mērķus. Protams, vissvarīgākā ir motivācija un vēlme strādāt, bet svarīgs ir arī atbalsts, kuru sportists sagaida no sev pieejamā treniņu personāla, komandas vai trenera, un nevienam nav noslēpums, arī finansiālo iespēju sniedzējiem.

Magdičs: Vietējā līmenī sportisti ir labi atbalstīti, runājot par bezmaksas treniņiem vai lētākiem treniņiem sporta zālēs, stadionos, baseinos. No otras puses, valstiskā līmenī valdības atbalstam ir problēmas. Piemēram, riteņbraukšanas komandai “Jumbo Visma”, kuru pārstāv Primožs Rogličs, ir lielāks budžets nekā mūsu ministrija katru gadu piešķir visam valsts profesionālajam sportam (aptuveni 19 miljoni eiro).

Kolēģis Verličs gan veltīja skarbāku kritiku: “Šķiet, ka viņiem (vietējām pašvaldībām) sports rūp tikai tad, kad sportisti sasniedz labus rezultātus! Kad tas notiek, viņi lielās par to, ka mūsu valsts ir sportistiem draudzīga, taču tā nav. Mazāk populārajos sporta veidos ir tik daudz sportistu, kuriem visu nākas darīt un samaksāt pašiem.”

Kovačičs: “Slovēnijā ir tāds teiciens, ka politikā nozīmīgie cilvēki ierodas, lai redzētu sportistus tikai tad, kad no lielā turnīra tiek mājās ar medaļu. Komandu sporta klubi lielākoties ir no Dienvidslāvijas laika, kad klubi un sports bija patiešām integrēti sabiedrībā. Šajā laikā tika tērēts daudz laika, pūļu un naudas, lai vispār popularizētu sportu. Tagad Slovēnijā ir daudz zināšanu no tā laika. Pārvaldība un attīstība pēdējos gados patiešām nav laba. Lielākā daļa mūsu sportistu ir startējuši ar savas ģimenes atbalstu.

Augstas klases atlēti populāros sporta veidos

Dončičs, Kopitars, Oblaks, Dragičs, Gajsers, Rogličs, Pogačars… Šie visi ir sportisti, kuri startē sporta veidos ar lielu konkurenci. Futbola, hokeja, riteņbraukšanas un basketbola masveidība visā pasaulē komentārus neprasa. Jā, varbūt motokross nav no tiem sporta veidiem, kurā būtu lielākā konkurence, taču ej un pamēģini tik smagā disciplīnā izsisties līdz pašai augšai. Tas ir svarīgs aspekts – slovēņi nerunā par augsta ranga atlētiem galda hokejā, loka šaušanā, frisbijā vai šahboksā, bet gan par zvaigznēm planētas lielākajos sporta veidos. Pasaulē nav citas divu miljonu iedzīvotāju valsts, kura varētu ar kaut ko tādu lepoties.

Luka Dončičs (Dalasas "Mavericks") un Gorans Dragičs (Maiami "Heat")
Luka Dončičs (Dalasas “Mavericks”) un Gorans Dragičs (Maiami “Heat”). | Foto: AP

Slovēnija un Latvija – pēc būtības līdzīgas, bet tomēr katrai savs stils

Salīdzināt citam citu ir ierasta prakse – tā ir kā nebeidzama sacensība. Sancesībās galvenā doma ir uzvarēt, vēlams, godīgā cīņā un pierādīt savu spēju izvirzīties priekšgalā. Ņemot vērā Slovēnijas un Latvijas iedzīvotāju skaita līdzīgos datus, vēsturiskās iezīmes un būtību, ka esam kas vairāk kā “mazās zivtiņas lielajā sporta okeānā”, varam vilkt paralēles, kas kuram sanāk labāk, kas varbūt ne tik labi. Līdzība ir arī izvēlētājos sporta veidos – vairāki augstākā līmeņa sportisti abām valstīm ir gan ziemas, gan vasaras sporta veidos.

Latvijai augstākie sasniegumi ir tieši individuālajos sporta veidos, tomēr arī komandas un izlases mums spēj cīnīties godam – šeit kā spilgtus piemērus varētu minēt arī florbolu, handbolu, volejbolu, jo nevar aizmirst, ka bez hokeja, basketbola un futbola ir arī citi komandu sporta veidi. Kad pienākusi ziemas sezona – latvietis pievērš uzmanību notikumiem “ledus kalnā”, ko varētu saistīt ar visiem renes sportiem, kuros Latvijai ir neapšaubāmi augsti panākumi. Un regulāri – skeletonā, bobslejā, kamaniņās.

Slovēņu stihija ir viņu kalnu grēdas, kur jau no mazotnes bērnu izturību trenē slēpošanā un tramplīnlēkšanā. Slēpošanas disciplīnās pirmās medaļas neatkarīgajai Slovēnijai izcīnīja tādi pazīstami vārdi kā Jure Koširs (slalomā) un Katja Korena (supergigantā), svinot panākumus Pasaules Kausā.

1994.gada Olimpiskās spēles Lillehammerē iezīmēja tā saucamo “bronzas laikmetu” Slovēnijas kalnu slēpošanā, jo regulāri tika izcīnītas tieši šāda kaluma medaļas. Vēlāk tika izcīnīti vairāki panākumi arī biatlonā, piemēram, Andreja Grašiča, kas bija pirmā sieviete no Slovēnijas, kura kāpusi uz augstākā pjedestāla Pasaules kausā. Gadu garumā slovēņi ir plaši pārstāvēti ziemas sporta veidos.

Šobrīd tramplīnlēkšanā skaļākais vārds ir  vairākkārtējs olimpiskais medaļnieks ir Peters Prevčs, kurš izcīnījis arī vairākus panākumus pasaules čempionātos. 2006.gadā viņš vinnēja visus iespējamos titulus. 2018.gada Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Slovēnijai lielu gandarījumu sagādāja biatlonista Jakova Faka izcīnītā sudraba un snovbordista Žana Košira bronzas medaļa. Skaļi vārdi ir arī Jure Alešs, Žans Kranjecs, Ana Bucika, Meta Hrovata, tāpat aug arī spēcīga junioru maiņa.

Tramplīnlēcējs Peters Prevcs | Foto: AFP
Tramplīnlēcējs Peters Prevcs | Foto: AFP

Zināms, ka Latvijai ģeogrāfiskā situācija nav tik pateicīga, tomēr nevarētu teikt, ka Latvijā šo sporta veidu pārstāvju neesot. Tramplīnlēkšana Latvijā diemžēl panīka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tomēr Ogrē savam sirds aicinājumam par šo sporta veidu katru dienu velta Modris Krūze, kurš savas mājas pagalmā uztaisījis tramplīnu. Šeit parādās galvenais jautājums par infrastruktūras plānošanu un resursu izmantošanu. Protams, visiem ir skaidrs, ka uzcelt tramplīnu kalna pakājē Slovēnijā ir vieglāk, tomēr ir pierādījumi, ka ar vēlmi un darbu tas nav neiespējami arī Latvijā.

Tomēr vienam to izdarīt ir grūti, tāpēc jebkura sporta veida attīstībā ir svarīgs atbalsts. Visai sistēmai ir jāstrādā vienotam mērķim – tāpēc ir liels prieks par jaunajām, modernajām sporta hallēm, kas nodrošinātu piemērotu vidi sportistu treniņiem. Ideja, resursi, vēlme, mērķis un atbalsts – šiem un vēl citiem faktoriem ir jāstrādā sinhronā sistēmā – ja kāds no šiem posmiem nestrādās, vai zudīs motivācija attīstībai, tad nav iespējams sagaidīt augstākos rezultātus.

Verličs: “Galvenais slovēņu panākumu iemesls varētu būt mūsu sporta kultūra. Mēs esam ļoti aktīvi cilvēki skriešanā, riteņbraukšanā, treniņos. Un tas nenozīmē tikai profesionālo sportu. Ir senas panākumu tradīcijas slēpošanā, tramplīnlēkšanā, basketbolā, kas turpinās gadu gaitā, un mēs šīs disciplīnas uztveram gandrīz kā savus nacionālos sporta veidus.”

Magdičs: “Slovēnijas cilvēki mīl sportu dažādos veidos! Skatīties, atbalstīt, sacensties vai tikai atpūtai. Es teiktu, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, mēs esam sporta nācija. Mēs atrodamies virsotnē atpūtas stundu laika ziņā, kuru pavadām skrienot, nodarbojoties ar dažādiem sporta veidiem. Tā ir galvenā nodarbošanās – slovēņi dzīvo ar sportu un tā dēļ. Luka Dončičs, Primožs Rogličs, Tadejs Pogačars, Tims Gajsers, Jans Oblaks – viņi visi bērnībā trenējās dažādos sporta veidos, viņi ir meistarīgi dažādās jomās. Kad ir iespējams “paņemt” savas zināšanas un prasmes profesionālajā līmenī, tā ir viņu lielākā priekšrocība.

Rezumē

Sports ieņem nozīmīgu lomu slovēņu dienaskārtībā. Sportisti ir sabiedrībā cienīti un atbalstīti, tiek vērsta pastiprināta uzmanība Slovēnijas sportistu atpazīstamībai pasaules mērogā.

“Šport TV” eksperts Magdičs iezīmē niansi, kurā atklāj, ka sāpīgākais aspekts ir nepietiekošais atbalsts valdības līmenī.

“Man tā ir traģēdija, ka sportam Slovēnijā nav neatkarīgas ministrijas – tā ir tikai daļa no “Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas”. Mūsu sportisti nes Slovēnijas vārdu pasaulē, tomēr tas netiek ņemts vērā, kad sportistiem nepieciešams finansiāls vai infrastruktūras atbalsts,” komentē Magdičs.

Verličs vērš uzmanību tendencei, ka slovēņiem lielākie panākumi ir individuālajos sporta veidos, kas visbiežāk nāk no pašu sportistu un viņu treneru smagā darba. Žurnālists atzīst, ka vietējie Slovēnijas profesionālie klubi varētu drīzāk būt pusprofesionāla kluba līmenī, jo meistarīgākie spēlētāji visbiežāk dodas uz ārzemēm.

Lielā mērā var secināt, ka, diemžēl nelielo valstu sporta attīstības jautājumi “atduras” pret finansiālām problēmām, tomēr lielākie veiksmes stāsti dzimuši tieši neatlaidības un darba spēju rezultātā.

Kovačičs izcēla motosportista Tima Gajsera, četrkārtējā pasaules čempiona, ceļu uz augstākajām virsotnēm: “Viņš sāka braukt ar motociklu, kad viņam bija trīs gadi. Tēvs viņam deva kursu, viņu māja bija nelielā kalnu ciematiņā, kurā neviens cits nenodarbojās ar sportu profesionālā līmenī, taču tagad Gajsers ir labākais pasaulē sporta veidā, kurā mums nekad nebija neviena braucēja, kurš būtu ticis uz goda pjedestāla.

Velkot paralēles Latvijas un Slovēnijas sporta izaicinājumu kontekstā, ir vairākas līdzības. Finanses, profesionālās pilnveides iespējas, motivācija, iespējami robi sporta attīstības pārvaldībā… Neraugoties uz to, tomēr var secināt, ka salīdzinoši neliela sporta valsts var paveikt iespaidīgas lietas un sasniegt augstākās virsotnes, nesot savu vārdu pasaulē un arī ceļot visas nācijas sportisko pašapziņu.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par