Brīnums, kas nesanāca – “Sabres” veic lēcienu, bet līdz “play-off” neaizsniedzas

18/04/2023 12:14
Nokopēts
Bufalo Sabres

Pēdējos gados Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Bufalo “Sabres” tika uzskatīta par apsmieklu. Tam bijuši gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli, bet hokejistiem nonākšana šajā pilsētā lika nervozēt un darīt visu, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu citā, konkurētspējīgākā klubā. Uz šī fona īpaši izceļas Zemgus Girgensons, kurš komandā nospēlējis jau desmito sezonu un tieši līguma pēdējā gadā Stenlija kausa izcīņai bijis tuvu kā vēl nekad.

Brīnumdaris Dons Granato

Viena no “Sabres” lielākajām veiksmēm ir galvenais treneris Dons Granato, kura uzdevums bija (un joprojām ir) visai grūts – pārbūvēt komandu. Tas attiecas ne tikai uz spēlētāju piesaistīšanu/atlaišanu, bet arī mentalitāti. Pārliecībai savos spēkos ir liela nozīme, tikpat kā liela nozīme ir spējai ātri savākties pēc neveiksmēm. “Sabres” vēl pat nav ceļa vidū, bet amerikānim, kuram Bufalo ir pirmā vieta NHL kluba galvenā trenera amatā jau izdevies izveidot diezgan kaujiniecisku komandu.

Diemžēl arī ar 41 uzvaru nepietika, lai kvalificētos “play-off” turnīram – tas palika divu punktu jeb vienas uzvaras (vai divu neizšķirtu pamatlaikā) attālumā. Lieki piebilst, ka šis ir pārliecinoši labākais rādītājs kopš 2010./2011. gada sezonas, kad “Sabres” pēdējo reizi spēlēja izslēgšanas turnīrā. Līdz franšīzes rekordam, kas ir 53 panākumi Lindija Rafa vadībā 2006./2007. gada sezonā un konferences finālam vēl ir tālu, par to nav šaubu.

Svarīgākais, ko paveicis Granato – ticis vaļā no neveiksminieku gēna. Jā, bijušas gan zaudējumu sērijas, gan kaunpilnas sagrāves. Tomēr speciālista rokās nonākusi samērā jauna un nepieredzējusī komanda, no kuras vēl var kaut ko izveidot. Ieskaitot šo sezonu, tad “Sabres” ieņem piekto vietu no beigām pēc hokejistu pieredzes NHL – 7691 spēles. Zem Bufalo ir “Blue Jackets”, “Coyotes”, “Blackhawks” un “Canucks”, bet arī starp komandām ar lielāku pieredzi ir tās, kuras izskatījās krietni bezcerīgāk – Detroita, Sanhosē, Anahaima. Salīdzinājumam NHL čempionei Kolorado “Avalanche” hokejistiem ir 12 353 spēles, finālistei Tampabejas “Lightning” – 11 449.

Svarīgs aspekts ir arī vidējais vecums, kas Bufalo komandā ir dalīti mazākais visā līgā – vidēji 25,65 gadi. Identisks rādītājs ir arī “Blue Jackets”, kura šo sezonu izgāzusi.

“Sabres” treneris: Ja nav metienu pa vārtiem, tad priekšā ir garš un grūts vakars

Līderis no nekurienes, Dalins sācis atmaksāt avansu

Teikt, ka Teidža Tompsona fantastiskais sniegums ir liels pārsteigums, būtu visai nekorekti, jo jau pagājušajā sezonā viņš pamatīgi pacēla latiņu, sakrājot 68 (38+30) punktus 78 spēlēs Granato pirmajā pilnajā sezonā pie “Sabres” stūres. Salīdzinājumam, sezona 2020./2021. viņam sanāca krietni pieticīgāka, kad 38 spēlēs uzbrucējam bija vien 14 (8+6) punkti. Savukārt šosezon Tompsons pārsteidza visas prognozes, gūstot 47 vārtus un izdarot tikpat rezultatīvas piespēles, kļūstot par pirmo “Sabres” hokejistu 21. gadsimtā, kurš pārsniedzis 45 vārtu atzīmi.

Tas, protams, nav nekāds rekords, jo Bufalo komanda vēl atceras laikus, kad Aleksandrs Mogilnijs 1992./1993. gada sezonā pretinieku vārtos sameta 76 vārtus, kas mūsdienās šķiet kaut kas neticams. Interesanti, ka pat tuvu Tompsona šosezon paveiktajam nekad nav sanācis būt nu jau Teodora Bļugera komandas biedram Džekam Aikelam, kuru pēdējos gados uzskatīja par “Sabres” galveno cerību.  

Izrāviena sezonu aizvadīja 2018. gada drafta pirmais numurs Rasmuss Dalins, kurš ar 73 (15+58) punktiem kļuva par piekto rezultatīvāko komandā, kā arī nopelnīja pozitīvu lietderību +12. Salīdzinājumam, pērn viņam bija -22, bet vēl pirms gada -36. Arī Džefs Skiners ieguvis otro elpu Granato komandā. Šis uzbrucējs pēc 40 vārtu sezonas 2018./2019. gada čempionātā tika pie ilgtermiņa līguma un, kā šķita dažiem, nomierinājās, divās nākamajās sezonās iemetot, attiecīgi, 14 un septiņas ripas. Pie Granato viņam 33 un 35 vārti, un šis saraksts ar progresējušiem spēlētājiem tiešām ir garš. Pieminēšanas vērts ir Alekss Taks, kuram 79 (36+43) punkti un deviņi uzvaras vārti – ceturtdaļa no visiem viņa goliem. Arī Girgensons savā pēcsezonas intervijā uzsvēris, ka šis treneris viņam iemācījis spēlēt savādāk.

Teidžs Tompsons

Teidžs Tompsons | Foto: NHL

Vārtsargu problēma tā arī netika atrisināta

Ar ko Granato tā arī neizdevās tikt galā, un tā arī nav viņa atbildība, ir vārtsargu jautājums. Lai arī “Sabres” vidēji spēlē iemeta 3,57 golus, kas ir trešais labāks rezultāts līgā, ielaistajos golos tā bija katastrofa – vidēji 3,62 vārti spēlē, kas ir septītais sliktākais rezultāts NHL. Šeit varam atcerēties marta vidū pēc kārtas piedzīvotos zaudējumus pret Bostonas “Bruins” (0:7) un Nešvilas “Predators” (3:7), 4:10 pret Dalasas “Stars” un daudz ko citu.

Jaunajām komandām ir raksturīga nestabilitāte, tas ir normāli un ar to ir jārēķinās. Ar tādu uzbrūkošu spēli vienmēr parādīsies plaisas aizsardzībā, it īpaši tad, ja hokejistiem nav tik liela pieredze kā pretinieki. Aizsargi kļūdījušies, bet arī vārtsargi pieļāvuši kļūdas, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Sabres” palika ārpus “play-off” turnīra. Bufalo starpība starp ielaistiem un prognozētiem vārtiem ir mīnus 8,5, kas nozīmē, ka komandas vārtsargi ielaiduši par astoņām ripām vairāk nekā viņiem tas būtu jāizdara.

Vismazāk pretenziju ir pret pamatvārtsargu Kreigu Andersonu, kurš gan dažādu savainojumu dēļ laukumā gājis vien 26 spēlēs. Gan viņam, gan sezonas laikā no NCAA parakstītajam Devonam Levī arī atvairīto metienu procents ir virs 90. Ne pārāk veiksmīgi izskatījās Uko Peka Lūkonens, kurš ielaida par piecām ripām vairāk nekā prognozēts. Tajā pašā laikā soms komandai palīdzējis tikt pie 17 uzvarām, kas ir labākais rādītājs komandā. Bet ja būtu tikai par vienu uzvaru vairāk… Vasarā vārtsargu treneriem noteikti būs, ar ko pastrādāt, bet līdz sezonas sākumam vajadzētu tikt skaidrībā ar pamatvārtsargu, jo, lai cik daudz mestu uzbrucēji, tam nav jēgas, ja cietoksnis aiz viņu mugurām nav drošībā.

Kreigs Andersons

Kreigs Andersons | Foto: NHL

Kas sagaida Girgensonu?

Latvietim šī bija kontrakta pēdējā sezona, un ziņas par viņa nākotni, visticamāk, parādīsies ne agrāk par maiju. Karjeras laikā uzbrucējs pakāpeniski “izauga” no 900 tūkstošiem līdz 2,2 miljoniem par sezonu un diez vai būtu ar mieru daudz piekāpties finansiālajā jautājumā. Lai ko teiktu par Zemgus rezultativitāti, viņš spēlē atbilstoši savam statusam – trešās – ceturtās maiņas spēlētājs.

Nedrīkst aizmirst, ka viņa pienesums mērojams ne tikai punktos. Girgensons bloķē metienus, ir viens no aktīvākajiem spēka paņēmienu taisītājiem komandā, daudz spēlē mazākumā un ir izteikts “melnā darba” darītājs, kuram gan nav sveši arī visai skaisti vārtu guvumi. Savu statusu līgā latvietis jau pierādījis, un pēc veselības savešanas kārtībā varētu vēl vismaz četrus piecus gadus spēlēt līgā. Lai gan preses konferencē kāda žurnāliste visai negaidīti pajautāja, vai Zemgus neplānojot noslēgt karjeru, par ko latvietis bija visai pārsteigts.

Diez vai Girgensons varētu cerēt uz lielu algas pielikumu, jo viņš praktiski sasniedzis limitus tādas lomas spēlētājam. Tajā pašā laikā viņš savu trīs gadu līgumu atstrādājis godīgi un pierādījis, ka ar viņu var slēgt arī šādus, nevis viena vai divu gadu kontraktus. Mana prognoze ir tāda, ka šeit ir divi varianti – pirmajā latvietis vēl uz pāris gadiem paliek Bufalo par tādu pašu, vai nedaudz lielāku (par 200-300 tūkstošiem) un beidzot izbauda iekļūšanu Stenlija kausa izcīņā, vai arī par mazāku summu “piezemējas” kādā citā komandā un “play-off” turnīrā iekļūst jau ne kā “Sabres”, bet kā kādas citas vienības spēlētājs.

Girgensons: Karjeras noslēgšana? Man ir 29 gadi

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām