Buncis par Latvijas agrajiem mačiem: Grafiku veido, vispirms ņemot vērā reitinga augstāko komandu intereses

Jau otro nedēļu Latvijas galvaspilsētā norisinās pasaules hokeja čempionāta spēles. Lai arī jau aizvadīta gandrīz puse no turnīra, Rīgas grupas vadītājs Edgars Buncis sarunā ar “sportazinas.com” uzsver, ka darba joprojām ir daudz. Tāpat funkcionārs skaidroja, kā tiek rēķināta turnīra apmeklētība un kāpēc Latvijas izlase darba dienās spēlē plkst. 16:20.

“Jāsaka, ka nevienu. Lai pilnībā noskatītos no sākuma līdz beigām – tiešām nevienu,” uz jautājumu par apmeklēto spēļu skaitu atbild funkcionārs. “Kad Latvija nespēlē, tad diena ir nedaudz vieglāka. Katru dienu mums notiek sapulce par notikušo, katru trešo dienu sapulce ar direktoriātu, kurā iekļaujas arī IIHF, “Infront” un Tamperes rīkotāju komandas. Ap vieniem esmu mājās, un septiņos esam jau uz sakariem un gatavojamies jaunajai dienai.”

“Viss vairāk vai mazāk saistīts ar organizatoriskām lietām. Daudzas lietas, sākot ar apsardzi, beidzot ar “Infront” mediju niansēm, intervijām, koordinēšanu starp dažādiem departamentiem, dažādām iesaistītajām pusēm. IIHF ir turnīra turētāji, bet mēs – rīkotāji, “Infront” ir atbildīga par komerctiesībām, visām mārketinga izpausmēm, fanu zonu, suvenīru tirdzniecību. Mums jāvēro, lai viss notiktu pēc IIHF standartiem. Kad iesaistīti daudzi darbinieki, ir dažādi faktori. Cilvēki ir dažādi, un viņi ir jāmotivē. Skaidrs, ka pēc pirmās nedēļas nogalē ar astoņās spēlēm trīs dienās cilvēki sagurst, un jārisina arī emocionālie jautājumi – kāds jāpastimulē, kāds jānomierina. Tāpat pirmdien uzsvēru kolēģiem, ka, ja Latvija nespēlē, tas nenozīmē, ka diena ir vieglāka, un nenozīmē, ka citi skatītāji grib kādu citu pieredzi, kas būtu sliktāka kā Latvijas mačos,” uzsver Buncis.

“Vakardienas [17. maija vakara] cipars ir tāds, ka esam pārgājuši 130 tūkstošiem pārdoto biļešu. Savukārt maču apmeklētību nosaka pēc pārdotajām biļetēm,” teica rīkotāju pārstāvis, tādējādi apstiprinot novērojumus par to, ka arēnā paziņotais skaitlis ne vienmēr sakrīt ar tajā esošo cilvēku skaitu.

Šveices un Kazahstānas spēli pēc protokola apmeklēja 2 792 skatītāji, lai gan realitātē tur diez vai bija vairāk par vienu tūkstoti

“Mēs centāmies pielāgot. Latvijai no septiņām spēlēm piecas ir vakara spēles. Mums ir nelielas priekšrocības izvēlē, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka grafiks tiek veidots, vispirms ņemot vērā IIHF reitinga augstāko komandu intereses. Grafika veidošanā ir jāseko daudzām niansēm, varu minēt tikai dažus kā piemēru. Tikai vienu reizi var būt “back-to-back” jeb divas spēles divās dienās tieši augstāka ranga komandām. Kanādai jācenšas likt spēles pēc iespējas vakarā, ņemot vērā laika joslu starpību. Vienu reizi čempionāta laikā var būt tā, ka starp divām spēlēm ir mazāk nekā 24 stundas.

Līdz ar to, veidojot grafikus un ievērojot visas šis nianses, manevrēšanas iespējas ir diezgan nelielas. Visas septiņas spēles ielikt vakarā mēs nevarējām, jo tas būtu pretrunā ar noteikumiem. Skaidrs, ka tas ir viens no faktoriem, kāpēc uz spēli pret Norvēģiju, kā arī maču pret Slovēniju bija tik daudz nepārdotu biļešu. No mūsu puses skatoties, mani pārsteidz, ka ir tik maz norvēģu. Tiešām biju cerējis, ka viņi būs lielākā skaitā. No Čehijas atbrauca aptuveni tik cilvēku, cik mēs cerējām, no Slovākijas pat atbrauca nedaudz vairāk. Lielāka cerība bija arī uz Slovēnijas faniem,” nožēlu pauž Buncis.

“Licences kopējā maksa ir 1,5 miljoni. Papildus mums ar Somiju rudenī jāorganizē IIHF pusgada kongress un arī ikgadējais kongress, kas tagad notiek Tamperē. Vienošanās ar Somiju bija tāda, ka licences maksājums tiks dalīts nevis uz pusēm, bet mēs maksājam 500 tūkstošus, un viņi maksā miljonu, jo pie viņiem notiek pusfināli un fināls. Lai organizētu pusgada un gada kongresu, summa, ko būtu jāsedz mums, ir tie 250 tūkstoši, ko mēs papildus lūdzām no valsts budžeta.”

“Standarta līgumā mums IIHF būtu jānodod arī procents no biļešu ieņēmumiem, bet, ņemot vērā to, ka šis ir ārkārtējais čempionāts un tika piešķirts tikai pirms gada, tad mums izdevās vienoties ar IIHF, ka tā ir tikai fiksētā maksa – pusotrs miljons. No “Infront” nopirkām tiesības uz vietējo sponsoru reklāmas izvietošanu, šādā veidā iegūstot ap 600 tūkstošiem. Vēl 570 tūkstoši ir Rīgas domes nauda, aizvakar valsts piešķīra 500 tūkstošus licences apmaksai. Viss pārējais nāk no biļešu tirdzniecības,” uzsver funkcionārs.

Latvijas hokeja izlases spēļu apmeklētība