CAS neatļauj Līperam OS sacensties ar sportistiem bez kustību traucējumiem

Bleiks Līpers
Bleiks Līpers

Skrējējs , kuram zem ceļgala locītavām piestiprinātas protēzes, Tokijas olimpiskajās spēlēs nebūs tiesīgs sacensties ar sportistiem, kuriem nav kustību traucējumu, pirmdien paziņoja Sporta arbitrāžas tiesa (CAS).

Starptautiskā Vieglatlētikas savienība (“World Athletics” (WA)) iepriekš liedza iespēju Līperam savus spēkus samērot ar sportistiem bez kustību traucējumiem, bet amerikānis šo lēmumu pārsūdzēja CAS, kas pirmdien pieņēma paravieglatlētam nelabvēlīgu lēmumu.

CAS savā paziņojumā norādīja, ka protēzes, ko lieto Līpers, sportistam dod priekšrocības skriešanas distancēs, jo ar tām viņa augums ir garāks nekā tad, ja viņam būtu kājas.

“Līpers nedrīkst izmantot skriešanas protēzes WA rīkotajos 400 metru skrējienos, kā arī citās WA sacensībās. Tāpat viņš ar šīm protēzēm nedrīkst startēt olimpiskajās spēlēs,” teikts paziņojumā.

CAS arī atzina, ka WA lēmums likt sportistam pierādīt savus kustību traucējums bijis nelikumīgs un nav derīgs turpmāko lietu izskatīšanā.

Tikmēr WA pauda gandarījumu, ka CAS pieņēmusi lēmumu, kas arī turpmāk veicinās godīgu konkurenci vieglatlētikā.

“WA ir izpildījusi savu pienākumu, pierādot, ka Līpera kunga protēzes viņam dod priekšrocības pār veselajiem sportistiem. Šajā gadījumā protēzes Līperu padara par 15 centimetriem garāku nekā tad, ja viņam kopš dzimšanas būtu kājas,” teikts WA paziņojumā, kas uzsver, ka daži centimetri auguma parametros var krietni uzlabot laiku distancē.

Savukārt Līpera pārstāvji norādīja, ka IPC savus mērījumus veic balstoties uz maksimāli pieļaujamā auguma stāvus (MASH) tabulām, kas par pamatu izmanto kaukāziešu un aziātu rasu rādītājus, nevis afroamerikāņu, kurai piederīgs ir sportists. Tādējādi IPC noteikumi uzskatāmi par diskriminējošiem.

WA gan noliedza šos apgalvojumus, norādot, ka nav taustāmu pierādījumi par to, ka afroamerikāņiem būtu krasi atšķirīgi ķermeņa parametri.

Līpers 2012.gada Londonas paralimpiskajās spēlēs T-43 grupā izcīnīja sudrabu 400 metru distancē, bet 200 metros iegūta bronza. Jau pirms astoņiem gadiem Līpers pauda vēlmi olimpiskajās spēlēs sacensties ar sportistiem, kuriem nav kustību traucējumu. Šādu pašu vēlmi toreiz pauda arī nu jau bēdīgi slavenais Dienvidāfrikas Republikas pārstāvis Oskars Pistoriuss.

Karjeras laikā Līpers T-42-46 medicīnas grupā 2013.gadā paravieglatlētikas pasaules čempionātā 4×100 metru stafetē kopā ar ASV izlasi izcīnīja zeltu, bet 100, 200 un 400 metros viņš togad izcīnīja sudrabu.

Līperam jau kopš dzimšanas zem ceļgala locītavām nav kāju, tāpēc viņš jau kopš deviņu mēnešu vecuma lieto protēzes.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par