Cigaņiks par Kazakeviču: Ir svarīgi, ka laukuma malā ir cilvēks, kurš ikkatram ir kaut ko izdarījis
Latvijas futbola izlases pussargs Andrejs Cigaņiks sarunā ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) preses dienestu skaidroja, kāpēc valstsvienības sniegums pēdējā laikā ir kļuvis rezultatīvāks.
Jau vēstīts, ka Latvijas komanda trešdien pārbaudes spēlē Dublinā ar 2:3 atzina Īrijas pārākumu. Latvija pirmajā puslaikā nonāca iedzinējos ar 0:2, taču ar fantastisku tālsitienu vienus vārtus atspēlēja Roberts Uldriķis, bet puslaika izskaņā Artūrs Zjuzins panāca izlīdzinājumu. Interesanti, ka Latvija jau 12 mačos pēc kārtas ir spējusi izcelties ar vārtu guvumiem. Cigaņiks uzskata, ka tas ir saistīts ar savstarpējo uzticību starp spēlētājiem un galveno treneri Daini Kazakeviču.
“[Pirms tam problēmas ar vārtu gūšanu] mums visiem bija smags jautājums. Arī iepriekš mums bija pretiniekos Andora, Kazahstāna… komandas, ar kurām bija jāspēlē, bet nesanāca tās apspēlēt. Un ne vienmēr sanāca pat izskatīties vienā līmenī ar šīm komandām. Šai sakarā varu teikt tā – jau no paša sākuma to teicu, ka katram trenerim nepieciešams laiks, lai izveidotu komandu, kolektīvu, pieslīpētu spēles sistēmu. Varbūt ne visiem treneriem bija pietiekami daudz laika… Treneru darbs ir ļoti grūts, es pat nespēju iztēloties, kā tas ir – samenedžēt divdesmit trīsdesmit spēlētāju kolektīvu,” skaidroja Cigaņiks.
“Paņemsim par piemēru [Vladislavu] Gutkovski. Kad Dainis kļuva par galveno treneri, Gutkovskim bija nulle vārtu izlases rindās. Tagad viņam jau ir otrais desmits. Tēlaini izsakoties, treneris pasniedza uzbrucējam roku, un viņš pie tās pieķērās, izkārpījās. Tagad viņš gūst vārtus, palīdz trenerim ar savu pašatdevi laukumā. Tas viss dod kaut kādu rezultātu. Un mums tas ir ļoti svarīgi. Mums ir trīs superīgi uzbrucēji, kuri spēlē pietiekami augstā līmenī, ir labi kvalificēti, turklāt – arī personības. Mums komandā ir daudz personību. Nevar būt tikai egoists un domāt tikai par sevi. Te puiši sabrauc un domā, kā var palīdzēt komandai,” uz situāciju komandā raudzījās izlases pussargs.
“Agrāk es to nebiju ievērojis. Agrāk domāju – kāpēc mēs nevaram būt konkurētspējīgi ar citām komandām? Vai – vismaz nezaudēt ar pieciem sešiem vārtiem. Kad es klubu līmenī spēlēju pret vājāku komandu, nemaz tik viegli nav uzvarēt ar tādu starpību. Kāpēc tā? Es nonācu pie secinājuma, ka viss ir kolektīvā. Ja spēlētājiem viss ir vienalga, tad var būt arī smagi zaudējumi. Bet ja visi sitas viens par otru, var kaut ko panākt, var uz kaut ko cerēt. Es redzu, ka puiši ir ļoti motivēti, alkst sevi pierādīt. Mēs te savācamies ne jautrībai un pleiša uzspēlēšanai. Mums ir vienots mērķis, konkrēti uzdevumi,” stāstīja Cigaņiks.
“Es nezinu, kā tas parasti notiek dzīvē. Bet futbola dzīvē mēdz būt tā, ka cīnies par sevi, par ģimeni, par valsti… tas viss ir svarīgi. Bet vēl – laukuma malā ir cilvēks, kurš ikkatram no komandas ir kaut ko izdarījis. Piemēram, uzticējās, turpināja uzticēties arī sarežģītākos dzīves posmos, kad tu nespēlē klubā, bet izlasē tev tik un tā uzticas, dod iespēju. Dzīvē ne vienmēr viss ir “zirgā”, gadās arī grūtāki brīži. Un treneris tādos brīžos mēdz ar darbībām pateikt: še, ņem manu roku, ejam kopā! Mārcis Ošs, Kaspars Dubra… mana situācija tāda pati. Gutjam [Vladislavam Gutkovskim] Polijā sākumā negāja viegli. Gandrīz katram no mums ir bijuši grūtāki brīži, un treneris ar savām darbībām palīdzēja. Kāds varētu teikt, ka trenerim nav alternatīvu, nav citu spēlētāju. Ir! Bet viņš izvēlas konkrētus cilvēkus, raksturus un strādā ar tiem,” Kazakeviča nozīmi uzsvēra Cigaņiks.
“Es Daini pazīstu jau daudzus gadus, un par šo ļoti cienu viņu. Skaidrs, ka man ir savi “prusaki” galvā, savi skeleti… Bet ir ļoti svarīgi, ka uzticēšanās saglabājas. Un ja treneris mainās ik pēc pusgada, tādu saikni nav iespējams izveidot. Skaidrs, ka galu galā skatās uz rezultātu. Ja tā nebūs, nāks vietā cits. Kāpēc citiem treneriem nesanāca? Tāpēc, ka visi sabrauca kopā, visiem bija… ne gluži vienalga, bet nebija tās papildus motivācijas. Atbraucām, savācāmies, aizbraucām,” uzskata Cigaņiks, norādot, ka tagad komanda un spēlētāji cīnās par treneri. “Esmu pārliecināts par to. Mums komandā nav vienaldzīgo. Te puiši reāli grib sasniegt rezultātu. Jā, varat droši teikt, ka esam muļķīši, ja sapņojam par tikšanu uz Eiropas čempionātu. Bet mēs sapņojam, jo mums ir tāda vēlme.”
📰Aizraujoša brīvdienu lasāmviela katram īstenam Latvijas futbola izlases fanam
🎙️Pussargs Andrejs Cigaņiks atklātā sarunā dalās iespaidiem par spēli Īrijā, par gaidāmo maču ar Velsu un vēl, un vēl.#11vilki #LatvijasIzlasehttps://t.co/f10x9fi5qh
— Futbola federācija (@kajbumba) March 25, 2023
Uldriķim fantastisks šedevrs, Latvija atspēlējas, bet zaudē (VIDEO)
