Cipruss: Arī LBS gribētu halli ar padsmit tūkstošiem, bet jāsaprot reālās iespējas

Kaspars Cipruss, sportazinas.com
Kaspars Cipruss | Foto: Zane Bitere/LETA

Lai arī aktīvā basketbola sezona Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ noslēdzas jau pavasara sākumā, darbu ko darīt, un jautājumu, ko risināt, Latvijas Basketbola savienībai () netrūkst.

“Sportazinas.com” uz sarunu aicināja LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu, kuram uzdevām aktuālākos jautājumus par basketbola saimē notiekošo – vīriešu izlases ģenerālmenedžera jautājumu, budžeta stāvokli organizācijā un potenciālajām izmaiņām Eiropas čempionāta kvalifikācijā, kā arī citām aktualitātēm.

Kāda ir situācija ar vīriešu izlases ģenerālmenedžera piesaistīšanu?

Jautājums par vīriešu valstsvienības ģenerālmenedžeri ir LBS prezidenta un
ģenerālsekretāra un valdes uzmanības lokā, bet iepriekšējā pieredze liek būt
piesardzīgiem, izvērtējot visus pienākumu aspektus un reālās iespējas ne tikai solīt, bet arī izdarīt.

Ņemot vērā konkrēto situāciju ar Covid-19 pandēmiju, šovasar LBS prioritāte ir organizēt
valstsvienības darba procesu, neakcentējot uzmanību uz amatu nosaukumiem. Aktuālie
darbi notiek saskaņā ar plānu – kopš 1. jūnija esam nodrošinājuši vīriešu valstsvienības
dalībnieku un kandidātu treniņus, palīdzot spēlētājiem uzturēt sevi formā un gatavoties
sezonai. Notika un notiek komunikācija arī ar tiem spēlētājiem, kuriem nepiedalās
treniņos, kā arī viņu pārstāvjiem. Šobrīd plānošanu ļoti sarežģi Covid19 situācija, jo ir
nopietns pamats bažām, ka Covid19 pandēmijas ietekme Eiropā un pasaulē turpināsies.

Cik nopietnas bažas ir par to, ka FIBA pārcels EČ kvalifkācijas februāra “logu”? Un kā tas var ietekmēt LBS sadarbību ar sponsoriem?

Noteikti, ka mums izdevīgāk pat būtu, ja FIBA atceltu nākamo novembra “logu”, jo tas
mums dotu iespēju attiecīgi februāra “loga” spēles aizvadīt vasaras sākumā. Tas
noteikti dotu potenciāli lielāku iespēju piesaistīt izlasei spēlētājus tuvu optimālajam sastāvam.
Protams, milzīgs sitiens būs, ja izlašu spēles nevarēs aizvadīt vispār. Šobrīd par un ap šo
COVID19 situāciju ir pārāk daudz jautājumu un noteikti to ir vairāk nekā atbilžu. Līgumi ar
atbalstītājiem noslēgti uz Eiropas čempionāta ciklu, un līdzekļi ir rezervēti šīm
vajadzībām. Ja spēles nenotiek, nauda netiek tērēta.

FIBA jau ir paziņojusi – ja kaut viena EČ kvalifikācijas turnīra dalībniecēm pandēmijas dēļ nevarēs aizvadīt maču kādu iemeslu dēļ – vai tāpēc, ka atgriežoties mājās, pēc tam jāievēro divu nedēļu pašizolācija, bet spēlētājiem jādodas tālāk uz saviem klubiem, vai kādu citu aspvērumu dēļ, tad februāra spēles tiks pārceltas.

Publiski jau izskanējis, ka iekustējies LBS halles projekts. Ko LBS vadība var darīt, lai veicinātu šī projekta tālāku virzību, vai viss atkarīgs no politiskās gribas?

LBS vadība jau ir spērusi daudzus soļus un mēs esam sadzirdēti pat valdības līmenī.
Pašsaprotami, ka LBS nav iespēju nopelnīt tik daudz naudas, lai pašiem uzbūvēt tādu
sapni. Arī FIBA rīcībā nav tik lielu līdzekļu, lai atbalstītu infrastruktūras projektu
īstenošanu atsevišķās valstīs. Bez valsts, pašvaldības vai privātā investora realizēt šādu
projektu ir neiespējams. Milzīgs prieks ir, ka šobrīd esam panākuši to, ka ne tikai
basketbola sabiedrība saprot, cik ļoti šis projekts ir nepieciešams attīstībai un izaugsmei.
Mūsu iniciatīvu atbalsta arī citu komandas sporta spēļu federācijas, jo Rīgā katastrofāli
trūkst vietas, kur aizvadīt starptautiskas spēles.

Halle plānota ar trīs tūkstošu skatītāju vietām. Vai nebija doma, ka vajadzētu vairāk?

Protams, mēs gribētu ar padsmit tūkstošiem, neskaitāmiem basketbola treniņu laukumiem un 5 zvaigžņu viesnīcu kompleksā iekšā. Bet jāsaprot reālās iespējas. Paldies Rīgas Domei par atvēlēto zemes gabalu ērti pieejamā vietā, taču tā parametri neļauj celt vēl vienu “Arēnu Rīgu”. Bāze primāri kalpotu treniņprocesa īstenošanai gan jauniešiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes mācību procesu, un ir vajadzīgs ne tikai LBS ik gadus organizētajām astoņām basketbola izlasēm. Šobrīd Rīga ir ļoti bēdīgā situācijā – liela daļa no basketbola skolas “Rīga” 2000 audzēkņiem spiesta trenēties vecās zālēs nepiemērotos apstākļos. Ikdienā pieejamās trīs treniņzāles būs būtisks atvieglojums. Papildus to varēs izmantot dažāda līmeņa spēlēm un nepieciešamības gadījumā, starptautiskām sacensībām arī citās sporta spēlēs.

LBS ieviesa normatīvus, kas jāizpilda visiem jauniešiem – sporta skolu
pārstāvjiem. Jautājums – kādi ir šie normatīvi, un ko darīsiet, kad kāds tos nevarēs
izpildīt? Un kā atsauktos uz treneriem?

Kontrolnormatīvi nav jauna iniciatīva – jau daudzus gadus tie jānokārto visiem
audzēkņiem, kuri trenējas profesionālās ievirzes sportā izglītības iestādēs, lai varētu
saņemt Izglītības un zinātnes ministrijas līdzfinansējumu grupai nākamajam mācību
gadam. Laikam ejot, normatīvu saturs ir novecojis, tāpēc tos jāpielāgo jaunākām
basketbola prasībām. Jau izstrādāti un apstiprināti tehniskās sagatavotības
kontrolnormatīvi dažādām vecuma grupām, Oskars Ernšteins sācis izstrādāt fiziskās
sagatavotības normatīvus

Ministru kabineta 508. noteikumi jau šobrīd nosaka, kas notiek ar izglītojamajiem un
nokoplektām grupām, kuri nevar izpildīt attiecīgās grupas rezultativitātes kritērijus. To
ievērošana ir profesionālās ievirzes sportā izglītības iestāžu atbildība. LBS nav represīva
iestāde, mūsu pašmērķis nav pārbaudīt kontrolnormatīvu izpildes kvalitāti visās sporta
skolās. Kontrolnormatīvi ir orientieris gan treneriem, gan spēlētājiem, kuri grib kvalitatīvi
strādāt, trenēties un progresēt. Treneru komisijas pārstāvji un jaunatnes izlašu treneri
izvēles kārtībā apmeklēs sporta skolas, lai novērtētu, kā kontrolnormatīvi darbojas,
kādas izmaiņas būtu lietderīgas utt. Bet priekšroku dodam kvalitatīva darba stimulēšanai
(piemēram, labāk strādājušos trenerus iesaistot izlašu darbā), nevis sodīšanai.

LBS ar kontrolnormatīviem nosaka, ko audzēkņiem konkrētā vecumā būtu jāmāk, lai
izglītības iestāde varētu saņemt līdzfinansējumu no Izglītības un zinātnes ministrijas.
Normatīvi nav pārspīlēti – praksē pārbaudīts, ka tos var izpildīt, ja vien treniņos ne tikai
spēlēts basketbols, bet arī mērķtiecīgi pastrādāts uz tehnikas elementu pamatu
apgūšanu.

Jautājumus, kuri saistīti ar profesionālu ieviržu izglītības iestāžu sportā līdzfinansējumu
no valsts un treneru algām nosaka Ministru kabineta 508. noteikumi. Ja spēlētāji masveidīgi nevar izpildīt normatīvus, ir vairākas iespējas – jātrenējas vairāk un mērķtiecīgāk (arī jāizvērtē trenera kvalifikācija) vai arī audzēkņiem nopietni jāpārdomā sporta veida izvēle un jāmeklē savām spējām atbilstošāka nodarbe. Protams, pašvaldība var turpināt līdzfinansēt šo grupu, ņemot vērā sociālos faktorus (nepieciešamību nodarbināt bērnus, u.t.t.)

Izveidots Latvijas kauss. Kādi ir LBS plāni, lai to padarītu par “pērkamu” produktu?

Latvijas kausa plusi – uz katru spēli katrai komandai būs jāiet ar maksimālu koncentrāciju, jo playoff turnīrā katra spēle var būt pēdējās. Pat amatieru un jauniešu komandām ir iespēja aizcīnīties līdz iespējai pamēroties spēkiem ar Latvijas top klubiem, kuru vizītes reģionos noteikti izraisīs lielu interesi. Būs papildus iespēja sezonas vidū pievērst uzmanību basketbolam, jo finālspēli paredzēts sarīkot kā īstus basketbola svētkus – ar elementiem, kas iepriekš izmantoti Zvaigžņu spēlēs. Iesaistīšanās cīņā par Latvijas kausu palielina LBL2 un LBL3 klubu iespējas piesaistīt atbalstītājus. Noteikti liels darbs būs jāpaveic mārketinga nodaļai, lai interese par Latvijas kausu palielinātos. Bet milzīga nozīme būs klubiem – gan padarot savas spēles par svētkiem, gan arī nodrošinot sportisko intrigu – interesants spēles un pārsteigumus. Līgu direktora [Kristapa Janičenoka] un LBS vīzija iet roku rokā, jo tieši LBS līgu direktors ir atbildīgs par šo projektu.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par