CSKA prezidents: Slavas dziesmas dziedāt pāragri

Iespaidos par pirmssezonas darbu dalījies Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Maskavas CSKA prezidents Igors Jesmantovičs.

“Pirmkārt, dziedāt slavas dziesmas mums būtu pāragri. Starpsezonā aizvadīts lielisks darbs, bet laba sastāva selekcija vēl nenozīmē, ka tiks sasniegts arī rezultāts. Ar nevienu no spēlētājiem nebija viegli vienoties. Starpsezonā mums pievienojušies kādi desmit jauni spēlētāji. Un katram bija savas prasības un ambīcijas. Katram spēlētājam arī ir savs aģents, kuram savukārt arī ir savas intereses. Šīs lietas darbu vieglāku nepadarīja. Bet esam apmierināti ar to, kādu sastāvu ir izdevies sapulcēt,” skaidroja Jesmantovičs.

Vaicāts, kas sagādāja vislielākās grūtības cenšoties vienoties ar spēlētājiem, Jesmantovičs atbildēja: “Kontraktu termiņi. Mēs centāmies slēgt ilgtermiņa līgumus uz vismaz diviem trīs gadiem, lai izveidotu spēcīgu komandu ilgtermiņā, bet ne visus uzrunātos spēlētājus tas apmierināja. Personīgi mani kā kluba prezidentu interesē ilgtermiņa attīstība, tāpēc arī likām uz to uzsvaru. Protams, ar visiem nevienosies, taču esam izdarījuši tuvu maksimumam.”

Tāpat CSKA prezidents piebilda, ka visgrūtākās pārrunas bija ar Maksimu Šalunovu, kurš pārgāja no “Sibirj” un Mihailu Grigorenko, kurš ir viens no trijiem krievu spēlētājiem, kas atgriezās dzimtenē no NHL, kur gan līdz galam uz sevi liktās cerības nav attaisnojis.

Pēdējās divas sezonas Grigorenko aizvadījis 70+ spēles pasaules spēcīgākajā līgā (savulaik tika draftēts vienā gadā ar Zemgu Girgensonu), bet ar visu to nav sasniedzis ievērības cienīgu progresu, tāpēc vienā no intervijām kluba mājaslapā pats Grigorenko izteicās, ka viņam šoreiz bija nepieciešams pamainīt vidi neierastāk kā parasti, proti, no NHL uz KHL, lai iemācītos būt pirmajai vijolei, kā arī lielu lomu spēlēja tas, ka šis ir olimpiskais gads. Visi vēlas spēlēt izlasē, tāpēc atrašanās Maskavā, tuvāk pie izlases galvenā trenera, viņaprāt, šoreiz nākšot par labu.

To, ka olimpiāde bijusi dzinulis atgriezties dzimtenē norāda arī Jesmantovičs: “Mums izdevās trīs krievu puišus pierunāt atgriezties un spēlēt mājās. Tā kā šis ir olimpiskais gads, tādā veidā viņi arī parādījuši savu pilsonisko nostāju.”

Tāpat komandas rindās gandrīz nonāca divi NHL aizsargi, kas arī Ziemeļamerikā kotējās kā elites spēlētāji – šveicietis Janiks Vēbers un krievs Dimitrijs Orlovs. Abi tomēr beigās palika NHL, ko Jesmantovičs skaidro šādi: “Vēbera pārstāvētā komanda negaidīti tika līdz Stenlija kausa finālam, kā rezultātā arī strauji pieauga paša spēlētāja vērtība, jo arī viņam bija sava loma komandas panākumos. Tāpat arī Orlovam Vašingtona piedāvāja tādu līgumu, ar kuru mēs nevarējām sacensties. Mums ir jāveido komanda gudri un pārmaksāt nevēlējāmies.”

Nobeigumā arī prezidents apskaidroja situāciju ar franču uzbrucēju Stefanu Da Kostu, kurš iepriekšējos gados bijis viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem komandā. Viņš norādīja, ka uzbrucējs nākošajā sezonā komandā nebūs, jo ar viņu nav izdevies vienoties par jauniem līguma nosacījumiem, tādējādi kliedējot baumas, ka atlikusī leģionāra vieta tiek taupīta priekš viņa.

Noslēgumā Jesmantovičs piebilda, ka par 90% sastāva komplektācija ir noslēgusies un tagad atliek vien smagi strādāt, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Aizvadītajā gadā CSKA uzvarēja KHL regulārajā sezonā, bet Gagarina kausa izcīņas otrajā kārtā piekāpās Jaroslavļas “Lokomotiv” vienībai.

Nesen kā kluba vadība deklāmejusi, ka tās mērķis ir padarīt CSKA par spēcīgāko klubu līgā un atgūt tā vēsturisko spozmi.