Daugaviņš: KHL noteikti nespēlētu Ņižņekamskā, Vladivostokā vai Čerepovecā (VIDEO)
Televīzijas kanāla “Best4Sport” raidījuma “Kosmodroms” vadītājs Artūrs Šēnhofs tiešsaistes intervijā aprunājies ar vienu no vadošajiem Latvijas izlases un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Maskavas “Spartak” hokejistiem Kasparu Daugaviņu, spēlētājam sniedzot vairākas interesantas atziņas.
“Būt pasaules TOP 8 ātrslidotājam, tenisistam, vieglatlētam vai citu individuālo sporta veidu dalībniekam, manuprāt, noteikti ir grūtāk nekā hokejā vai basketbolā sasniegt, piemēram, NHL vai NBA līmeni,” uzskata pieredzējušais hokejists.
“KHL vairāk ir tas izdzīvošanas princips, jo komandā var pieteikt tikai piecus leģionārus – tev jau automātiski jābūt rezultatīvam. Ja tu neesi rezultatīvs, tad uzreiz uz tevis ir milzīgs spiediens no komandas vadības. Spēlēt Rīgā latviešiem nav tik grūti, jo šeit nav tik liela spiediena,” atklāja Daugaviņš.
“Krievijā un Eiropā vispār noteikti ir labāka fanošanas kultūra nekā Ziemeļamerikā. Esmu bijis uz visām lielākajām Ziemeļamerikas sporta līgām un varu teikt, ka tur līdzjutēji ir ļoti pasīvi – sēž, ēd un aplaudē. Tikmēr Šveicē dažkārt spēlēju pat 18 tūkstošu skatītāju klātbūtnē, kur viņi visi dziedāja dziesmas līdzīgi kā Anglijas futbola premjerlīgā.”
Vaicāts par to, kurās KHL pilsētās ir vislabākie un vissliktākie apstākļi Kaspars atbildēja: “Visparocīgāk noteikti spēlēt Maskavā, jo šeit bāzējas vairākas citas komandas, tāpēc atkrīt daudzi lidojumi. Lidošana man nav tā mīļākā nodarbe. Tomēr Maskavā ir krietni vien jāieplāno savu laiku, jo uz katru no vietām pilsētā ir ilgi jādodas. Tā tas nebija, piemēram, Ņižņijnovgorodā, kur viss bija salīdzinoši tuvu.”
“Savukārt pilsētas, kurās es nekad nepiekristu spēlēt droši vien ir Ņižņekamska, Čerepoveca vai Vladivostoka. Pirmajās divās vienkārši nav nekā, ko redzēt un darīt, kamēr Vladivostokā vai citā Tālo Austrumu komandā nespēlētu, jo tālie lidojumi aizņemtu pārāk daudz fiziskos un psiholoģiskos spēkus.”
Daugaviņš komentēja sensitīvo jautājumu par to vai visiem spēlētājiem katru gadu būtu jābrauc uz nacionālo izlasi: “Protams, uz izlasi būtu vēlams braukt – tā ir goda lieta! Taču no otras puses, ja paskatās, cik ilgu laiku aizņem izlases treniņnometne ar visām pārbaudes un čempionāta spēlēm, tad tā KHL gadījumā ir trešdaļa no sezonas klubā. KHL šogad ir par 20 regulārā čempionāta spēlēm mazāk nekā NHL, taču tās paņem vairāk spēka nekā NHL, jo ceļošana Krievijā ir ļoti smaga. Pie tam, ja komanda neiekļūst play-off, tad līdz izlases treniņnometnes sākumam tev ir jāgaida pusotru mēnesi, kurā tu nevari vienkārši atpūsties – tev ir jāuztur sevi formā. Piedevām ja tev ir trauma, tad visu laiku braucot uz izlasi tu nespēj to kārtīgi sadziedēt – tas var pēc tam atmaksāties klubu sezonā, kurā savainojums vai slikta forma var novest pie darba zaudēšanas. Un ko tālāk?”
Raidījumā, kurš pilnā versijā apskatāms zemāk, varēsiet uzzināt Daugaviņa atbildes arī uz citiem aktuāliem jautājumiem.
