Degošā pakaļa, zilums un disciplīnas trūkums – septiņi novērojumi pēc spēles pret Poliju

SPORTAZINAS.COM, EKSKLUZĪVI NO ČEHIJAS

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu sāka ar sarežģītu uzvaru pret Poliju, mačam noslēdzoties vien papildlaikā. Ja skatās pēc rezultāta un ranga tabulām, tad šī spēle izskatās pēc labdarības, uzdāvinot poļiem punktu, kas viņiem ļoti noderēs cīņā par palikšanu elites grupā. Ja skatās pēc spēles satura – tad viss noslēdzies maksimāli labi, jo sekas varēja būt krietni nopietnākas.

Raksturs. Pēc spēles Harijs Vītoliņš atzīmēja, ka komanda sarežģītā brīdī parādīja raksturu, kas arī ļāva mačam noslēgties par labu Latvijai. Un tiešām – spēle pavisam negāja no rokas, tika pieļautas muļķīgas kļūdas, arī veiksme noteikti nebija Latvijas komandas sabiedrotā. Kā izteicās kapteinis Daugaviņš – kad pakaļa dega, tad sākām spēlēt pareizi. Tas ir lieliski, ka tiek izcīnītas rakstura uzvaras, bet šeit rodas jautājums – vai tiešām tas jādemonstrē pret pasaules ranga 22. otro komandu, vai tomēr labāk to pietaupīt spēlēm pret komandām, kuras ranga atrodas virs Latvijas?

Ansons pēc laimīgās uzvaras: Uz nākamo spēli jāiziet gatavākiem

Disciplīna. Lai arī mediju vietas Ostravā atrodas pārāk zemu, lai varētu veikt kaut kādu dziļu analīzi, pat no tām vietām varēja redzēt, ka poļi spēlēja krietni disciplinētāk. Viņu taktika bija vienkārša, bet tā strādāja. Zaudētās divcīņas, garām palaistie pretuzbrukumi, kuru saskaitīšanai, visticamāk, nepietiktu ar abu roku pirkstiem – visi šie nepatīkami vārdi ir par Latvijas izlases sniegumu. Un ja poļiem daudzās epizodēs izlemt spēles gaitu neļāva meistarības trūkums, tad nākamie pretinieki var arī nepažēlot. Turklāt nav kaut kāds disciplīnas tumblers, kuru tu ieslēdz un viss uzreiz ir kārtībā.

Rezerves vēl ir. Tajā pašā laikā bija patīkami redzēt, ka Latvijas komanda spēj uzlabot sniegumu spēles laikā. Gribētos gan, lai mūsu hokejistiem nebūtu jānonāk iedzinējos, lai sāktu kāpināt tempu, tomēr to norakstīsim uz pirmo spēli. Ja paskatāmies trīs vārtus, kas tika gūti trešajā periodā – tie tika iemesti no tuvās distances un pamatlaika noslēdzošajās 20 minūtēs Latvija dominēja pretinieku vārtu tuvumā. Tā ir laba ziņa, jo, kā izteicās Daugaviņš, panika būtu sliktākais, kas varētu notikt.

Latvija saņem “aukstu dušu”, bet rāda raksturu un grūtā cīņā pieveic Poliju

Palīdzība no aizsargiem un uzbrucējiem. Ko gan gribētos redzēt vairāk, ir palīdzība no uzbrucējiem aizsargiem un no aizsargiem uzbrucējiem. Jo pirmajā spēlē Latvija ne vienmēr izskatījās pēc vienotās komandas, un arī trešajā trešdaļā, kurā Latvija dominēja, bija vairāki nogriežņi, kad poļi atrada caurumus starp Latvijas līnijām un to arī izmantoja. Prieks par Robertu Mamčicu un viņa pirmajiem vārtiem pasaules čempionātos. Tajā pašā laikā no aizsargiem gaidām gan vairāk metienu, gan, lai šie metieni ir precīzi.

Pirmā maiņa. Bail iedomāties, kas būtu, ja mums nebūtu pirmās maiņas, kura, iespējams, veidota pēc numeroloģijas noteikumiem, vienā virknējumā apvienojot spēlētājus ar 16., 17., un 18. numuru. Tas, protams, ir joks, bet tas, ka spēlē pret Poliju mača liktenis jāizšķir pirmajai maiņai, gan nav nekāds joks. Cerams, ka pret Franciju vārtu guvēju loks būs plašāks, jo arī otrā maiņa ar brāļiem Bukartiem un Batņu neizskatījās slikti.

Lai zilums nekļūst par rētu. Vēl viens Vītoliņa citāts pēc spēles pret Poliju – “tikām cauri ar zilumu, bet uzvara ir un paliek uzvara.” Šeit gan gribētu iebilst trenerim, jo neesam Nacionālajā hokeja līgā – pasaules čempionātā par uzvaru papildlaikā dod nevis trīs, bet divus punktus. Un šis zaudētais punkts var dārgi maksāt komandai maija otrajā pusē, kad tiks sadalītas vietas PČ ceturtdaļfinālā. Tāpēc cerams, ka zilums pazudīs, nevis paliks par rētu.

Iemetieni. Pēc mača pret Poliju Raivim Ansonam un Oskaram Batņam noteikti ir mājas darbiņš, jo vakar abiem bija problēmas ar iemetieniem – Ansonam uzvarēti vien trīs no 15, bet Batņam – divus no deviņiem. Šī ir situācija, kura ir jāmaina, jo zaudēts iemetiens ir iespēja pretinieku uzbrukumam vai pretuzbrukumam. Un ja šāda situācija bija pret grupas nomināli vājāko komandu, tad ir pamats uztraukumam.