“Dinamo” kā KHL karjeras tramplīns – ārzemnieki, kuri pēc sezonas Rīgā uzlēca augstāk

Pašlaik Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” sastāvā ir 17 ārzemnieki. Savukārt pēc kluba atjaunošanas tam cauri izgājuši vairāki desmiti leģionāru no visdažādākajām valstīm – gan no Ziemeļamerikas, gan no Eiropas. Dažiem no viņiem jau bija pieredze šajā līmenī, bet dažiem citiem tā bija debija KHL. Ir tādi, kuri īsti neatbilda KHL līmenim un pēc sezonas “Dinamo” ātri pazuda no Krievijas hokeja kartes. Daži citi gan bijuši veiksmīgāki, un spēja izmantot Rīgas klubu, lai vēlāk saņemtu naudīgākus piedāvājumus un (dažos gadījumos) arī gūtu sportiskos panākumus.

Mets Elisons

Kanādietis bija viens no “Dinamo” pirmā sasaukuma leģionāriem kopā ar Marku Hartiganu, Marselu Hosu un dažiem citiem hokejistiem. Uzbrucējs ar 43 Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēļu pieredzi vien aptuveni apzinājās, uz kurieni viņš brauc, jo visu savu karjeru viņš bija aizvadījis Ziemeļamerikā.

Rīgā Elisons izskatījās solīdi. 2008./2009. gada sezonā ārzemniekiem vispār bija liela nozīme un šis uzbrucējs arī nepievīla, atzīmējoties ar 15 vārtiem un 22 piespēlēm 55 pamatturnīra mačos. Kanādas hokejists kļuva par komandas trešo rezultatīvāko hokejistu un likumsakarīgi izpelnījās citu klubu uzmanību. Noturēt viņu “Dinamo” bija neiespējami – Rīgā maksāja ne pārāk daudz, un Krievijas klubi varēja mierīgi dubultot vai pat trīskāršot algu.

Kopā viņš KHL nospēlēja vēl deviņas sezonas, pārstāvot MVD, Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, Zagrebas “Medvescak”, Minskas “Dinamo” un Magņitogorskas “Metallurg”. Uz īsu brīdi pazūdot no KHL kartes 2013./2014. gada sezonā, viņš ātri atgriezās, kļūstot par Horvātijas kluba hokejistu. Tomēr īstu restartu viņš piedzīvoja Minskā, aizvadot KHL karjeras rezultatīvāko sezonu ar 57 (24+33) punktiem – otrs lielākais rezultāts visā līgā.

Savu karjeru Elisons noslēdza pēc 2018./2019. gada sezonas, aizvadot vēl vienu labu turnīru ar 55 punktiem. Kopā kanādietis 11 čempionātu laikā aizvadīja 539 spēles, gūstot 179 vārtus un izdarot 255 piespēles, savukārt 55 Gagarina kausa cīņās viņam 14 vārti un 10 piespēles. Noteikti viens no “Dinamo” menedžeru labākajiem atradumiem.

Mets Elisons pret Rīgas “Dinamo” | Foto: Rīgas “Dinamo”

Pols Šehura

Formāli šo kanādieti nevar saukt par cilvēku, kurš debiju KHL piedzīvoja “Dinamo” rindās. 2012./2013. gada sezonā Ščehuru, kuram aiz muguras bija 92 mači NHL, atveda uz Prāgas “Lev”. Jau pēc trīs mačiem Čehijas galvaspilsētā viņš pārcēlās uz Rīgu, un pirmās sezonas cipari sanāca visai pieklājīgi – 8+20 43 spēlēs, savukārt otrajā gadā Rīgā, kad Šehura kļuva par alternatīvo kapteini, viņš divkāršoja vārtu guvumu skaitu – 17, pievienojot 18 piespēles.

Pirms 2014./2015. gada sezonas kanādietis pārcēlās uz Minsku, kur uzreiz sasniedza 40 rezultativitātes punktu atzīmi. Pēc diviem gadiem Baltkrievijā sekoja pārcelšanās uz Čeļabinsku, kas ļāva uzbrucējam nopelnīt vēl vairāk. Ieguldīto naudu viņš atstrādāja godam, divās sezonās kļūstot par “Traktor” rezultatīvāko hokejistu ar 41 un 42 punktiem.

Turpinājumā gan iejaucās savainojumi, kuru dēļ 2018./2019. gada sezonā viņam tikai 15 (10+5) punkti 41 spēlē. Arī mēģinājums mainīt komandu izrādījās neveiksmīgs – Ņižņijnovgorodas “Torpedo” Ščehura sakrāja tos pašus 15 (4+11) punktus, un 2020. gada oktobra vidū uzbrucējs joprojām ir bez darba. Paziņojuma par karjeras beigām no 34 gadus vecā kanādieši nav bijis.

Pols Šehura | Foto: Rīgas “Dinamo”

Čejs Genovejs

Atšķirībā no diviem iepriekšējiem hokejistiem, kanādiešu aizsargam Genovejam pirms došanās uz Rīgu bija tikai viena NHL spēle. 2014./2015. gada sezonā Vašingtonas “Capitals” fārmkluba hokejists ieradās Latvijā un uzreiz kļuva par rezultatīvāko aizsargu – viņa kontā deviņi vārti un 14 piespēles 59 mačos un, kas svarīgi neitrāls lietderības koeficients.

Nākamajos gados aizsarga karjera bija diezgan raiba – vēl viena sezona ar deviņiem vārtiem Maskavas “Spartak”, tad viens gads Helsinku “Jokerit” un sezona Toljati “Lada” rindās neviena cita kā Arta Ābola vadībā, kurš vadīja “Dinamo” Genoveja KHL debijas gadā. Tāpat jāatzīmē, ka pateicoties NHL lēmumam nelaist hokejistus uz 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, Genovejs izpelnījās izsaukumu uz Kanādas olimpisko izlasi, ar kuru viņš palika trešajā vietā.

Grūti spriest par iemesliem, kādēļ pēc 2017./2018. gada sezonas kanādietis devās uz Zviedriju. Diez vai viņam trūka piedāvājumu, iespējams, aizsargs vēlējās nedaudz mierīgāku dzīvi. 2018./2019. gada sezonā viņš ar Gēteborgas “Frolunda” kļuva gan par valsts čempionu, gan par IIHF Čempionu līgas uzvarētāju. Pēc diviem tituliem Eiropā sekoja triumfāla atgriešanās KHL ar 31 (6+25) punktu Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, kas pagaidām ir karjeras labākais rezultāts. Šo sezonu Genovejs aizvada Jekaterinburgas “Avtomobilist” vienībā, kurā viņš ir rezultatīvākais aizsargs.

Čejs Genovejs | Foto: Rīgas “Dinamo”

Filips Novaks

Šajā sarakstā ir arī viens eiropietis, kura vārds varbūt nav tik skaļš uz Hosas, Elisona un citu vārdu fona, lai gan viņš arī spēlēja atjaunotajā “Dinamo” pašā pirmajā sezonā. Čehu aizsargs ar 16 NHL spēļu pieredzi uz Rīgu atbrauca pēc vienas sezonas dzimtenē, un spēlēja diezgan agresīvi – 85 soda minūtes 50 mačos, neaizmirstot arī par rezultativitāti – četri vārti un 14 piespēles jeb otrs labākais rādītājs starp aizsargiem.

Novaku pamanīja Oļegs Znaroks un uzaicināja pie sevis uz MVD. Čeham sakrājot 24 (2+22) punktus pamatturnīrā un vēl desmit (2+8) “play-off”, milicijas klubs aizcīnījās līdz Gagarina kausa finālam, kurā septiņās spēlēs atzina Kazaņas “Ak Bars” pārākumu. Pēc sezonas klubs tika apvienots ar Maskavas “Dynamo”, par jaunās organizācijas treneri kļuva Znaroks, kurš līdzi paņēma arī Novaku.

Čehu hokejists noteikti nenožēloja par lēmumu palikt pie prasīgā speciālista, jo piecos “Dynamo” pavadītajos gados viņš divas reizes varēja dzert šampanieti no Gagarina kausa. Varbūt ne pārāk rezultatīvs, bet drošs un stabils Novaks bija viens no Znaroka čempionkomandas balstiem. Kad pēc trenera aiziešanas sākās organizācijas noriets, arī Novaks zaudēja savas pozīcijas KHL tirgū.

Bija vēl mēģinājumi aizķerties “Traktor” un Bratislavas “Slovan” sastāvā, tomēr strauji tuvojās karjeras beigas, un punkts tika pielikts 2017./2018. gada sezonā, pēdējo spēli aizvadot Čehijas otrās līgas Česke Budejovice “Motor” rindās.

Filips Novaks | Foto: Ieva Čīka / LETA

Mets Robinsons

Kanādiešu aizsargam “Dinamo” nebija pirmais komandējums uz Eiropu, jo iepriekš tika gūta pieredze gan Norvēģijā, gan Zviedrijā. Pirms rīdzinieku pēdējās “play-off” sezonas komandu papildināja arī Robinsons. 2013./2014. gada bija veiksmīgs komandai, un arī aizsargs nekļuva par izņēmumu – 10 vārti un 17 piespēles, kas ļāva ar 27 punktiem ieņemt vietu “Dinamo” rezultatīvāko hokejistu pieciniekā, un sakrāt neticami labu lietderību +19.

Neveiksme pret Doņeckas “Donbass” izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā nebija patīkama, tomēr pašam Robinsonam ātri bija jādomā par citu lietu – kur viņš turpinās savu karjeru. Izvēle krita par labu Maskavas “Dynamo”, kur vienā no trīs sezonām Robinsons uzrādīja uzbrucēja cienīgos skaitļus – 14+24. Karjeras turpinājumam Kanādas hokejists izvēlējās citu Krievijas galvaspilsētas klubu – Maskavas CSKA.

Arī Robinsons saņēma iespēju apliecināt sevi nacionālajā valstsvienībā, kļūstot par olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēju 2018. gadā. Līdz (pagaidām) karjeras galvenajai trofejai bija jāpagaida vēl tikai viens gads – 2018./2019. gada sezonā CSKA ļoti mierīgi un pat šķietami viegli izcīnīja Gagarina kausu, finālā pārspējot Boba Hārtlija trenēto Omskas “Avangard” ar 4-0.

Robinsons saglabāja vietu arī pēc komandas pārbūves un joprojām ir viens no komandas balstiem arī algu griestu ērā. Par uzticību no treneru un komandas biedru puses liecina arī tas, ka jau otro sezonu hokejistam uz formas ir uzšuve ar “A” burtu.

Mets Robinsons | Foto: Rīgas “Dinamo”