Divi mēneši aiz muguras – kā sezonas pirmo ceturtdaļu aizvadījusi Rīgas “Dinamo”?

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija ietekmējusi visu sportu, un Kontinentālā hokeja līga (KHL) nav izņēmums. Pārceltās spēles un piespiedu karantīnas noveda pie tā, ka komandām ir atšķirīgs aizvadīto maču skaits. Ir Maskavas CSKA ar 23 nospēlētajiem mačiem, bet ir Rīgas “Dinamo” ar 17. Ņemot vērā, ka sezonas laikā jāaizvada 60 mači, tad 25% no sezonas jau ir aiz muguras. Latvijas klubs jau tradicionāli ieņem pēdējo vietu Rietumos ar septiņiem punktiem. Izcīnītas vien divas uzvaras un iemestas 27 ripas, kamēr ielaists gandrīz divreiz vairāk – 57.

Skudra pirmās maiņas meklējumos

Rīdzinieku galvenais treneris Pēteris Skudra savās iepriekšējās darba vietās bija zināms ar to, ka viņš nemitīgi mainīja spēlētāju virknējumus, kā arī parakstīja un atlaida hokejistus lielos daudzumos. 47 gadus vecais speciālists allaž bijis ļoti emocionāls lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēja viņa vadīto komandu transfēru politiku. Šosezon latviešu treneris uzvedas nedaudz mierīgāk, lai arī var redzēt, ka iekšā viņam ir visai daudz emociju – ja skatījāties kaut vienu “Dinamo” spēli, tad noteikti atceraties Skudras seju pēc kārtējiem ielaistiem vārtiem.

Viena no galvenajām problēmām ir sastāva nestabilitāte. Proti, komandai ilgi nebija iespējas pilnvērtīgi trenēties visiem kopā, situāciju ietekmēja arī piespiedu karantīna. Tas noveda pie tā, ka 17 spēlēs laukumā devušies 39 laukuma spēlētāji un četri vārtsargi. Dažās komandās pat sezonas laikā nespēlē tik daudz hokejistu, cik Skudra un viņa aizvietotājs Dmitrijs Parhomenko izmantojuši šosezon. Covid-19 ietekmē sastāvs visu laiku mainās, un runāt par stabilu sniegumu nemaz nebūtu pareizi.

Var redzēt, ka viena no Skudras galvenajām galvas sāpēm ir pirmā maiņa. Ja neskaitām pēdējo izbraukumu, pirms kura “savainoto” sarakstā tika ievietoti 15 hokejisti, tad 11 spēlēs galvenais treneris izmēģinājis sešus dažādus variantus. Sezonu uzsākot ar Lauri Dārziņu, Miku Indraši un Miķeli Rēdlihu, Indraši pēc divām spēlēm nomainīja Zeks Mičels, bet vēl pēc trīs mačiem Rēdliha vietu ieņēma Emīls Ģēģeris. Tad bija viena spēle ar pirmo maiņu Mičels – Dārziņš – Indrašis, trīs nākamajos mačos Mičela vietā spēlēja Jevgēņijs Gračovs, bet pirms otrās karantīnas kopā ar Dārziņu un Gračovu spēlēja Dzierkals.

Pagaidām neviens no minētajiem spēlētājiem īsti neatbilst līdera statusam. Dārziņš sakrājis septiņus punktus, bet četrus no tiem – vienā spēlē pret “Vityaz”. Mičelam ir 4+2, kas ir labs rādītājs, bet ne 15 spēlēs. Rēdliham divas piespēles, Indrašim viena piespēle…spēlētājs, kura atgriešanās starpsezonā tika prezentēta kā viens no labākajiem darījumiem, pagaidām neattaisno cerības, un divas spēles Miks pat pavadīja rezervē. Tajā pašā laikā patīkami priecē Mārtiņa Dzierkala sniegums, kurš komfortabli jūtas Skudras piekoptajā stilā. Pēdējā izbraukuma laikā trīs no četrām spēlēm kā pirmā maiņa spēlēja Paršins, Gračovs un Davīds Levins, bet arī šis trio nekādus brīnumus nedemonstrēja.

Miks Indrašis | Foto: Rīgas “Dinamo”/Kaspars Volonts

Nopietnas disciplīnas problēmas

Kanādietis Endrjū O’Braiens arī iepriekš bija zināms kā ļoti nedisciplinēts spēlētājs. Iepriekšējā sezonā Norvēģijā viņš sakrāja 309 soda minūtes 41 mačā. Savu “meistarību” viņš nodemonstrēja jau pirmajā KHL spēlē, nopelnot 2+10 mačā pret Habarovskas “Amur”. Katrā no sešām spēlēm aizsargs nopelnīja vismaz vienu noraidījumu, nevienu no tiem nevarētu saukt par attaisnotu. Savukārt mačā pret “Barys” pirmie vārti tika gūti tieši tad, kad kanādietis “atpūtās” uz noraidīto soliņa.

Acīmredzami, ka komandai pieklibo komunikācija. Jo, kā lai paskaidro 10 (!) noraidījumus par skaitliskā sastāva pārkāpumu? Īpaši rīdzinieki izcēlās vienā no mačiem pret Minskas “Dynamo”, kad vienas spēles laikā šāds sods tika izrakstīts trīs reizes. Ja vēl pieskaita klāt divus noraidījumus par ripas izmešanu ārpus laukuma, no kuriem viens bija vārtsarga Iļjas Proskurjakova izpildījumā, tad jautājumu kļūst tiešām daudz. Un vēl vairāk šādas situācijas izbrīna tieši Skudras vadītajā komandā, jo šis speciālists ir zināms ar stingru disciplīnu komandā. Kaut kas ir apspriests ne līdz galam.

Vērojot komandas spēli, ne vienmēr rodas sajūta, ka visi hokejisti saprot savus uzdevumus. It īpaši tas attiecas uz aizsargiem, kuri kļūdās neatkarīgi no savas pases. Īpaši liels sveiciens Morganam Elisam, kurš 12 spēlēs sakrājis sliktāko lietderības koeficientu komandā – mīnus deviņi, kā arī Kristapam Sotniekam, kura rādītājs ir proporcionāls spēļu skaitam – astoņās spēlēs sakrāts mīnus astoņi. Kanādiešu aizsargs tikai divas reizes atradās laukumā vienādos sastāvos, kad tika gūti vārti, latvietis – divas. Salīdzinājumam, Tonijs Sunds, kuram ir -5, laukumā bija sešos gadījumos, kad “Dinamo” guva vārtus. Arī aizsargu pāri regulāri tiek mainīti, bet stabilitātes aizsardzībā kā nebija, tā nav.

Pēteris Skudra | Foto: Rīgas “Dinamo”/Kaspars Volonts

Vārtsargu jautājums vēl joprojām ir aktuāls

Par vārtsargu sniegumu visspilgtāk liecina tas, ka nevienam no četriem šosezon izmantotajiem vārtu vīriem atvairīto metienu procents nepārsniedz 90%. Pret Ēriku Vītolu ir vismazāk pretenziju – viņam vienkārši bija jāglābj komanda brīdī, kad citi nevarēja spēlēt. 19 gadus vecais vārtsargs pagaidām vēl nav gatavs spēlēt šajā līmenī, un, cerams, viņa laiks vēl pienāks.

Citiem gan vajadzētu aizdomāties, ka ar šādu sniegumu viņu nākamā pietura būs līmenī zemāk – Augstākajā hokeja līgā (VHL). Ja Proskurjakova rādītāji kaut nedaudz ir pamatvārtsarga cienīgi (89,9% seivu, vidēji 2,85 ielaistas ripas), tad Staņislava Gaļimova (4 spēles, 86,6%, VIV 4,58) sniegums liek uzdot tikai vienu jautājumu – kāpēc viņš vēl joprojām ir komandā?

“Dinamo” jaunieguvums Aleksandrs Lazušins arī nav bijis pārliecinošās spēles piemērs (3 spēles, 87,8% seivu, VIV 4,25), bet viņa gadījumā vismaz ir attaisnojums par to, ka pēdējā izbraukumā rīdzinieku sastāvs bija visai eksperimentāls. Spriežot pēc Lazušina un arī kanādieša Zeina Makintaira pievienošanās klubam, tuvākajā laikā kāds no pāra Proskurjakovs – Gaļimovs paliks bez darba. Ar lielu varbūtību tas būs tieši Gaļimovs, par kura trūkumiem runāja jau pirms sezonas.

Vairāki apskatnieki minēja, ka tieši vārtsargu duets ir “Dinamo” vājākais posms, tā tas arī izrādījās. “Dinamo” līmeņa komanda uz panākumiem var cerēt tikai tad, ja vārtsargs aizvada karjeras labāko sezonu, kā tas bija ar Timuru Biļalovu. Rīgas klubā nepietiek vienkārši ķert to, ko vari – vārtsargiem reāli jāglābj un jādod komandas biedriem drošības sajūta, lai viņi varētu koncentrēties uzbrukumiem. Pagaidām to nav demonstrējis neviens no vārtsargiem. Cerams, ka turpmāk Edgaram Masaļskim nebūs tik bieži jālieto vārds “kļūda”, aprakstot vārtsargu darbību.

Iļja Proskurjakovs | Foto: Rīgas “Dinamo”/Kaspars Volonts

Jāprot sadzīvot ar Covid-19

Gribām mēs to, vai nē, bet Covid-19 ar mums ir uz ilgu laiku. Panākumus spēs gūt tie, kuri spēs pielāgoties apstākļiem un tie, kuri situāciju izmantos kā iespēju, nevis meklēs atrunas. “Dinamo” atrodas pēdējā vietā visā līgā, bet komandas sniegums nav bezcerīgs. Mačs pret Jaroslavļas “Lokomotiv” (2:3 pēcspēles metienu sērijā) parādīja, ka “Dinamo” var cīnīties līdzvērtīgi arī ar šāda līmeņa pretiniekiem – ja visi ir vienoti, katrs dara savu darbu un ievēro disciplīnu. Un vajadzēta tā gadīties, ka tieši pēc šīs spēles rīdziniekiem atkal bija jāizlaiž divas nedēļas…

Zaudējot četrus mačus pēc kārtas izbraukumā, “Dinamo” neveiksmju sērija sasniedza deviņas spēles. Bet arī pēdējā tūrē ir, aiz kā aizķerties. Šajos mačos visai cienīgu spēli demonstrēja “Dinamo” jaunieši – Daniels Bērziņš un Patriks Zabusovs. Pēdējais no viņiem tika atalgots ar vārtu guvumu pret Jekaterinburgas “Avtomobilist” (2:7), kas Zabusovam bija pirmais KHL līmenī.

Rītdien “Dinamo” aizvadīs maču pret Ņižņekamskas “Neftekhimik”, un pašlaik komandas savainoto hokejistu sarakstā nav neviena cilvēka. Tas nozīmē, ka rīdzinieki varēs doties laukumā optimālā sastāvā, bet nav zināms, kādā formā būs 15 hokejisti, kuriem divu nedēļu laikā nebija spēļu prakses. Tāpat nav zināms, cik ilgi “traumēto” saraksts paliks tukšs.

Oktobra sākumā Rīgas klubs piesaistīja tā saukto “Covid-19 apkarotāju” – cilvēku, kuram būtu jārūpējas par dezinfekciju un citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Tiesa, arī viņa klātbūtne nepalīdzēja “Dinamo” izvairīties no vēl vienas karantīnas. Cerams, ka turpmāk nebūs iemeslu apšaubīt šī cilvēka profesionalitāti. Jo arī no viņa atkarīgs, cik ilgi “Dinamo” saglabās kaut kādas izredzes uz “play-off”. Pašlaik līdz astotajai vietai ir 16 punkti, bet rīdziniekiem ir četri mači rezervē. Izglābt sezonu būs grūti, bet tas noteikti nav neiespējami.

Patriks Zabusovs | Foto: Jekaterinburgas “Avtomobilist”