Fiziskais pārspēks un neprecīzie tālmetieni – piecas atziņas pēc Latvijas spēles pret Kanādu

30/08/2023 12:31
Nokopēts
Artūrs Žagars

Vakar Latvijas basketbola izlase ar 75:101 zaudēja Kanādai un ieņēma otro vietu H grupā. Jau iepriekš bija zināms, ka Latvija sev nodrošinājusi vietu TOP16 un turpinājumā spēlēs pret G grupas divām labākajām komandām.

Apjukusī Kanāda

Spēles sākums Latvijas izlases līdzjutējiem noteikti bija acīm tīkams. Žagars joprojām rādīja savu talantu, esot vēl uz Francijas spēles viļņa. Tāpat arī brāļi Kuruci ar labām sekmēm no tālmetienu distances iesāka maču, kas pavisam noteikti lika Kanādai apjukt. Aizsardzībā tikām galā gan ar Šeju Džildžesu-Aleksandru, gan Dilonu Bruksu, gan arī veiksmīgi palīdzējām viens otram groza apakšā.

Arī līdz pat otrās ceturtdaļas vidusdaļai Latvijai bija 10, 12 punktu pārsvars. Tomēr tad savu ātrumu un talantu sāka rādīt Džildžess-Aleksandrs, kurš veica vairākas veiksmīgas darbības gan caurgājienos, gan rezultatīvi atrodot partnerus. Tieši šīs darbības ļāva kanādiešiem sajust spēles garšu un ar ātrajiem uzbrukumiem un atlētiskām epizodēm, izprovocējot vairākus noteikumu pārkāpumus, un puslaika pārtraukumā Kanāda devās jau ar viena punkta pārsvaru.

Auguma un atlētisma trūkums

Arī iepriekšējā spēle pret Franciju bija īpaši fiziska, bet duelis pret atlētiskajiem kanādiešiem bija tiešām NBA līmenī. Viennozīmīgi, ka tieši šajā cīņā visvairāk bija jūtams Kristapa Porziņģa iztrūkums, tāpat šoreiz noderētu atskaitītā Mareka Mejera daudzpusība aizsardzībā, ņemot vērā to, ka Anžejs Pasečņiks laukumā nedevās. Kanādiešu fiziskums lika latviešiem nopelnīt personiskās piezīmes, kas piespieda, piemēram, Rolandu Šmitu spēlēt uzmanīgāk, lai nenopelnītu vēl kādu nevajadzīgu piezīmi. Jā, var teikt, ka dažās epizodēs tiesneši pieņēma apšaubāmus lēmumus, bet Kanāda ar savu fizisko pārspēku deva iespēju šīs piezīmes fiksēt. Tajā pašā laikā, vai kāds atceras, ka kanādieši vairākas reizes caurgājienos atdūrās pret Čavaru vai Gražuli? Tad pārkāpumi netika fiksēti, bet vēlāk arī Kanādas spēlētāji pielāgojās situācijām un tiesāšanas manierei.

Fiziskais un auguma pārspēks izpaudās arī skaitļos. Kanāda spēles laikā tika pie 17 atlēkušajām bumbām uzbrukumā. Tāpat ļoti veiksmīgi tika neitralizēts Dāvis Bertāns, kurš netika pat iespējām izpildīt tālmetienus. Artūrs Žagars mača pirmajā daļā varētu teikt, ka pat “skoloja” NBA aizsardzības speciālistu Dilonu Bruksu, tomēr arī viņam visas 40 minūtes nospēlēt šādā intensitātē vēl nav pa spēkam.

Rodions kā zivs ūdenī, Dāvis nevar trāpīt

Liels prieks gan spēlē pret Franciju, gan arī mačā pret Kanādu ir Rodiona Kuruca sniegums. Pret Kanādu tas atspoguļojās arī statistikas ailītēs – 14 punkti un 10 atlēkušās bumbas, kā arī četras rezultatīvas piespēles. Pret NBA zvaigznēm Rodions labi jutās ne tikai aizsardzībā, bet arī uzbrukumā. Tieši pret šādiem spēlētājiem un aizsardzību izpaužas Rodiona atlētiskās un fiziskās īpašības, kas savulaik ļāva viņam spēlēt NBA. Nevar nepieminēt arī Andreju Gražuli, kurš lieliski palīdzēja partneriem soda laukumā aizsardzībā un arī uzbrukumā bija īstajā vietā, īstajā laikā. Šiem abiem basketbolistiem noteikti var ielikt + zīmi par maču pret Kanādu.

Tajā pašā laikā pamatotu kritiku ir pelnījis mūsu vienīgais NBA spēlētājs Dāvis Bertāns, kuram šajā mačā tikai divi no deviņiem metieniem no spēles sasniedza mērķi. Arī aizsardzībā viņš nespēja veiksmīgi darboties pret kanādiešiem un kopumā, ja neskaita vienu veiksmīgu nogriezni pret Franciju, Dāvis joprojām nav spējis atrast savu spēles ritmu. Par nejušanos savā ādā liecina arī pārlieku lielā runāšana ar tiesnešiem un vainīgo meklēšana, kad viņš netiek pie saviem metieniem. Turpinām cerēt, ka savu spožāko spēli Dāvis šajā turnīrā vēl aizvadīs… Pret Spāniju tas patiešām ļoti noderētu.

K. Valters: Dāvis spēlē ļoti vāji – viņam beidzot vajadzētu pamosties

Kas notiek ar Pasečņiku?

Uz šo jautājumu skaidras atbildes nav. Sagatavošanās ciklā Anžejam bija veselības problēmas, konkrēti problēmas ar Ahilleja cīpslu, bet šobrīd nav saprotams viņa statuss Latvijas izlasē. Ja pirmajās divās PK spēlēs viņš laukumā pavadīja ap septiņām minūtēm, tad duelī pret Kanādu viņš zaudējumu noskatījās no rezervistu soliņa.

Runājot par spēlētāju rotācijām, minimāla loma šajā momentā izlasē ir arī Klāvam Čavaram un Artūram Strautiņam. Arī Artūrs Kurucs diezgan labi iesāka spēli pret Kanādu, taču mača turpinājumā lielāko daļu pavadīja uz soliņa. Pēc Daira Bertāna izkrišanas no sastāva lielāku vezumu uz saviem pleciem jānes Artūram Žagaram un Kristeram Zorikam, kuri kopā laukumā izskatās pietiekami solīdi, taču treneris Luka Banki ne pārāk daudz epizodēs izmanto viņus abus vienlaicīgi laukumā.

Uzsvars uz tālmetieniem

Latvijas uz šo brīdi ir komanda, kas turnīrā izmetusi visvairāk tālmetienu (106 trīspunktnieki trīs mačos). Tie realizēti ar 36,9%, kas kopumā ir viens no turnīra labākajiem rādītājiem, bet lielākā daļa no šī procenta veidojusies mačā pret Libānu, kad latvieši iemeta 18 no 35 tālmetieniem (51,4%). Salīdzinājumam, pret Franciju latvieši realizēja 40% tālmetienu, bet pret Kanādu vien 27%. Izmestais apjoms bijis teju identisks katrā spēlē 35-35-36. Vienīgajā zaudējumā šis procents bija 27,8% jeb 10 no 36.

Jāņem vērā fakts, ka pret Libānu vairums no šiem tālmetieniem bija pilnīgi brīvi un bez lielas precizitātes. Arī Francijas basketbolisti visai bieži atļāva latviešiem brīvus trīspunktu metienus. Pret Kanādu situācija jau bija citādāka, kur viņu agresīvā aizsardzība sagādāja Latvijai lielas grūtības tikt pie sagatavotiem un brīviem tālmetieniem, kas atspoguļojas arī precizitātē. Arī pret Spāniju nebūs viegli tikt pie parocīgiem tālmetieniem, it īpaši ārējai līnijai, tāpēc gaidāmajā duelī noteikti noderētu iepriekš minētā Dāvja “pamošanās”.

Žagara fantastiskā piespēle Gražulim tiek atzīta par dienas skaistāko epizodi (VIDEO)

A. Kurucs par TOP 16 kārtu: Esam parādījuši, ka esam gatavi cīnīties pret jebkuru pretinieku

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām