FK “Liepāja” direktors par leģionāru piesaistīšanu, komunikāciju ar Pertiju un alu pēc spēlēm

Futbola kluba “Liepāja” direktors Dāvids Jansons podkāstā “Pa pāris kausiem” pastāstījis par leģionāru piesaistīšanas niansēm, kā arī komentējis sadarbību ar vienības galveno treneri Tamazu Pertiju.

Jautāts par to, kā notiek Senegālas futbolistu atvešana uz Latviju, Jansons atzīmē, ka sākumā viņam bija grūti saprast, kā to var izdarīt, bet tagad sistēma ir iestrādāta. “Ēģiptē ir Latvijas vēstniecība, mani tur jau labi pazīst, jo es viņiem zvanu bieži. Pats esmu mēģinājis atrast Latvijas vēstnieku Ēģiptē atrast “Facebook” atrast kopējo draugu un caur viņu paprasīt vēstniekam, lai ātrāk iedod vīzu. To nedrīkst darīt, bet tādas lietas esmu darījis. Senegālā viņiem jānokārto vīza uz Ēģipti, tad tur mēs viņiem norezervējam viesnīcu, par to laiku viņiem gatavo vīzas, parasti 5-10 dienas. Un pēc tam futbolisti brauc uz Latviju, viņi šeit ierodas uzreiz ar darba vīzām un gatavi oficiāli strādāt.”

“Ar gruzīniem ir savādāk. Viņi Latvijā var uzturēties 30 dienas [bez vīzas], pa to laiku es taisu darba vīzas, bet viņi uzreiz sāk treniņus ar komandu. Oficiāli viņš var sākt strādāt tikai divas nedēļas pēc tam, kad viņš sācis trenēties, un viņiem ir grūti saprast, ka tās divas nedēļas mēs nevaram neko samaksāt, jo vēl nav līguma,” atzīmē “Liepājas” direktors.

“Tamazs [Pertija] man iemācīja krievu valodu, es pirms tam nezināju ne vārda. Bija tā, ka mums bija sarunāta tikšanās, aizgājām uz brokastīm, man līdz bija pierakstu klade, un Tamazs man stāstīja visu inventāru, kas viņam būs vajadzīgs, un to stāsta krieviski. Es rakstu, tā, kā viņš saka, tikai latviski. Pēc tam iekāpju mašīnā un piezvanu Marekam Zuntneram [trenera asistentam], nolasu viņam visu, ko esmu sarakstījis, un jautāju, ko tas varētu nozīmēt,” atceras kluba pārstāvis.

“Kad komandu vadīja Gordons Jangs, pēc spēlēm drīkstēja dzert alu, varēja iedot divas brīvdienas. Tomēr starpsezonu uzsākām netipiski vēlu, jo viņš bija iedomājies, ka čaļi paši sagatavosies. Varbūt Anglijā tā dara, bet ne šeit. Savukārt Starkovs bija pirmais, kura kabineta durvis bija ciet. Viņš ir savādāks – ļoti mierīgs, nekad nedzirdēju, ka viņš uz kādu kliegtu,” stāsta Jansons.