Freimanis atceras haosu izlasē: Visu cieņu Vecvagaram, bet no kurienes viņš pēkšņi varēja kļūt par galveno treneri?
Pieredzējušais Latvijas basketbolists Rolands Freimanis sarunā “VEF podkāstā” atcerējās situāciju izlasē, kad galvenā trenera amatu pameta Ainars Bagatskis.
37 gadus vecais Freimanis savu debiju izlasē piedzīvoja 2009. gadā, taču jau gadu vēlāk par valstsvienības stūrmani kļuva Bagatskis. Viņš amatā bija līdz 2017. gada septembrim, pēc Eiropas čempionāta pametot izlasi.
Bagatskis toreiz Latvijas Basketbola savienībai (LBS) rekomendēja kā savu pēcteci nozīmēt Arni Vecvagaru, kas arī tika paveikts. Vecvagars pie izlases stūres bija pusotru gadu, viņa vadībā Latvijas izlasei nespējot kvalificēties 2019. gada Pasaules kausam. Turpinājumā galvenā trenera amatā apstiprināts tika Roberts Štelmahers, ar kuru tika piedzīvots vēl lielāks fiasko, netiekot uz 2022. gada Eiropas čempionātu, turklāt izšķirošajā spēlē ciešot neveiksmi pret Bulgāriju.
“Tā ņemšanās ar izlases treneriem bija tāda, ka vispār neko nesapratu,” atzina Freimanis. “Tad viens, tad tur Bagijs [Bagatskis] iedod amatu Vecvagaram, kurš, man šķiet, vispār nebija gatavs izlasi trenēt. Visu cieņu viņam kā trenerim, bet no kurienes tu pēkšņi vari kļūt par nacionālās izlases galveno treneri? Tev taču jābūt kaut kādam [stāžam]! Tagad, piemēram, [Jāni] Gailīti neņēma, lai gan viņš uzvarējis daudzus titulus un sevi tagad arī Vācijā ir parādījis. Bet toreiz [Vecvagaru] vienkārši ieliek… Tā kaut kādā mērā bija [Latvijas Basketbola] savienības kļūda, par ko viņiem jāuzņemas atbildība.”
“Tie trīs, četri gadi bija tāds bardaks gan izlasē, gan savienībā. Skaidrs, ka spēlētāji iet un spēlē, un mēs beigās esam vainīgi. Bet par to nav stāsts, jo viss sākās dziļāk saknē. Tas sākās no savienības un tā bardaka, kas bija pēc 2017. gada, kad Bagijs aizgāja – neviens nezināja, kas un kur būs, kurš būs treneris. Tā tas bardaks gāja, līdz atnāca [Luka] Banki, kurš ir izglābis visu pasākumu,” secināja Freimanis.
“Es teiktu, ka Banki ir parādījis kaut kādu virzienu Latvijas basketbolam, kā jāiet. Tagad ir simtprocentīgi citādāk kā iepriekš,” uzsvēra pieredzējušais uzbrucējs. “Pirms tam bija tādi veco laiku piegājieni – vieni un tie paši cilvēki, “pa čomam” paņemšu to. Vismaz no malas skatoties, tagad ir citādāk un viennozīmīgi pareizāk. Vairs nav tā, ka: “Tas treneris ir mans draugs, viņš būs mans asistents.”
Zīmīgi, ka Freimanim 2021. gada februāra izlašu “logs” ir bijusi pēdējā reize, kad viņš spēlējis Latvijas valstsvienībā. “Man tur nemaz nav vietas, tur ir citi čaļi, kuri ir labāki un augstāka līmeņa. Man ir tikai prieks skatīties un sekot līdzi,” pauda Freimanis. “Šeit mēs atkal nonākam līdz tam, ka tāds liels zaudējums, kāds bija pret Bulgāriju, iedeva visiem pa pakaļu Latvijas Basketbola savienībā, lai saprastu, ka viennozīmīgi kaut kas tiek darīts nepareizi un tā nevar turpināties. Beigās caur sijāšanu tika atrasts īstais treneris, kuram komanda noticēja un sakrita visi faktori.”
